• Tweet

Latvijā šodien oficiālā vizītē ieradies Spānijas karalis Felipe VI.

“Man ir liels prieks un gods uzņemt Latvijā Jūsu Majestāti. Vēlos arī apsveikt Jūs, atzīmējot neseno kronēšanas desmitgadi. Jau 1921. gadā Spānija atzina Latvijas neatkarību. Vieni varētu sacīt – kurš to vairs atceras? Mēs atceramies. Un es zinu, ka jūs arī atceraties. Tas bija pamats mūsu ilgstošajai draudzībai. Draudzībai, kas balstās Eiropas kultūrā un vērtībās. Spānija turpināja būt mūsu sabiedrotā arī pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas, neatzīstot Latvijas pretlikumīgo inkorporāciju Padomju Savienības sastāvā 100 gadus pēc mūsu diplomātisko attiecību sākuma – 2021. gadā spāniski tika izdots Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” jeb Lecha materna, kas tika arī prezentēts Feria del Libro. Romāns ilustrē, kā okupācija lauza cilvēku dzīves. Esmu pārliecināts, ka ikviens jūsējais, kas to izlasa, saprot, ka, nosodot Latvijas okupāciju, jūs esat bijuši vēstures pareizajā pusē. Un mēs to nekad neaizmirsīsim,” sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Šodien īpaši vēlos izcelt un pateikties par Spānijas tagadnes ieguldījumu Latvijas un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Tas ir nenovērtējami svarīgs. Paldies par Spānijas klātbūtni Latvijā NATO paplašinātās kaujas grupā jau kopš tās pirmajām dienām. Tā jau šodien ir kļuvusi par daudznacionālāko NATO militāro vienību jeb – kā es to dēvēju – “mini NATO Ādažu bāzē”. Spānija veido otro lielāko sabiedroto kontingentu šeit, Latvijā. Esmu gandarīts kopā ar Jums, Jūsu Majestāte, apmeklēt Ādažu bāzi un satikties un pateikties Spānijas karavīriem. Esam pateicīgi Spānijai arī par mūsu debesu un gaisa telpas aizsargāšanu,” sacīja Rinkēvičs.

Viņš turpināja: “Mūs vieno pārliecība par nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai pār agresoru. Mūs vieno rūpes par situāciju Tuvajos Austrumos un plašāku reģionālās eskalācijas risku. Mēs zinām, kur ir Latvija un kur – Spānija. Bet mums ir kopīga robeža. Eiropas Savienības robeža. Mums – austrumu robeža. Jums – dienvidu jūras robeža. Un izaicinājumi patiesībā ir ļoti līdzīgi. Līdz ar to mēs izprotam viens otru un varam mācīties viens no otra. Un mēs iestājamies par skaidros noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Sevišķi laikā, kad saskaramies ar agresijas pieaugumu pasaulē.”

“Spānijas kultūras mantojums ir klātesošs mūsu ikdienā. Latvija lasa spāņu literatūru – mums nav svešs ne Migels de Servantess, ne Hosē Ortega i Gasets. Arī jūs lasāt latviešu darbs. Gan pieminētās Noras Ikstenas “Mātes piens”, gan virkne bērnu grāmatu tulkotas spāniski. Uz Latvijas skatuvēm skan spāņu komponistu darbi un tiek rādītas spāņu dramaturgu lugas. Pērn rīdziniekiem bija iespēja izbaudīt Prado muzeja šedevru reprodukcijas. Un septembrī Mākslas muzejā uzmanības centrā būs Spānijas mākslinieki no Fortuni līdz Pikaso. Ir prieks arī redzēt, ka Latvijas skolās ir aizvien lielāka interese apgūt spāņu valodu. Jau šobrīd daudzi Latvijas studenti izvēlas apmaiņas programmās studēt tieši Spānijā. Un atgriežas ar vismaz elementārām spāņu valodas zināšanām, jaunām draudzībām un mīlestību pret jūsu valsti. Esmu gandarīts arī par Spānijas studentu interesi par mācībām šeit. Viņi izvēlējušies no saulainās dzimtenes pārcelties uz šejieni, kur ziemā kļūst tiešām tumšs. Piemēram, pagājušajā decembrī Rīgā bija deviņas saulainas stundas. Nevis deviņas stundas dienā, bet deviņas saulainas stundas visā decembrī kopā. Tas man liek domāt, ka šeit esošie Spānijas studenti ir tiešām drosmīgi,” sacīja Latvijas prezidents.

Viņš norādīja, ka Latviju un Spāniju vieno arī tiekšanās uz izaugsmi: “Jau šobrīd Spānija mums ir nozīmīgs tirdzniecības partneris. Esam atvērti ekonomisko saišu stiprināšanā. It īpaši informācijas, komunikāciju un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomās. Mums jau ir labas iestrādes. Piemēram, valodu tehnoloģiju jomā, kas izmanto mākslīgo intelektu.”

“Mūsu draudzībai ir jau 103 gadi. Ja kaut kas ir bijis tik ilgs, tas tā vienkārši nepazudīs. Tāpēc, Jūsu Majestāte, atļaujiet man uzsaukt tostu par Jums un Spānijas tautu. Par stipru draudzību! Lai mūsu draudzībā arvien vairāk notikumu, kurus negribētos aizmirst,” sacīja Rinkēvičs.

Foto: Valsts kanceleja