Latvijas Banka izlaidīs “Brīnumu monētu”

Trešdien, 22. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Brīnumu monēta”, kura aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, paverot ceļu uz brīnumiem un cerību.
Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 22. decembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir monētas reversā attēlotā ziedošā pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
“Brīnumu monētas” grafisko dizainu veidojusi māksliniece Dana Jasinkeviča.
Jauno monētu no 22. decembra plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 62.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 1 monēta. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
“Brīnumu monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
BRĪNUMU MONĒTA
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 28.28 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; ar krāsu uzdruku aversā un reversā; aversā matējums ar intensitātes pāreju uz proof virsmas.
Grafiskais dizains: Dana Jasinkeviča
Monēta kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Brīnumu monēta aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, ļaut tai pavērt mums ceļu uz brīnumiem un cerību. Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir ziedoša pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 42 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Vēl par tēmu:
Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālāk