Latvijai piemērots sods 741 000 eiro apmērā
Latvijai ir noteikta soda nauda 741 000 eiro apmērā no Eiropas Komisijas par neatbilstoši iztērētiem Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta līdzekļiem. Latvija lēmu apstrīdējusi, bet EK šo lūgumu noraidījusi.
Zemkopības ministrijas pārstāvji skaidro, ka lai samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības platību maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem, Latvija 20008. un 2009. gadā nepildīja dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu.
Tā kā Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru tikai 800 hektāri platības atrodas ar slīpumu stāvāku par 10%, Latvija neieviesa “Minimālās augsnes pārklājuma” prasību, jo tam nav bijusi vajadzība, jo prasība attiecināma tikai uz 50 hektāriem, kurus aizņem aramzeme.
Vēl netika ieviesta prasība par “minimālo ganāmpulku blīvumu”, jo Latvijas gadījumā šie standarti neesot bijuši aktuāli. Standarts tika nodrošināts ar prasību par zālāju nopļaušanu vai noganīšanu.Tomēr Eiropas Komisija neuzskatīja, ka standarts ir ieviests, un nepieļāva, ka divus standartus ievieš ar vienu prasību.
Netika izpildītas arī šādas prasības- “augsekas standarts” un “ainavas elementu saglabāšana”.
Tomēr soda nauda netiek pielīdzināta tikai Latvijai, finanšu korekcija jāmaksā arī citām Eiropas valstīm pat līdz simtos miljonu mērāmām summām.
Sankcijas Latvijai tikušas piemērotas arī par pretīmnākšanu lauksaimniekiem situācijās, kad EK uzskatīja, ka tiem maksājums par konkrēto lauku nepienākas.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālāk
