• Tweet

Šajos mēnešos pasaule piedzīvo ne tikai vīrusa krīzi. Vēl pirms tās naftas ieguvējvalstis sāka degvielas karu. Tā ietekmē cenas nogāzušās nepieredzēti zemu. Lai dažādu krīžu gadījumā armijas, mediķi, policija un citi dienesti nepaliktu bez iespējas pārvietoties, valstis veido degvielas rezerves. Tie, kas to var atļauties, veido savus uzkrājumus. Bet tas ir dārgi. Latvija iepērk pakalpojumu, ka krīzes brīdī degvielu piegādās privātās kompānijas, kas nodrošina krājumus. Kā intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučisnskis – krīzes brīžiem tas nav drošākais veids.

Latvijas stratēģiskās degvielas rezerves nebaltai dienai nodrošina deviņi uzņēmumi.

• SIA ”Pirmais”
• SIA “Circle K Latvia”
• SIA “RDZ Energy”
• AS ”Ventbunkers”
• Lietuvas kompānija ”Okseta”
• “Baltic Petroleum”
• ”Vitol”
• ”Gunvor”
• “Mercuria Energy Trading”

Eiropas regula nosaka, ka 40% no rezervēm jāglabā citās Eiropas savienības valstīs, 60% pašu mājās. Kopā 376 000

Par degvielas sadali krīzes brīdī lemj ministru kabinets. Tas notiek, ja ir izsludināta ārkārtējā situācija vai enerģētiskā krīze. Tad darbu sāk Valsts enerģētiskās krīzes centrs. Centrā darbojas ministrijas, armija, gāzes un elektropiegādes kompānijas, “Rīgas siltums”, “Regulators”, degvielas tirgotāju asociācija.

Vispirms naftas produkti pienākas armijai, mediķiem, policijai un citiem dienestiem. Pēc tam pārējām struktūrām. Ja kaut kas paliek pāri – to var arī nodot tirgošanai iedzīvotājiem. Bet tā krīzes situācijā nav prioritāte.

Valsts nav nopirkusi šo degvielas apjomu un arī neīrē degvielas krātuves. Pakalpojums, kas ar valdības lēmumu ir noslēgts nozīmē – uzņēmējiem noteiktā laikā jānodrošina, ka valsts nolīgto degvielas apjomu var saņemt. No krātuvēm Latvijā – 24 stundu laikā. No naftas termināliem ārpus Latvijas – 20 dienās.

2018.gadā, kad konkursa kārtībā tika noslēgts pēdējais līgums uz diviem gadiem, valstij tas izmaksāja 38 miljonus eiro. Iepirkumā uzvarēja deviņas kompānijas. Divas ar aizdomīgiem īpašniekiem.

“RDZ Energy”. Uzņēmuma agrākais nosaukums Ramockas dzirnavas. Tas iesaistīts vairākos skandālos. Piegādā degvielu Rīgas satiksmei. Un ir viens no Latvijas stratēģisko degvielas rezervju glabātājiem. Pirms vairākiem gadiem rezervju glabāšana bija nodota viena uzņēmuma rokās. Ramočkas dzirnavu ofisā Valdemāra ielā “Nekā personīga” bijis vairākkārt, bet uzņēmuma vadība katrreiz no intervijas izvairījusies.

Arī šonedēļ attālināti uzdotie jautājumi par uzņēmuma īpašnieku struktūru palika bez atbildes. Ramockas dzirnavas jeb “RDZ Energy” akcionāri ir elitārajā Monako dzīvojuši divi itāļi. Viens no viņiem netieši medijos ticis saistīts ar itāļu mafiju. “RDZ Energy” to sauc par meliem un izdomājumiem.

Ramockas dzirnavām bizness Latvijā gājis no rokas. Tas joprojām piegādā degvielu “Rīgas satiksmei”. Līgums ar uzņēmumu uz piecu gadu termiņu tika noslēgts 2015.gadā. “Nekā personīga” žurnālistu rokās vēl Nila Ušakova (S) valdīšanas laikā nonāca pavadzīmes. Tajās varēja redzēt kā “Rīgas satiksmes” vairumā iepirktā degviela maksā dārgāk nekā tā, kas nopērkama degvielas uzpildes stacijās. Ušakovs un “Rīgas satiksme” solīja veikt izmeklēšanu. Kas beidzās ar neko.

Šobrīd Rīgas satiksmē vara ir mainījusies. Kā mums apstiprināja uzņēmumā – tiek gatavoti iepirkuma dokumenti jaunam konkursam. Vai tas nozīmē līdzšinējā piegādātāja biznesa beigas, tas vēl nav zināms. Rīgas jaunieceltā izpilddirektore Iveta Zaļpētere “Nekā personīga” nespēja atbildēt kā vērtējama “Rīgas satiksmes” sadarbība ar šo degvielas piegādātāju. Ar uzņēmumu iepazīšanās tikšanās viņai esot paredzēta tikai nākamnedēļ.

Šai kompānijai bija izdevies arī pirms vairākiem gadiem iegūt ekskluzīvu līgumu, kas ļāva tam kā vienīgajam uzglabāt valsts stratēģiskās degvielas rezerves. Bet “RDZ Energy” monopols beidzās, kad Ekonomikas ministrija izsludināja konkursu, kurā izvēlējās vairākas firmas.

Starp konkursā atrastajiem degvielas krājumu glabātājiem ir arī kompānija ”Gunvor”. Tai naftas produktu rezervuāri ir Nīderlandē, kompānijas mājvieta Šveicē, Ženēvā. Plašāk tā kļuva zināma, kad firmas īpašnieku, Krievijas prezidenta draugu Genādiju Timčenko ASV varasiestādes iekļāva sankciju sarakstā. Amerikas valsts kase sankcijas pret Timčenko skaidroja ar to, ka kompānijas ”Gunvor” patiesā labuma guvējs ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Un ka viņam ir pieeja “Gunvor” aktīviem.

Gan toreiz, gan arī šobrīd Ekonomikas ministrija Nekā personīga apgalvo – uzņēmējus izvērtējuši drošības dienesti, bet aizdomas par to īpašniekiem nav radušās. Tāpēc ļauts līgumus slēgt.

Janvārī mainījās kārtība, kurš uzrauga vai kompāniju naftas produktu krātuvēs degviela patiešām ir pieejama. Līdz gadu mijai to darīja Ekonomikas ministrija. Šobrīd no janvāra tas ir ministrijas pakļautībā esošā Būvniecības Kontroles dienesta uzdevums. Ministrija apliecina, ka decembrī pēdējo reizi pārliecinājušies, ka valstij nepieciešamās degvielas krājumi ir uzņēmējiem uz vietas. Jaunais uzraugs Nekā personīga atbildēja neskaidri – ka šobrīd aktīvi formējot personālu un paplašinot darbinieku rindas, lai iesaistītos jaunajos pienākumos. No atbildēm noprotams, ka šogad dienests kontroli pie uzņēmējiem nav veicis. Tas nozīmē valstij pēdējās ziņas par degvielas rezervēm ir no decembra pārbaudes.

Ekonomikas ministrija gatavo valdībai ieteikumus, ko darīt ar rezervju glabāšanu. Viens no tiem būs – rezerves veidot pašiem. Tomēr tas ir dārgs projekts.

“Nekā personīga” kļuva zināms, ka militārais Lielvārdes lidlauks ir viena no vietām, ko iepriekšējās vadības ministri apsprieduši kā iespējamo vietu degvielas rezervju glabāšanai. Plānu par armijas iesaisti degvielas glabāšanā apstiprina gan agrākais ministru prezidents Māris Kučisnskis (ZZS), gan arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Padomju gados Lielvārdes lidlaukam bijis sliežu atzars, kas to savienoja ar maģistrālo dzelzceļa līniju. Tas ļāva lidlaukam piegādāt gan bruņu tehniku, gan degvielu. Deviņdesmitajos sliedes demontēja un pārdeva. Bet uzbērums ir palicis.

Aizsardzības ministrija gatavojusies prasīt Satiksmes ministrijai aprēķināt, cik varētu izmaksāt sliežu ceļa atjaunošana. Iecerei piekrituši arī bruņotie spēki. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons noliedz, ka šobrīd šāds jautājums būtu dienaskārtībā. Par to nav dzirdēts arī Satiksmes ministrijā. Latvijas dzelzceļš esot gatavojies veikt aprēķinus bet tā kā nav saņemti norādījumi no aizsardzības ministrijas, darbi palikuši nepabeigti.

Armijai šobrīd pašai savu naftas produktu krājumu nemaz nav. Ir līgumi ar degvielas piegādātājiem, kas organizē tās transportēšanu. Māris Kučinskis sola Nacionālās drošības komisijā, kurā aiz slēgtām durvīm pulcējas specdienestu un citu valsts iestāžu vadība, ierosināt ideju rezerves nodot glabāšanā armijai. Viņaprāt tas ir ļoti būtisks valsts drošības jautājums. Un to glabāšanā iesaistīt firmas, par kuru īpašnieku struktūra ir neskaidra, nav pieļaujams.