Latvijas Banka izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu monētu

Trešdien, 25. maijā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Vilhelms Purvītis”.
Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viens no ievērojamākiem Latvijas 19. gs. beigu–20. gs. pirmās puses gleznotājiem un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem.
Vilhelmu Purvīti var uzskatīt arī par latviešu mākslas diplomātu: viņa vārds jau dzīves laikā sniedzās pār Latvijas robežām – darbi tika kolekcionēti un saņēma godalgas ārzemju izstādēs, un viņš pats aktīvi rīkoja Latvijas mākslas izstādes Eiropas pilsētās.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 25. maija plkst. 12.00. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
Kolekcijas monēta iznāk īpašā laikā – šogad ar virkni pasākumu Latvijā atzīmē mākslinieka 150 gadu jubileju. Par godu šim notikumam no 28. maija arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “PURVĪTIS”.
Monētas “Vilhelms Purvītis” grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke. Mākslinieces radītā monēta interpretē Vilhelma Purvīša gleznā “Ziema” esošos elementus – ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis – un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu.
Jauno monētu no 25. maija plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē www.e-monētas.lv. Monētas cena – 65.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Vienlaikus šajā dienā tiks izlaists arī apgrozības monētu komplekts “Finanšu pratība” Brilliant Uncirculated kvalitātē, kurā iekļautas 2022. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta “Finanšu pratība”, kura suvenīrkartītēs un tīstokļos tika emitēta aprīļa mēnesī. Apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 4 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
VILHELMS PURVĪTIS
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 31.47 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; aversā krāsu uzdruka
Grafiskais dizains: Frančeska Kirke
Kalta 2022. g. Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
MONĒTAS PRIEKŠPUSE (AVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku.
MONĒTAS AIZMUGURE (REVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm, augšdaļā pa kreisi puslokā vietoti uzraksti 5 EURO un VILHELMS PURVĪTIS.
MONĒTAS JOSTA
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viena no galvenajām personībām Latvijas 20. gs. pirmās puses vizuālajā mākslā. Gadsimtu mijā meistarīgo pavasara ainavu gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē un citos Eiropas mākslas centros. Baltijas modernās mākslas pārstāvis līdzvērtīgi iesaistījās ainavas žanra pārmaiņās, gūstot panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs.
Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā viņa tēli un noskaņas saglabājušies mūsu ainaviskās vides izjūtā. Gleznotāja radīto dabas koptēlu un klasiski komponēto Latvijas ainavu gadalaiku mijā mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Purvītis ievērojams arī kā augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs un kultūrpolitikas līdzveidotājs Latvijā, pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un starptautisku izstāžu rīkotājs.
Vēl par tēmu:
Banka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālākGandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā...
Lasīt tālākPirmais mājoklis pēc 30: tā uzskata lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirmo mājokli iespējams iegādāties pēc 30 gadu vecuma, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Visbiežāk par reālāko laiku pirmā mājokļa...
Lasīt tālākFICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālāk