Latvija kopīgā paziņojumā ar citām ES dalībvalstīm vēršas pie EK
Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem – bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt uzsāktos Kohēzijas politikas pasākumus –, Latvija kopā ar vēl deviņām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir savstarpēji vienojušās par kopīgu politisku paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par steidzamiem problēmu risinājumiem. Latvijas vārdā paziņojumu ir parakstījis finanšu ministrs Jānis Reirs.
Paziņojumā dalībvalstis atzīst, ka tās saskaras ar ierobežotām finansiālām iespējām palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Tāpat dalībvalstis norāda uz problēmām Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saistībā ar sarežģījumiem piegāžu ķēdēs, kā rezultātā trūkst daudz svarīgu būvniecības materiālu un to cenas ievērojami paaugstinās, trūkst arī darbaspēka, jo ukraiņi, kas dalībvalstīs nodarbināti būvniecībā, atgriežas Ukrainā, lai karotu, kā arī citi izaicinājumi. Vienlaikus dalībvalstis paziņojumā pauž atzinību EK par jau īstenotajām iniciatīvām bēgļu atbalstam (programmas REACT-EU, CARE), tomēr atzīst, ka tās faktiski nerisina būtiskākās problēmas, ko karš radījis šajās dalībvalstīs.
Tāpēc paziņojumā desmit dalībvalstis rosina EK nākt klajā ar papildu risinājumiem minētajiem izaicinājumiem un piedāvā konkrētus rīcības virzienus. Galvenais rosinātais priekšlikums ir pagarināt ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības termiņu par vismaz vienu gadu, t.i. līdz 2024. gadam. Dalībvalstis kopīgi aicina arī pagarināt ES fondu 100% līdzfinansējuma likmi uz vēl vienu grāmatvedības gadu, kas būtu no 2022. gada līdz 2023. gadam.
Tāpat dalībvalstis ierosina EK samazināt finansējuma limitus gadījumiem, kad konkrētas 2014.-2020. gada perioda projekta darbības atļauts pabeigt ar 2021.-2027. gada perioda finansējumu. Šobrīd to var darīt tikai gadījumos, kad projekta kopējās izmaksas ir vismaz pieci miljoni eiro.
Paziņojumā izteikts arī priekšlikums dalībvalstu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma aploksnēs paredzēt 5% finansējuma rezervi kara seku nākotnes izaicinājumiem, kas nodrošinātu iespēju rīkoties ātri operacionāli, bet bez liekas birokrātijas.
Ņemot vērā, ka dalībvalstīm atlikušais Kohēzijas politikas fondu finansējums jau ir saplānots un lielākajā daļā gadījumu ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem, EK tiek aicināta meklēt elastības ES daudzgadu budžetā, lai rastu papildu finansējumu dalībvalstīm, kuras saskaras ar lielāko Ukrainas bēgļu pieplūdumu.
Dalībvalstis kopīgajā paziņojumā atzīmē ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda nozīmīgumu kara radīto izaicinājumu risināšanā un mudina EK iespējami ātri apstiprināt dalībvalstu nākamā 2021.-2027. gada plānošanas perioda partnerības līgumus un darbības programmas, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt to ieviešanu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
“Indexo” plāno iegādāties pensiju pārvaldes uzņēmumu “Vairo”
INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir vienojusies ar pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS VAIRO...
Lasīt tālākMājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas
Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina,...
Lasīt tālākParāds seko dzīvoklim – kam pievērst uzmanību iegādājoties mājokli?
Lai gan arvien populārāka kļūst mājokļu iegāde jaunuzbūvētos projektos, Luminor dati liecina, ka dzīvokļi sērijveida ēkās vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu nekustamo īpašumu tirgū....
Lasīt tālākLatvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko
Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām,...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākPapildu tūkstoši vecumdienās? Iemaksas šodien var nodrošināt finansiālo labklājību pensijā
Pensiju 3. līmenis ir viens no veidiem, kā jau savlaicīgi parūpēties par to, lai, sasniedzot vecumdienas, nebūtu pārlieku jālauza galva par savu finanšu situāciju. Tā ir iespēja atbildīgi...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālāk