• Tweet

Aizsardzības ministrija apgalvo, ka ārzemēs it kā uzglabātās naftas rezerves Latvijas X stundai ir fikcija un pieprasa visus krājumus simtprocentīgi glabāt Latvijā. Taču valdībā šis jautājums netiek skatīts, jo premjers ir atvaļinājumā, bet Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par saprātīgāku uzglabāšanas modeli tikai top. Tikmēr Būvniecības valsts kontroles birojs, kam uzgrūsts pienākums sarūpēt naftas rezervi 2021. gadam, stūrgalvīgi turpina iepirkumu ar degvielas uzglabāšanu ārzemēs.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka pašreizējais regulējums pieļauj 75% rezervju uzglabāt ārpus Latvijas un tas ir liels risks, jo krīzes vai kara gadījumā degviela nebūs nepieejama slēgto robežu dēļ vai tāpēc, ka valsts, kurā degviela tiek glabāta, to izmantos savām vajadzībām. Problēma tika aktualizēta jau iepriekšējā iepirkuma laikā, taču kaut kādu zemgalda vienošanos dēļ nekas nemainījās, un arī tagad, šķiet, nemainīsies.

Trīs nedēļas, un viss beidzies

Ārzemēs uz papīra pašlaik tiek glabāta ievērojama daļa Latvijas nacionālo rezervju – 41%. Bet aviācijas degviela gandrīz simtprocentīgi. Turklāt, kā Neatkarīgajai atklāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, šī degvielas rezerve eksistē tikai uz papīra.

Realitātē Latvijai nekas nav rezervēts. To pierādot fakts, ka ārzemju komersantiem līgumos noteikts degvielu piegādāt 20 dienu laikā. Patiesībā tas ir termiņš, kurā viņiem šī degviela kaut kur jāsarūpē.
Lūk, par šādu nenoteiktību un pilnīgu garantiju trūkumu Latvijas valsts līdz šim maksājusi summas sešciparu skaitļos. Jaunajam 370 500 tonnu iepirkumam arī rezervēti 16 miljoni eiro (bez PVN). Turklāt šai summā neietilpst degvielas cena, bet tikai Latvijas valsts pirmtiesības uz degvielas iegādi.

Ko nozīmē piegādei atvēlētās trīs nedēļas karadarbības laikā? To, ka, iespējams, valstij viss jau ir beidzies. Tāpēc aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir sašutis, ka jaunajā iepirkumā nekas nemainās, un ārpus raksta velta arī dažus sulīgākus vārdus koalīcijas partneriem, kuri stūrgalvīgi atsakās saskatīt acīmredzamo problēmu: “Mēs redzam, ka pat salīdzinoši nelielā krīzē visi starptautiskie solījumi var tikt pakļauti šaubām. Piegādes līnijas tiek pārrautas, un katra valsts domā tikai par sevi!”

Vitenbergs gaida Kariņu

Ja gluži 100% degvielas kaut kādu iemeslu dēļ uzreiz nebūtu iespējams glabāt Latvijā, Aizsardzības ministrija vēl varētu piekrist proporcijai līdz 75% par labu Latvijai. Taču izsludinātais iepirkums tiek īstenots atbilstoši pašreizējam – aplamajam regulējumam, pieļaujot iespēju, ka 75% degvielas rezervju atradīsies nevis Latvijā, bet ārzemēs.

Koalīcijas padomē par to ir runāts, bet kopsaucējs nav panākts. Pēdējā sēdē jautājuma virzību uz valdības sēdi nobloķēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Esot jāsagaida premjera Krišjāņa Kariņa atgriešanās no atvaļinājuma. Tas būs jaunnedēļ.

100 – 75 = 25

Būvniecības valsts kontroles birojs turpina degvielas rezerves iepirkuma procedūru, pamatojoties uz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”. Tātad paredzot nozīmīgu rezerves daļu virtuāli glabāt ārzemēs. Tie ir aplami noteikumi, kas nekavējoties jāgroza. Taču tā vietā, lai analizētu, kas tajos nepareizs un kā pēc iespējas ātrāk tos grozīt, Ekonomikas ministrija ir pievērsusies Neatkarīgās publikācijas “Latvijas naudu iznieko ārzemju stratēģiskajām rezervēm” kritikai. Piemēram, nedrīkst rakstīt, ka 75% stratēģisko naftas rezervju drīkst glabāties ārzemēs:

“Rakstā norādītais apgalvojums par esošo kārtību nav korekts, jo esošais normatīvais regulējums paredz minimālo Latvijas teritorijā glabājamo apjomu, nevis nosaka konkrētu apjomu.” Tas ir ‒ vismaz 25% degvielas jāglabājas Latvijā. Kas nepareizs Neatkarīgās veiktajā aprēķinā 100 – 75 = 25, tā arī netop skaidrs.

Konteksts – izniekota nauda

Degvielas drošības rezervju modeli Ekonomikas ministrija pašlaik pārskatot: “EM tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu, kurā tiks izvērtēts gan esošais modelis, gan arī piedāvāti turpmākie risinājumi attiecībā uz naftas rezervju uzglabāšanas sistēmas pilnveidošanu.” Ziņojums balstīsies uz ārzemju auditoru kompānijas “Deloitte” veikto pētījumu, kurā par labāko atzīts tāds modelis, ka degvielas rezervju iepirkumu īsteno speciāli izveidota aģentūra, kurā iesaistīti privāti uzņēmumi. Neatkarīgā pieļauj, ka šāds modelis būtu izdevīgs tieši ārzemniekiem. Turklāt zīmīgi, ka Latvijas drošības aspekts ārzemnieku īstenotajā pētījumā vispār nav analizēts. Ministrijai arī uz šo ir atbilde:

“Viens no izvērtētajiem modeļiem tik tiešām ir t.s. aģentūras modelis. Diemžēl minētajā Neatkarīgās Avīzes rakstā autors šo modeli ir uztvēris atrauti no kopējā konteksta un pētniekiem dotā uzdevuma. Proti, pētniekiem bija jāveic pieejamo modeļu izvērtējums, jāidentificē labākais Latvijas situācijai un jāveic šī modeļa ieviešanas finansiālais aprēķins.”

Ministrija lolo cerību

Vēlreiz jāuzsver, ka ārzemēs glabātā degviela krīzes apstākļos Latvijai, visticamāk, nebūs pieejama, līdz ar to pirkuma pirmtiesību rezervēšanā iztērētie miljoni ir zemē nomesta nodokļu maksātāju nauda. Un tāds vismaz daļēji būs arī nākamā gada iepirkums. Tas izriet no ministrijas pašas skaidrojuma:

“Vienlaikus jānorāda, ka EM darbs pie modeļa pārskatīšanas neietekmē BVKB uzsākto iepirkumu, kura mērķis ir nodrošināt valsts naftas rezervju esamību 2021. gadam.”

Tātad viss notiks atbilstoši esošajam regulējumam un pieļaujamajai proporcijai – vismaz 25% Latvijā, līdz pat 75% ārzemēs. Ministrijā gan valda nezināmas izcelsmes optimisms, ka Latvijā nākamgad tiks glabāts lielāks rezerves apjoms nekā šogad.

“Pēdējos divus gadus Latvijas teritorijā glabājās aptuveni 60% no kopējām valsts naftas rezervēm, kā arī ievērojams apjoms citu valstu naftas drošības rezervju. Detalizētas atbildes uz jautājumiem par valsts naftas rezervju iepirkumu varēs sniegt BVKB, kas ir izstrādāto prasību autori. Taču pēc EM rīcībā esošās informācijas nav pamatots secinājums, ka valsts naftas rezervju apjoms Latvijas teritorijā saruks. Tieši pretēji, izsludinātā iepirkuma nosacījumi dot pamatotu cerību, ka valstī uzglabājamais apjoms varētu pieaugt.”

Lai nu tā būtu, un Latvijai smagas krīzes vai kara gadījumā nekavējoties būtu pieejama visa rezervētā degviela 100% apjomā, nevis tikai 59%, kā tas ir pašlaik. Vai pat tikai 25%, kā to pieļauj attiecīgais normatīvais akts. Primāri tas ir Ekonomikas ministrijas pienākums novērst šādu iespējamību.