Latvijas Banka izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu monētu
Trešdien, 25. maijā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Vilhelms Purvītis”.
Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viens no ievērojamākiem Latvijas 19. gs. beigu–20. gs. pirmās puses gleznotājiem un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem.
Vilhelmu Purvīti var uzskatīt arī par latviešu mākslas diplomātu: viņa vārds jau dzīves laikā sniedzās pār Latvijas robežām – darbi tika kolekcionēti un saņēma godalgas ārzemju izstādēs, un viņš pats aktīvi rīkoja Latvijas mākslas izstādes Eiropas pilsētās.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 25. maija plkst. 12.00. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
Kolekcijas monēta iznāk īpašā laikā – šogad ar virkni pasākumu Latvijā atzīmē mākslinieka 150 gadu jubileju. Par godu šim notikumam no 28. maija arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “PURVĪTIS”.
Monētas “Vilhelms Purvītis” grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke. Mākslinieces radītā monēta interpretē Vilhelma Purvīša gleznā “Ziema” esošos elementus – ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis – un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu.
Jauno monētu no 25. maija plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē www.e-monētas.lv. Monētas cena – 65.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Vienlaikus šajā dienā tiks izlaists arī apgrozības monētu komplekts “Finanšu pratība” Brilliant Uncirculated kvalitātē, kurā iekļautas 2022. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta “Finanšu pratība”, kura suvenīrkartītēs un tīstokļos tika emitēta aprīļa mēnesī. Apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 4 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
VILHELMS PURVĪTIS
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 31.47 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; aversā krāsu uzdruka
Grafiskais dizains: Frančeska Kirke
Kalta 2022. g. Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
MONĒTAS PRIEKŠPUSE (AVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku.
MONĒTAS AIZMUGURE (REVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm, augšdaļā pa kreisi puslokā vietoti uzraksti 5 EURO un VILHELMS PURVĪTIS.
MONĒTAS JOSTA
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viena no galvenajām personībām Latvijas 20. gs. pirmās puses vizuālajā mākslā. Gadsimtu mijā meistarīgo pavasara ainavu gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē un citos Eiropas mākslas centros. Baltijas modernās mākslas pārstāvis līdzvērtīgi iesaistījās ainavas žanra pārmaiņās, gūstot panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs.
Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā viņa tēli un noskaņas saglabājušies mūsu ainaviskās vides izjūtā. Gleznotāja radīto dabas koptēlu un klasiski komponēto Latvijas ainavu gadalaiku mijā mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Purvītis ievērojams arī kā augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs un kultūrpolitikas līdzveidotājs Latvijā, pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un starptautisku izstāžu rīkotājs.
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk