• Tweet

Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvijā ir viens no augstākajiem PVN pārtikai, kas to padara dārgāku, norāda biedrība “Zemnieku saeima”.

“Nu jau katrs mūsu valsts iedzīvotājs ir pamanījis straujo pārtikas cenu kāpumu. Elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir “uzšāvis” gaisā pārtikas cenas. Lauksaimniekus uztrauc tas, ka pārtika paliek dārgāka un tādejādi mazāk pieejama Latvijas sabiedrībai. Mēs nevēlamies nokļūt tādā situācijā, ka starptautisko politisko lēmumu un tirgus svārstību dēļ, piemēram, rudzu maize paliek pieejama tikai bagātajiem. Ar to var cīnīties nacionālā līmenī, ieviešot loģisku “zaļo kursu” un līdzfinansējot lauksaimniecības politiku vismaz kaimiņvalstu līmenī,” pauž biedrība.

Tiek norādīts, ka salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvijā ir viens no augstākajiem PVN pārtikai, kas to padara dārgāku. 23% Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam un salīdzinoši daudz tērē tieši pārtikas iegādei: “Visa gada garumā notika diskusijas par PVN samazināšanu pārtikai, un, apzinoties lielo ražošanas cenu kāpumu, bija ļoti svarīgi 5% PVN likmi piemērot plašākai pārtikas grupai – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. Diemžēl, politiķi par šādu soli nevienojās, un tāpēc arī nākamgad par pārtiku maksāsim dārgāk.”

Sava gada atskatā biedrība norāda arī uz to, ka Latvijas laukos joprojām pietrūkst darba roku, jo šoruden tonnām augļu, ogu un dārzeņu palika nenovākti: “Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā tiek likti visi iespējamie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai lauksaimniecības un citās nozarēs, kā arī nav izdevies vienoties ar Finanšu ministriju par sezonas darbinieku atvieglotu nodarbināšanu augkopībā un lopkopībā. Jaunie nosacījumi paredz, ka no 15. decembra arī privātajā sektorā drīkstēs strādāt darbinieki tikai ar Covid-19 sertifikātu, kas vēl pasliktina situāciju. Diemžēl, valdība nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru uz nedēļu vai divām var apstādināt, līdz Covid-19 beidzas.”

“Jau divus gadus politisko arēnu pārņēmis jautājums par zaļo kursu, kura mērķi ir ārkārtīgi ambiciozi. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šos mērķus nesasniegsim. Labākajā gadījumā uz tiem virzīsimies. Zaļas kurss nebūs sāpīgs tikai ražotājiem!!! Par šīs stratēģijas ieviešanu maksās visa sabiedrība – pēc Ķīles universitātes aprēķiniem, cenu pieaugums zaļā kursa rezultātā varētu būt ievērojams. Liellopu gaļai +58%, cūkgaļai +48%, svaigpienam +36%. Cenu pieaugums kultūraugiem būtu +15% augļiem un dārzeņiem, +18% eļļas augiem un +12,5% graudaugiem. Priecē tas, ka no politiķiem aizvien biežāk dzirdam uzstādījumu par to, ka zaļā kursa ietvaros sevi nevaram palikt zem sitiena. Par to, ka Eiropas gaiteņos ar stingru mugurkaulu jāiestājas pret vairākām nejēdzībām, ko mums vēlas uzspiest. Visbiedējošākā zaļā kursa tendence ir tāda, ka tas aizvien mazāk veidojas par reālu un ieviešamu stratēģiju, bet gan par jājamzirdziņu, kuru metās izmantot dažādi Kangari un “ekohistēriķi”. Iemesls vienkāršs – šķelt un polarizēt sabiedrību savtīgos nolūkos – atstrādāt sponsoru naudu, attīstīt savu biznesu vai virzīt savu karjeru politikā.
Svarīgi, lai brīžos, kad politiskās un zaļā biznesa kaislības iet pāri saprāta un morāles robežām, mūsu ražotājiem par sevi ir jāiestājas. Lauksaimnieki šovasar gatavību cīnīties parādīja zibenīgi – 24 stundu laikā saņēmām apstiprinājumu, ka uz protestu bija gatavi doties vairāk nekā 400 traktori,” pauž biedrība.

“Daudzi KLP ir raksturojuši kā amerikāņu kalniņus, kur kustība notiek augšup – lejup. Mēs gan to vairāk salīdzinātu ar lineāru braucienu no kalna lejup. Ja sākotnēji optimisms bija augsts – atbalsta pieaugums, ieviešams zaļais kurss, skaidra instrukcija no Eiropas Komisijas par to, kā dalībvalstīm sava politika jāveido. Gala iznākums ir bēdīgs – liela brēka, sašķelta sabiedrība, politiski nauda sadalīta tam, kurš visasāk izteicies presē. Nav nacionāla plāna par to, ko vēlamies sasniegt, nav nozaru attīstības stratēģijas, un vissāpīgākais – ilgi solītais maksājumu pieaugums izplēn – vairākas nozares piedzīvos reālu un skarbu maksājumu samazinājumu. Virzīšanās uz klimatneitralitāti arī paliks vien idejas vārdā, jo reālus un ieviešamus pasākumus atbalstīs nepietiekami,” uzsver biedrība.

Savukārt runājot par ražu, biedrība uzsver: “Klimats katru gadu nāk ar saviem pārsteigumiem, taču vēl nav tādu tehnoloģiju, kas lauksaimniekiem ļautu pilnībā pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Šogad neraksturīgi laikapstākļi – karstums vasaras vidū būtiski ietekmēja ne tikai graudaugu, rapšu un tauriņziežu , bet arī dārzeņu ražu un kvalitāti. Graudaugi nenogatavojās, bet priekšlaicīgi nokalta, ražas zudums tiek lēsts par 30 %. Savukārt ieilgušais lietus augustā un septembrī kavēja ražas novākšanu un sējas darbus. Burkānu, kāpostu un galda biešu raža bija par trešdaļu mazāka nekā pērn. Krietni cietuši arī kartupeļi, jo lietainais pavasaris aizkavēja kartupeļu stādīšanu, savukārt ilgstošais karstuma un sausuma periods tiem neļāva izaugt, un daudzviet lakstus noēda Kolorādo vaboles. Līdz nākamajai ražai vietējo dārzeņu nepietiks.”