• Tweet

Kā rāda 2024. gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem. Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31–35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022. gadā.

Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023. gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.

“Kopumā kreditēšanas izaugsmei ir pamats: inflācija sarūk, algas aug un pirktspēja atgriežas, darba tirgus ir stabils, un līdz ar kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu bankas ir kļuvušas pamanāmākas ar mājokļu kreditēšanas piedāvājumiem, it īpaši zaļās kreditēšanas iniciatīvām,” stāsta saka Ainars Balcers Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.

Līdz šim Finanšu nozares asociācija veidojusi aprēķinus par kreditēšanas iespējām gada griezumā, taču, raugoties nākotnē, ir skaidrs, ka ilgākā termiņā ar lielāko potenciālu izceļas ilgtspējīga kreditēšana. Modelējot kreditēšanu 2030. gadam, finanšu sektors priekšplānā izvirza tieši ilgtspējīgo jeb zaļo kreditēšanu, kas atspoguļosies arī mājokļu kreditēšanā.

“Ilgtspēja arvien vairāk ienāk ne tikai banku, bet arī visas sabiedrības dienaskārtībā. Kredītņēmēju paradumi mainās, un jauniešiem, kā arī trīsdesmitgadniekiem ir svarīgi ievērot videi draudzīgu dzīvesveidu. Tā kā lielākā daļa daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ir būvētas pirms vairāk nekā 30 gadiem, šo ēku renovācija paver plašas iespējas kreditēšanas izaugsmei, kā arī ļauj iedzīvotājiem uzlabot savas dzīves telpas kvalitāti, izvēloties tieši zaļo kreditēšanu energoefektivitātes uzlabošanai,” saka Balcers.

Kopumā 2024. gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču vērojama pozitīva tendence – bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt, īpašu uzsvaru liekot uz ilgtspējīgo kreditēšanas risinājumu finansēšanu, kas ir svarīgi ne vien bankām, bet arī lielajiem uzņēmumiem, lai atbilstu Zaļā kursa uzstādītajām prasībām.