• Tweet

Tiek uzskatīts, ka kļūt par tiesnesi ir mūža darbs un kaut arī tiesu varai ir jābūt neatkarīgai, jo tiesneša spriedums nedrīkst būt pakļauts jebkādai politiskai lojalitātei, atsevišķos gadījumos par to rodas lielas bažas. Kaut vai paskatoties uz notikumiem ap tā saukto Lemberga lietu – arvien biežāk izskan versijas, ka Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone varētu būt pakļāvusies politiskajam spiedienam sodīt Lembergu un piemērot viņa situācijai netipisku un pašu bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu.

Ņemot vērā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) gandarījumu par Lemberga lietas iznākumu un centienus nepārtraukti aizstāvēt Jansoni pret jebkādiem pārmetumiem, gluži neviļus rodas jautājums par to, vai vienas lietas dēļ Jansonei nav garantēti bonusi jeb priekšrocības visu tiesneses mūžu un vai tas, ka Jansone nedēļu pirms Lemberga lietas sprieduma paaugstināta amatā, kaut kādā veidā nav ietekmējis tiesas spriedumu.

Arī tiesību eksperti atzinuši – ir dīvaini skatīties uz to, kā tiesa bez motivācijas apcietina Lembergu tiesas zālē, kaut gan vairums gadījumu tiesa līdzīgos apstākļos piemērotu drošības naudu vai aizliegumu izbraukt no valsts. Tāpat nevar nepamanīt, ka Lemberga lietas tiesnese Jansone sešas dienas pirms lēmuma paaugstināta amatā, kā rezultātā viņa kļuva par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieci un šīs tiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāju. Tieši tieslietu ministram Jānim Bordānam bija izdevies Tieslietu padomē panākt nepieciešamo balsu skaitu Jansones paaugstināšanai amatā.

Kā vispār Tieslietu padome var tikt uzskatīta par politiski neietekmējamu, ja tajā ir arī vairāki politiķi? Tātad, gribot vai negribot, politisks spiediens pastāv.

Un tieslietu ministrs pats mēģina to arī demonstrēt. Kaut vai atceroties “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Uģa Magones tiesvedību, kurā Bordāns deva tiesai un sabiedrībai mājienus, ka kāds it kā esot vainīgs, pie tam tos dodot pirms tiesas process ir noslēdzies un ir spēkā stājies spriedums. Tieslietu ministrs atzina, ka bijis pārsteigts par spriedumu, tāpēc gan viņam, gan daļai sabiedrības nav skaidrs jautājums, vai tiešām apsūdzība ir bijusi tik vāja, ka nevar pierādīt apsūdzētā vainu.

Šāds tieslietu ministra vērtējums, ko pēcāk asi nosodīja gan tiesību eksperti, gan arī Tieslietu padome, izskanēja tieši pirms Lemberga lietas, uz ko norādīja arī pats Ventspils mērs, sakot: “Nav jābūt sevišķi talantīgam, lai saprastu, ka tas ir mājiens ar koku nevis Magones lietas tiesnesim, bet Lemberga tiesas sastāvam.”

Protams, jebkura tieneša pārkāpumu var izskatīt Tiesnešu disciplinārkolēģija, kas lai arī ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, bet arī tās darbību nodrošina Tiesu administrācija, ko savukārt pārvalda Tieslietu ministrija. Tad kā iespējams izvairīties no iespējamā politiskā spiediena?

Šī situācija ir kā sava veida trauksmes zvans, jo pastāv pamatotas bažas, ka politiķi varētu regulēt tiesnešus, norādot, uz to, kurš ir vainīgs, bet kurš nē. Vai tas neliecina par tiesiskuma butaforiju Latvijā? Mūsu valsti mēģina pasniegt kā tiesisku, eiropeisku, drošu, bet jo vairāk ieskatāmies visapkārt notiekošajā, jo vairāk tas viss izskatās pēc fikcijas.

Foto: F64