Latvijai piemērots sods 741 000 eiro apmērā
Latvijai ir noteikta soda nauda 741 000 eiro apmērā no Eiropas Komisijas par neatbilstoši iztērētiem Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta līdzekļiem. Latvija lēmu apstrīdējusi, bet EK šo lūgumu noraidījusi.
Zemkopības ministrijas pārstāvji skaidro, ka lai samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības platību maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem, Latvija 20008. un 2009. gadā nepildīja dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu.
Tā kā Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru tikai 800 hektāri platības atrodas ar slīpumu stāvāku par 10%, Latvija neieviesa “Minimālās augsnes pārklājuma” prasību, jo tam nav bijusi vajadzība, jo prasība attiecināma tikai uz 50 hektāriem, kurus aizņem aramzeme.
Vēl netika ieviesta prasība par “minimālo ganāmpulku blīvumu”, jo Latvijas gadījumā šie standarti neesot bijuši aktuāli. Standarts tika nodrošināts ar prasību par zālāju nopļaušanu vai noganīšanu.Tomēr Eiropas Komisija neuzskatīja, ka standarts ir ieviests, un nepieļāva, ka divus standartus ievieš ar vienu prasību.
Netika izpildītas arī šādas prasības- “augsekas standarts” un “ainavas elementu saglabāšana”.
Tomēr soda nauda netiek pielīdzināta tikai Latvijai, finanšu korekcija jāmaksā arī citām Eiropas valstīm pat līdz simtos miljonu mērāmām summām.
Sankcijas Latvijai tikušas piemērotas arī par pretīmnākšanu lauksaimniekiem situācijās, kad EK uzskatīja, ka tiem maksājums par konkrēto lauku nepienākas.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk
