Latvija atkal aizņemas miljardu
Latvija šonedēļ pārdevusi septiņu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā.
Jaunais aizņēmums tiek izskaidrots ar to, ka šogad un nākamgad Latvijai būs pienākums atdot lielas naudas summas par 2008.–2010. gada aizņēmumiem. Latvija nespēj atdot ne sava parāda pamatsummu, ne parāda procentus. Jau 2012. gadā tika pieņemts īpašs likums, kurā valsts parāda palielināšana paredzēta līdz 2015. gadam ieskaitot. Šā gada valsts budžeta likumā paredzētais iztrūkums ir 7 187 498 102 (izdevumi) – 7 044 334 174 (ieņēmumi) = 144 163 928 eiro. Valstij iztrūkuma vietā būtu pārpalikums, ja nebūtu nācies šogad rezervēt 364 012 897 eiro parādu procentu (ne pamatsummu) apmaksai. Valsts ir aizņēmusies un turpina aizņemties par dažnedažādām likmēm, tāpēc nemaz nav iespējams iepriekš pateikt, cik lieli būs faktiskie procentu maksājumi.
Jaunās obligācijas Latvija ir pārdevusi ar likmi 2,625% gadā. Tās uzliek pienākumu Latvijai atdot 1 000 000 000 / 100 x 2,625 = 26,25 miljonus eiro gadā jeb 183,75 miljonus eiro septiņu gadu laikā. Tagad aizlienētais miljards ir 1/8 daļa no valsts oficiālā parāda (no tās valsts parāda daļas, kas nav aizslēpta aiz valsts un pašvaldību uzņēmumu parādiem un speciāli samudžinātiem līgumiem).
Finanšu ministrija savā paziņojumā par aizņēmumu pasniedz to kā lielu sasniegumu. Skaitliski to pamato fakts, ka jaunais aizņēmums ļaus aizvietot iepriekšējo aizņēmumu ar 3,12% gada likmi, kas ļaus vismaz virtuāli ietaupīt apmēram 6 miljonus eiro gadā. Īstenībā par panākumu jāsauc tas, ka Latvija tīri politisku apsvērumu dēļ vispār drīkstēja aizņemties par spīti tam, ka lauzusi savu solījumu sava parāda procentus apmaksāt pašai. Citiem vārdiem sakot, Latvija ir atteikusies no bezdeficīta budžeta tagad un vispār, nesamaksātie parāda procenti tiek pieskaitīti parāda pamatsummai, par kuru jāmaksā aizvien lielāki procenti utt.
Parādu spirāles draudu dēļ Latvijas valdībai Ministru prezidenta Valda Dombrovska personā savulaik nācās dot solījumu, ka 2014. gadā Latvijā būšot bezdeficīta budžets. Aģentūras LETA arhīvā šis solījums datēts ar 2010. gada 30. jūliju. Divus gadus vēlāk Eiropas Komisija kā lielākais Latvijas kreditors atgādināja V. Dombrovskim šo solījumu. Tajā pašā arhīvā ar 2012. gada 1. jūniju datēts V. Dombrovska nākamais solījums sasniegt bezdeficīta budžetu ja ne 2014., tad 2015. gadā. Drīz vien pēc tam ar likuma spēku tika noteikts, ka 2015. gadā nekāda bezdeficīta budžeta nebūs, tomēr Latvija par savu mānīšanos pagaidām sodīta netiek.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālāk