Latvijas iedzīvotāji bankām neuzticas, skaidru naudu izmanto aizvien vairāk
Sabiedrības uzticēšanās bankām sarukusi, bet ēnu ekonomikas apmēri pieauguši. Šādi skaidras naudas īpatsvara pieaugumu norēķinos skaidro ekonomisti.
Faktu, ka aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, par 23,7% palielinājies apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms, savā pārskatā par 2011. gadu atklājusi Latvijas Banka. 2010. gadā skaidrā nauda apgrozībā bijusi 937,9 miljoni latu, pērn šī summa sasniegusi jau 1,16 miljardus.
Ēnu ekonomika
Savukārt no kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaude veikta 3,22 miljardiem latu, kas 2,8 reizes pārsniedz apgrozībā esošās skaidrās naudas apjomu. Šajā procesā no apgrozības izņemtās naudas kopējā vērtība bija 249,9 miljoni latu jeb 7,7% no apstrādātās naudas.
Neatkarīgās aptaujātajiem ekonomistiem nebija vienota redzējuma, kā skaidrot skaidrās naudas īpatsvara būtisko pieaugumu. Piemēram, ekonomists un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka skaidrās naudas pieaugums tiešām ir būtisks, un norāda, ka tik lielu tās īpatsvara palielinājumu skaidrot tikai ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu nebūtu pareizi. «Dažas metodes, ar kurām aprēķina ēnu ekonomikas īpatsvaru, balstās tieši uz skaidrās naudas apjomu apgrozībā – tātad varam pieņemt, ka šajā laikā pieaugusi arī ēnu ekonomika,» pieļauj speciālists. Viņš arī uzskata, ka šai ziņai uzmanību vajadzētu pievērst Valsts ieņēmumu dienestam, jo droši var secināt, ka cilvēki izvairās no nodokļu nomaksas.
Savukārt starptautisko ekonomisko attiecību speciāliste Margarita Dunska domā, ka viens no izšķirošajiem iemesliem skaidrās naudas īpatsvara pieaugumam ir iedzīvotāju uzticības banku sistēmai samazināšanās.
«Iepriekš skaidrās naudas īpatsvaram apgrozībā bija tendence samazināties. Tāpēc uzticības zudums banku sistēmai varētu būt viens no būtiskākajiem iemesliem,» atzīst eksperte. Viņa uzskata, ka šāda tendence neesot negatīvi vērtējama, tomēr – jo lielākas summas apgrozībā ir skaidrā naudā, jo bankām ir pieejami mazāk līdzekļu, ko izsniegt aizdevumos uzņēmējiem.
Parādu nasta
Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris skaidrās naudas pieaugumu skaidro ar ekonomiskās lejupslīdes sekām. Proti, aizvien vairāk cilvēku nespēja pildīt savas kredītsaistības, kā rezultātā norēķinu veikšana ar banku starpniecību vairs nebija iespējama vai vēlama – pārvaldot savu naudu ar bankas starpniecību, liela daļa līdzekļu būtu jāatdod savu saistību pildīšanai.
«Ir diezgan skaidrs, ka ļoti daudzi cilvēki ir izspiesti no banku aprites. Ļoti daudzi ir parādu jūgā un vienotā parādnieku reģistra dēļ vairs nevar norēķināties caur bankām, jo tad tā nauda aizietu saistību segšanai. Līdz ar to cilvēki ir spiesti ieiet šajā skaidrās naudas norēķinu zonā. Turklāt šobrīd ļoti ir attīstījušies lombardi un zelta uzpirkšanas punkti, kuros norēķināšanās notiek tikai skaidrā naudā,» skaidroja ekonomists. Viņš gan atzina, ka aizvien vairāk cilvēku idejisku apsvērumu dēļ atsakās norēķināties skaidrā naudā, jo uzskata, ka šādi samazina iespēju valstij sekot viņu paradumiem.
Pieaug iekšzemes kopprodukts
Savukārt ekonomiste Raita Karnīte pieļauj, ka skaidrās naudas īpatsvars saistāms tieši ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu. «Skaidrās naudas pieejamībai vajadzētu būt atbilstošai tautsaimniecības vajadzībām. Ja tautsaimniecība sāk aktivizēties, tad skaidrās naudas vajadzība pieaug un pieejamība palielinās, un virzība uz patēriņa palielināšanos ir jūtama,» teica ekonomiste.
***
SKAIDRA NAUDA
249,9 miljoni latu pērn izņemti no apgrozības naudas zīmju un monētu nolietotības dēļ
1,6 miljardi latu aizvadītā gada nogalē bijuši apgrozībā skaidrā naudā
37,6 tūkstoši nominālvērtības latu pērn atzīti par viltotiem
Avots: Latvijas Banka
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Nākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālāk