Latvijai piemērots sods 741 000 eiro apmērā
Latvijai ir noteikta soda nauda 741 000 eiro apmērā no Eiropas Komisijas par neatbilstoši iztērētiem Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta līdzekļiem. Latvija lēmu apstrīdējusi, bet EK šo lūgumu noraidījusi.
Zemkopības ministrijas pārstāvji skaidro, ka lai samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības platību maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem, Latvija 20008. un 2009. gadā nepildīja dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu.
Tā kā Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru tikai 800 hektāri platības atrodas ar slīpumu stāvāku par 10%, Latvija neieviesa “Minimālās augsnes pārklājuma” prasību, jo tam nav bijusi vajadzība, jo prasība attiecināma tikai uz 50 hektāriem, kurus aizņem aramzeme.
Vēl netika ieviesta prasība par “minimālo ganāmpulku blīvumu”, jo Latvijas gadījumā šie standarti neesot bijuši aktuāli. Standarts tika nodrošināts ar prasību par zālāju nopļaušanu vai noganīšanu.Tomēr Eiropas Komisija neuzskatīja, ka standarts ir ieviests, un nepieļāva, ka divus standartus ievieš ar vienu prasību.
Netika izpildītas arī šādas prasības- “augsekas standarts” un “ainavas elementu saglabāšana”.
Tomēr soda nauda netiek pielīdzināta tikai Latvijai, finanšu korekcija jāmaksā arī citām Eiropas valstīm pat līdz simtos miljonu mērāmām summām.
Sankcijas Latvijai tikušas piemērotas arī par pretīmnākšanu lauksaimniekiem situācijās, kad EK uzskatīja, ka tiem maksājums par konkrēto lauku nepienākas.
Vēl par tēmu:
Praktiskas pārdošanas stratēģijas vienā dienā – PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2026
Mūsdienās pārdošana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka – klienti ir informētāki, konkurence pieaug, un tradicionālās metodes vairs nedod iepriekšējos rezultātus. Uzņēmumiem, kas vēlas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk
