Latvijas Banka izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu monētu
Trešdien, 25. maijā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Vilhelms Purvītis”.
Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viens no ievērojamākiem Latvijas 19. gs. beigu–20. gs. pirmās puses gleznotājiem un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem.
Vilhelmu Purvīti var uzskatīt arī par latviešu mākslas diplomātu: viņa vārds jau dzīves laikā sniedzās pār Latvijas robežām – darbi tika kolekcionēti un saņēma godalgas ārzemju izstādēs, un viņš pats aktīvi rīkoja Latvijas mākslas izstādes Eiropas pilsētās.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 25. maija plkst. 12.00. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
Kolekcijas monēta iznāk īpašā laikā – šogad ar virkni pasākumu Latvijā atzīmē mākslinieka 150 gadu jubileju. Par godu šim notikumam no 28. maija arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “PURVĪTIS”.
Monētas “Vilhelms Purvītis” grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke. Mākslinieces radītā monēta interpretē Vilhelma Purvīša gleznā “Ziema” esošos elementus – ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis – un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu.
Jauno monētu no 25. maija plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē www.e-monētas.lv. Monētas cena – 65.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Vienlaikus šajā dienā tiks izlaists arī apgrozības monētu komplekts “Finanšu pratība” Brilliant Uncirculated kvalitātē, kurā iekļautas 2022. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta “Finanšu pratība”, kura suvenīrkartītēs un tīstokļos tika emitēta aprīļa mēnesī. Apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 4 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
VILHELMS PURVĪTIS
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 31.47 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; aversā krāsu uzdruka
Grafiskais dizains: Frančeska Kirke
Kalta 2022. g. Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
MONĒTAS PRIEKŠPUSE (AVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku.
MONĒTAS AIZMUGURE (REVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm, augšdaļā pa kreisi puslokā vietoti uzraksti 5 EURO un VILHELMS PURVĪTIS.
MONĒTAS JOSTA
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viena no galvenajām personībām Latvijas 20. gs. pirmās puses vizuālajā mākslā. Gadsimtu mijā meistarīgo pavasara ainavu gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē un citos Eiropas mākslas centros. Baltijas modernās mākslas pārstāvis līdzvērtīgi iesaistījās ainavas žanra pārmaiņās, gūstot panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs.
Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā viņa tēli un noskaņas saglabājušies mūsu ainaviskās vides izjūtā. Gleznotāja radīto dabas koptēlu un klasiski komponēto Latvijas ainavu gadalaiku mijā mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Purvītis ievērojams arī kā augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs un kultūrpolitikas līdzveidotājs Latvijā, pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un starptautisku izstāžu rīkotājs.
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālāk