Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu “LPNP 1. sesija”

Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv tiks sākta sudraba kolekcijas monētas “LPNP 1. sesija” tirdzniecība. Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.
Kolekcijas monētas “LPNP 1. sesija” grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts “Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!”. Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts “Walka”, zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma “Visiem latviešiem!” teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.
1917. gada novembrī tagadējā Latvijas teritorija jau vairāk nekā divus gadus bija Pirmā pasaules kara frontes sašķelta, un simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju – Kurzemes un Zemgales bēgļi, evakuēto Rīgas rūpnīcu strādnieki, armijā mobilizētie – bija izkaisīti visā plašajā Krievijas impērijas teritorijā.
Valka pēc Rīgas krišanas vācu rokās kļuva par latviešu sabiedriskās, politiskās un kultūras dzīves centru. Šeit sapulcējās tie, kurus vienoja vēlme īstenot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības.
No 1917. gada 16. novembra līdz 19. novembrim (pēc jaunā stila – 29. novembrī–2. decembrī) Valkā notika LPNP 1. sesija, kurā piedalījās gandrīz visu ietekmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji. Uzsaukumā “Visiem latviešiem!” un deklarācijā “Ārvalstīm un tautām” padome aicināja latviešus uz pašnoteikšanos pašiem savā valstī, kuru veidotu Vidzeme, Kurzeme un Latgale. No Valkas tika raidīts spēcīgs un nepārprotams signāls par latviešu nācijas valstsgribu, kam tālaika situācija gan vēl neļāva pilnvērtīgi īstenoties.
Visu nākamo gadu LPNP turpināja strādāt Latvijas neatkarības labā – arī tad, kad Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju, bet Krievijā boļševiku vara arvien nopietnāk kavēja padomes darbību. Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana Rīgā 1918. gada 18. novembrī noslēdza virzību, kura gadu iepriekš bija skaidri iezīmēta Valkā.
LPNP 1. sesija bija viens no izšķirīgajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi, tāpēc tās 100 gadu jubilejai veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monēta.
Kolekcijas monēta “LPNP 1. sesija” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 3 000 eksemplāru.
Monētas cena Latvijas Bankā – 45.00 eiro.
Sestdien, 2. decembrī, Valkas pilsētas kultūras namā notiks starptautiskā zinātniskā konference “Latviešu pagaidu nacionālā padome – 100”, kuras ievaddaļā paredzēta arī monētas “LPNP 1. sesija” prezentācija. Konferences dalībnieki un viesi, kā arī citi interesenti kolekcijas monētu “LPNP 1. sesija” konferences dienā varēs iegādāties Valkas informācijas birojā, kur iegādei būs pieejams neliels daudzums monētu.
Jauno monētu no 4. decembra varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālāk