• Tweet

Valsts izdos 350 miljonus latu, lai 99,8% Latvijas Krājbankas (LK) noguldītāju varētu saņemt savus noguldījumus pilnā apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aprēķinājusi, ka 99,8% no LK noguldītājiem nav uzticējuši bankai vairāk par 100 000 eiro jeb 70 280,40 latiem, kurus valsts garantē kompensēt. Kompensāciju izmaksa sāksies jau rīt valstij piederošās bankas Citadele filiālēs. Uz tām nevajadzētu steigties cilvēkiem, kuriem nauda nav sevišķi nepieciešama, jo izmaksu galējais termiņš ir 60 gadu. Vienkāršāk sakot, kompensāciju saņemšana neradīs neērtības tiem, kuri šobrīd neatrodas Latvijā, kuri slimo vai vienkārši var atlikt naudas saņemšanu līdz brīdim, kad kāda no Citadeles filiālēm gadīsies pa ceļam. Kuldīgas novada pašvaldība jau paguva pažēloties, ka no novada centra līdz tuvākajai Citadeles filiālei Saldū ir 54 kilometri. FKTK skaidro, ka Latvijā nav tādas komercbankas, kuras filiāles atrastos pilnīgi visās apdzīvotās vietās. Citadele sola apmierināt pašvaldību lūgumus organizēt kompensāciju izmaksu izbraukuma režīmā. Pie labajām ziņām nāk arī FKTK atgādinājums, ka 2. un 3. pensiju līmeņu nauda atrodas Kredītiestāžu likuma 172. panta noteiktajā aizsardzībā. Proti, ja izput banka, kas veikusi pensiju plānu vai ieguldījumu plānu līdzekļu turētāja funkcijas, tad pensiju un ieguldījumu plānu nauda netiek ieskaitīta bankas parādu segšanas līdzekļos, bet nodota citam pārvaldniekam.

Solījums izsniegt naudu izraisa jautājumu par naudas avotu. Tas izrādās Valsts kase. Līdz ar to LK problēmu atrisināšana bankas likvidācijas veidā tikai pēc naudas summu lieluma atšķiras no Parex bankas problēmu risinājuma bankas nacionalizācijas veidā. Pēc FKTK aprēķiniem, kompensāciju izmaksai nāksies izdot 350 miljonus latu jeb apmēram 2,5 reižu mazāk, nekā valsts ieguldīja Parex bankā. 150 miljoni latu jau skaitās uzkrāti noguldījumu garantiju fondā, bet vēl 200 miljonus Valsts kase fondam aizdos. Šīs naudas dalījums uzkrājumā un aizdevumā pastāv tikai grāmatvedībā, nevis realitātē. Iepriekš valsts izmantoja banku iemaksas fondā valsts budžeta deficīta segšanai, bet tagad valsts budžets segs fonda deficītu. Šie izdevumi nav nepamanāms lielums attiecībā pret solījumiem ierobežot valsts budžeta deficītu, kādus Latvija devusi saviem kreditoriem. Solījumus LK noguldītājiem piektdien deva FKTK ar atsauci uz Finanšu ministriju un Valsts kasi, bet šīs iestādes klusēja. Finanšu ministrijai svarīgāk šķita vēstīt par ministra Andra Vilka braucienu uz Poliju, kur viņš piektdien piedalījies Eiropas Savienībā prezidējošās valsts rīkotā sanāksmē un prasījis nesamazināt ES Kohēzijas fonda izmaksas Latvijai pēc 2013. gada. Lai FKTK solījumi patiešām stātos spēkā, ir nepieciešams valdības lēmums. Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses pārstāvis Mārtiņš Panke vakar apstiprināja, ka šodien paredzēta valdības ārkārtas sēde, kurai jālemj par valsts naudas piešķiršanu LK noguldītājiem.

Latvija izlēma likvidēt LK atbilstoši Lietuvas piemēram. Pagājušās nedēļas ceturtdienas vēlā vakarā Lietuvas valdība nolēma likvidēt LK mātes banku Snoras. Pēc lietuviešu lēmuma atkrita V. Dombrovska brauciens uz Lietuvu, kur viņš būtu ticies ar savu Lietuvas kolēģi Andru Kubiļu, lai pārrunātu banku glābšanas iespējas. Pēc lietuviešu lēmuma abiem premjeriem pietika ar telefonsarunu, kurā A. Kubiļus norādījis uz Snoras naudas pazušanu pārāk lielos apmēros. Sekoja V. Dombrovska apspriede ar finanšu uzraudzības un tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, pēc kuras tika paziņots par LK likvidāciju. Juridiskās formalitātes šā lēmuma izpildei vēl tikai sekos.

Par LK pagaidu pārvaldnieku ieceltais FKTK priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis ir atklājis bankā iztrūkumu aptuveni 100 miljonu latu apmērā. No bankas paņemtā nauda izmantota diviem mērķiem – gan LK pamatkapitāla palielināšanai, gan bankas faktiskā īpašnieka Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova projektiem bez saistības ar LK. Iztrūkums bankā rodas pat tad, ja no bankas izņemtu naudu atliek atpakaļ bankā kā pamatkapitālu, jo tad viena un tā pati nauda bankas bilancē tiek dubultota, bet ar vienu un to pašu naudu taču nav iespējams segt divtik lielas bankas saistības. Atjaunotās Latvijas ekonomiskajā vēsturē šāda darbošanās jau ir ierakstīta ar 1995. gadā izputējušās Lainbankas vārdu.

J. Brazovska nosauktais iztrūkums izraisa izbrīnu kā bankas likvidācijas pamatojums. Proti, –100 miljonu ir daudz, bet tomēr daudz mazāk par –350 miljoniem. Tagad gan valstij it kā būtu izdevīgāk rīkoties pēc Parex bankas nacionalizācijas parauga, nevis pēc lietuviešu parauga. M. Panke Neatkarīgajai teica, ka valdība vadās pēc FKTK ieteikuma, kuru FKTK droši vien spēšot pamatot.

Ir iespējamas vismaz divas versijas, kā radusies matemātika, kurā 100 > 350. Pirmo versiju izplata pēc Lietuvā izdotā aresta ordera Londonā (Lielbritānijā) aizturētais un piektdien pret drošības naudu atbrīvotais V. Antonovs. Viņš, protams, esot sazvērestības upuris, Lietuva pievākusi viņa plaukstošo uzņēmumu un pierunājusi Latviju sekot šim piemēram. Otrā versija ir tāda, ka 100 miljoni ir tikai V. Antonova finanšu manipulācijām paņemtā nauda, bet iztrūkums bankā varētu būt daudz lielāks. Līdzīgi lietuvieši konstatēja 200 miljoniem latu atbilstošu iztrūkumu bankā Snoras, bet tagad runā par 600 miljonu iztrūkumu.

Kārtējā izputējusī banka un valsts izdevumi atkal prasa, kas pie visa tā vainīgs. Kāpēc valstij jāmaksā dubulti gan par FKTK uzturēšanu, gan par komercbanku radītajiem parādiem? Cik pamatoti savu algu nopelna FKTK vadītāja I. Krūmane un visa iestāde ar 84 darbiniekiem? Pusei no viņiem pēcnodokļu alga pārsniedz tūkstoti, pašai I. Krūmanei oktobrī izmaksāti 3220 lati. Uz jautājumiem par atkāpšanos no amata I. Krūmane tagad atbild, ka svarīgāk ir risināt Krājbankas un tās klientu, nevis viņas un FKTK problēmas. Tomēr pēc publikas pieprasījuma ir jādara arī tas – no amata piektdien atkāpās FKTK padomes loceklis un Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis. Piektdienas pēcpusdienā viņš, nevis I. Krūmane bija vēstnesis, kas stāstīja, kā Latvijas valsts maksās kompensācijas LK klientiem.

Slikta uzraudzība nenoņem atbildību no banku vadītājiem. LK prezidents Ivars Priedītis pašlaik atrodas slimnīcā, bet cietuma slimnīcā Olainē. No Lietuvas paguva izsprukt viņa Snoras kolēģis Raimonds Baranausks, kurš atšķirībā no I. Priedīša ir arī bankas līdzīpašnieks. Pārsvarā Londonā uzturas V. Antonovs. Viņiem Lietuva sagādāja nepatikšanas ar aizturēšanu un nogādāšanu tiesā, kas viņus atbrīvoja pret drošības naudu un pienākumu regulāri reģistrēties policijā. Par viņu izdošanu Lietuvai tiesa sāks lemt 16. decembrī, bet abi var cerēt uz tiesas žēlastību pret cilvēkiem, kuri iebrauc Lielbritānijā ar lielu naudu.

Avots: nra.lv