Latvijas zinātnieki izvēlas strādāt ārpus valst
Smadzeņu aizplūšana no Latvijas ir viena no problēmām, par kuru runāja Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku III kongresa un Letonikas IV kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte atklāšanā.
Latvijas zinātniekiem ir pamats lepoties ar sasniegumiem, kas ir līdzvērtīgi viņu kolēģiem citviet pasaulē, diemžēl ekonomiskā situācija noplicina mūsu valsts intelektu.
Uz to asi norādīja Latvijas Zinātņu akadēmi
jas (LZA) viceprezidents Andrejs Siliņš: «Briselē tika spriests par Eiropas un ASV zinātnieku sadarbību un konstatēts, ka Eiropā notiek būtiska smadzeņu noplūde. Kāpēc? Eiropā uz zinātnieku tērē vidēji 100 000 eiro gadā, bet ASV – 300 000 eiro. Latvijā – 6000 eiro, kas ir 17 reižu mazāk nekā Eiropā un tieši 50 reižu mazāk nekā ASV.» LZA viceprezidents Tālavs Jundzis piebilda, ka «atsevišķos jautājumos no valsts puses ir arī izpratne», piemēram, pētījumiem nacionālās identitātes jautājumos līdzekļi ir piešķirti. Kaut arī LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka Latvijas zinātniekiem nevar pārmest valsts līdzekļu tērēšanu, jo viņi piesaista arī apjomīgu Eiropas fondu finansējumu un nodokļos Latvijas budžetā samaksā «reālus miljonus», arī viņš piekrita, ka zinātnieki aizbrauc, ja viņiem šeit nav saņemts valsts pasūtījums. Aizbraukušās gudrās galvas Latvijā atgriezīšoties ne agrāk kā pēc 10 līdz 15 gadiem.
Kongresa mērķi ir apkopot sasniegumus zinātnē aizvadīto 10 gadu laikā, veicināt sadarbību ar ārzemēs strādājošiem zinātniekiem, stiprināt saites ar politiķiem un sabiedrību, informējot par zinātnes sasniegumiem un problēmām. Latvijas Universitātes profesors Indriķis Muižnieks nosauca vairākas jomas, kurās darbojoties Latvijas zinātnieki ir raisījuši interesi pasaulē. Piemēram, cilmes šūnu pētījumi ir Latvijas joma, ar kuru šobrīd esam atšķirīgi no pārējās zinātnes pasaules.
Kongresa laikā notiks vairākas plenārsēdes, darbosies 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijas, kas risinās kultūras un nacionālās identitātes, valodniecības, vēstures, politikas, pedagoģijas, tehnisko zinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jautājumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālāk