• Tweet

3.novembrī notika Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes(LOSP)apvienotā Gaļas un Piena grupas sēde, kurā tika diskutēts par nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī par situāciju un aktualitātēm lopkopībā, informē LOSP pārstāve.

Par „Noteikumiem par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” lauksaimnieki ir kategoriski, uzstājot, ka ieviešot kādus ierobežošanas instrumentus, ir jābūt skaidriem pētījumiem, kas pierāda, ka uz kopējo ieguldījumu fona tas neradīs neadekvāti lielus izdevumus lauksaimniekiem, kas sadārdzinās saražoto un padarīs vēl nekonkurētspējīgākus kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Lauksaimnieki uzsver, ka, lai pieņemtu noteikumu galīgo redakciju ir nepieciešami pārejas noteikumi visiem lauksaimniekiem attiecībā uz smaku mērķlielumu līdz 2022.gada 1.decembrim, neparedzot Valsts vides dienesta tiesības izvērtēt ekonomisko situāciju saimniecībā, lai noteiktu, vai saimniecība ir vai nav tehniski un ekonomiski spējīga investēt smaku samazināšanā, kā arī lemtu par pārejas posma nepieciešamību konkrētām saimniecībām. No lauksaimnieku puses šī ir galvenā prasība, lai bez liekām formalitātēm tiktu ieviesti pārejas noteikumi, kas dotu laiku lauksaimniekiem pielāgot ražošanu jaunajām prasībām, izmantojot šim nolūkam Lauku attīstības programmas (LAP) paredzēto atbalstu investīcijas uzņēmumu modernizācijai.

Pieņemot šādus noteikumus, lauksaimniekiem jābūt skaidriem aprēķiniem par to, ar kādām papildus izmaksām jārēķinās, jo jāsaprot arī, ka jebkurai investīcijai ir jābūt samērojamai ar sabiedriskā labuma guvumu.

Latvija ir pievienojusies starptautiskajām konvencijām par piesārņojumu un emisijām, līdz ar to arī uz mums attiecas visi nosacījumi, tajā skaitā arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un gaisu piesārņojošo vielu samazināšana līdz 2030.gadam. Lauksaimniecības nozare ir otra lielākā SEG emisiju pieauguma ietekmētāja pēc autotransporta. Latvijai ir atšķirīga augsnes struktūra – lielas kūdru un meliorētās augsnes. Lauksaimniecības SEG emisijas veido: 62% augsne, savukārt 29% veido dzīvnieku fermentācijas procesi un 9% kūtsmēslu apsaimniekošana.

Jautājums ir aktuāls, jo šobrīd tiek iezīmēti principi, pēc kuriem nākamajā gadā tiks sadalītas SEG emisijas starp dalībvalstīm, Latvijai šis lēmums ir būtisks, jo lauksaimniecības nozare strauji attīstās un saimniecību lielums un lopu vienību skaits palielinās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mums jāsamazina lopu skaits, bet gan jāorientējas uz zemes resursa ilgtspējīgu izmantošanu, kūtsmēslu apsaimniekošanu, dzīvnieku ēdināšanas (barības devu optimizāciju), minerālmēslu lietošanu tikai pēc augsnes agroķīmiskās izpētes, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešanu saimniecībās. Šo darbību kompleksai ieviešanai būtu būtiska loma SEG emisiju samazināšanā. Latvijai nav vides monitoringa datu un trūkst kompleksa situācijas analīze, lai varētu mērķtiecīgi plānot LAP investīciju projektus, kas būtu vērsti uz SEG emisiju samazināšanu. Beidzot ir jāpalielina ražošanas efektivitāte, no izejvielu ražotājiem jākļūst par pievienotās vērtības radītājiem.

Sarunas par prasībām un termiņiem Nitrātu direktīvas aspektā un mēslu krātuvēm, ir finiša taisnē, Eiropas Komisija ir novilkusi „sarkanās līnijas” jautājumos, kuros nav vairs diskusiju iespējas. Atklāts ir tikai jautājums par izņēmuma gadījumiem, kas attiecas par kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka, kā arī par pārejas gadiem, kas būs atkarīgs no dzīvnieku vienību skaita. Ņemot vērā, ka kūtsmēslu krātuves prasa plānveidīgu un ilgstošu investīciju piesaisti, ir daļa saimniecību, kurām mēslu krātuvju ieviešana vēl ir jāīsteno, līdz ar to jebkurā gadījumā nāksies rēķināties ar apjomīgām investīcijām.