Latvijas Banka izlaidīs “Brīnumu monētu”

Trešdien, 22. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Brīnumu monēta”, kura aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, paverot ceļu uz brīnumiem un cerību.
Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 22. decembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir monētas reversā attēlotā ziedošā pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
“Brīnumu monētas” grafisko dizainu veidojusi māksliniece Dana Jasinkeviča.
Jauno monētu no 22. decembra plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 62.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 1 monēta. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
“Brīnumu monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
BRĪNUMU MONĒTA
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 28.28 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; ar krāsu uzdruku aversā un reversā; aversā matējums ar intensitātes pāreju uz proof virsmas.
Grafiskais dizains: Dana Jasinkeviča
Monēta kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Brīnumu monēta aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, ļaut tai pavērt mums ceļu uz brīnumiem un cerību. Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir ziedoša pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 42 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Vēl par tēmu:
Šīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālākGandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā...
Lasīt tālākPirmais mājoklis pēc 30: tā uzskata lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirmo mājokli iespējams iegādāties pēc 30 gadu vecuma, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Visbiežāk par reālāko laiku pirmā mājokļa...
Lasīt tālākFICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālāk