LBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai rīcībai.
Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām. LBAS uzskata, ka ir vērtējama nodokļu sloga ietekme uz reģionālo konkurētspēju Baltijā, neignorējot apliekamo bāzes apmēru un vienlaikus saglabājot ienākumu nevienlīdzības mazināšanas principus.
LBAS turpmākai izvērtēšanai atbalsta šādus scenārijus:
- scenāriju Nr. 1A, priekšlikums pārejai uz fiksētu neapliekamo minimumu, bet mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes robežas uz progresīvāku IIN likmju piemērošanu;
- scenāriju Nr. 3A – diferencētā neapliekamā minimuma saglabāšanu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus.
LBAS stingri noraida FM ziņojumā par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam 150. punktā piedāvāto scenāriju par koplīgumu ietvara būtisku sašaurināšanu, aizstājot līdzšinējo atvieglojumu koplīgumu gadījumā ar universālu atvieglojumu, atsakoties no ēnu ekonomikas ierobežošanas un koplīguma – kā priekšnoteikuma atvieglojuma saņemšanai. Atvieglojumi jāsaņem uzņēmējiem, kuri godprātīgi konkurē ar citiem uzņēmumiem un pilda savus pienākumus pret valsti, neiesaistoties ēnu ekonomikā – nemaksā “aplokšņu algas”, nenodarbina ēnstrādniekus utt. Šis FM priekšlikums darbojas pretēji Eiropas Savienības Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.pantam “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana,” kas paredz, dalībvalstīs iesaistot sociālos partnerus, veicināt koplīguma pārrunu tvēruma paplašināšanu un koplīgumu tiesību nostiprināšanu, tajā skaitā algu noteikšanu.
LBAS atkārtoti uzsver, ka nepieciešams paplašināt koplīgumos izmantojamos instrumentus, lai veicinātu sociālo partneru autonomiju, kā arī izpildītu Eiropas Savienības Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.panta “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana” prasības. Tostarp, ziņojuma 79. punktā minētos sociālo partneru priekšlikumus palielināt darba koplīgumā noteikto darbinieka ēdināšanas izdevumu un ārstniecības izdevumu limitu, t.sk. priekšlikumu līdz 1000 euro gadā (83,33 euro mēnesī), jo pašlaik – 480 euro gadā (40 euro mēnesī). Tāpat paplašināt IIN atvieglojumu grozu ar darba devēja izdevumiem par darbinieka transporta izdevumiem uz un no darba; izdevumiem par dienesta viesnīcas, mītnes vietas un citu izmitināšanas izdevumu atlīdzināšanu darbiniekiem, – atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu veido darbaspēka mobilitātes pakotni, it īpaši reģionos risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumu.
Paralēli iepriekšminētajam LBAS rosina attiecināt koplīguma atvieglojumus uz budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk