LBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai rīcībai.
Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām. LBAS uzskata, ka ir vērtējama nodokļu sloga ietekme uz reģionālo konkurētspēju Baltijā, neignorējot apliekamo bāzes apmēru un vienlaikus saglabājot ienākumu nevienlīdzības mazināšanas principus.
LBAS turpmākai izvērtēšanai atbalsta šādus scenārijus:
- scenāriju Nr. 1A, priekšlikums pārejai uz fiksētu neapliekamo minimumu, bet mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes robežas uz progresīvāku IIN likmju piemērošanu;
- scenāriju Nr. 3A – diferencētā neapliekamā minimuma saglabāšanu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus.
LBAS stingri noraida FM ziņojumā par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam 150. punktā piedāvāto scenāriju par koplīgumu ietvara būtisku sašaurināšanu, aizstājot līdzšinējo atvieglojumu koplīgumu gadījumā ar universālu atvieglojumu, atsakoties no ēnu ekonomikas ierobežošanas un koplīguma – kā priekšnoteikuma atvieglojuma saņemšanai. Atvieglojumi jāsaņem uzņēmējiem, kuri godprātīgi konkurē ar citiem uzņēmumiem un pilda savus pienākumus pret valsti, neiesaistoties ēnu ekonomikā – nemaksā “aplokšņu algas”, nenodarbina ēnstrādniekus utt. Šis FM priekšlikums darbojas pretēji Eiropas Savienības Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.pantam “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana,” kas paredz, dalībvalstīs iesaistot sociālos partnerus, veicināt koplīguma pārrunu tvēruma paplašināšanu un koplīgumu tiesību nostiprināšanu, tajā skaitā algu noteikšanu.
LBAS atkārtoti uzsver, ka nepieciešams paplašināt koplīgumos izmantojamos instrumentus, lai veicinātu sociālo partneru autonomiju, kā arī izpildītu Eiropas Savienības Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.panta “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana” prasības. Tostarp, ziņojuma 79. punktā minētos sociālo partneru priekšlikumus palielināt darba koplīgumā noteikto darbinieka ēdināšanas izdevumu un ārstniecības izdevumu limitu, t.sk. priekšlikumu līdz 1000 euro gadā (83,33 euro mēnesī), jo pašlaik – 480 euro gadā (40 euro mēnesī). Tāpat paplašināt IIN atvieglojumu grozu ar darba devēja izdevumiem par darbinieka transporta izdevumiem uz un no darba; izdevumiem par dienesta viesnīcas, mītnes vietas un citu izmitināšanas izdevumu atlīdzināšanu darbiniekiem, – atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu veido darbaspēka mobilitātes pakotni, it īpaši reģionos risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumu.
Paralēli iepriekšminētajam LBAS rosina attiecināt koplīguma atvieglojumus uz budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem.
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālāk