16/01/2014, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

eiro naudaLatvija šonedēļ pārdevusi septiņu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā.

Jaunais aizņēmums tiek izskaidrots ar to, ka šogad un nākamgad Latvijai būs pienākums atdot lielas naudas summas par 2008.–2010. gada aizņēmumiem. Latvija nespēj atdot ne sava parāda pamatsummu, ne parāda procentus. Jau 2012. gadā tika pieņemts īpašs likums, kurā valsts parāda palielināšana paredzēta līdz 2015. gadam ieskaitot. Šā gada valsts budžeta likumā paredzētais iztrūkums ir 7 187 498 102 (izdevumi) – 7 044 334 174 (ieņēmumi) = 144 163 928 eiro. Valstij iztrūkuma vietā būtu pārpalikums, ja nebūtu nācies šogad rezervēt 364 012 897 eiro parādu procentu (ne pamatsummu) apmaksai. Valsts ir aizņēmusies un turpina aizņemties par dažnedažādām likmēm, tāpēc nemaz nav iespējams iepriekš pateikt, cik lieli būs faktiskie procentu maksājumi.

Jaunās obligācijas Latvija ir pārdevusi ar likmi 2,625% gadā. Tās uzliek pienākumu Latvijai atdot 1 000 000 000 / 100 x 2,625 = 26,25 miljonus eiro gadā jeb 183,75 miljonus eiro septiņu gadu laikā. Tagad aizlienētais miljards ir 1/8 daļa no valsts oficiālā parāda (no tās valsts parāda daļas, kas nav aizslēpta aiz valsts un pašvaldību uzņēmumu parādiem un speciāli samudžinātiem līgumiem).

Finanšu ministrija savā paziņojumā par aizņēmumu pasniedz to kā lielu sasniegumu. Skaitliski to pamato fakts, ka jaunais aizņēmums ļaus aizvietot iepriekšējo aizņēmumu ar 3,12% gada likmi, kas ļaus vismaz virtuāli ietaupīt apmēram 6 miljonus eiro gadā. Īstenībā par panākumu jāsauc tas, ka Latvija tīri politisku apsvērumu dēļ vispār drīkstēja aizņemties par spīti tam, ka lauzusi savu solījumu sava parāda procentus apmaksāt pašai. Citiem vārdiem sakot, Latvija ir atteikusies no bezdeficīta budžeta tagad un vispār, nesamaksātie parāda procenti tiek pieskaitīti parāda pamatsummai, par kuru jāmaksā aizvien lielāki procenti utt.

Parādu spirāles draudu dēļ Latvijas valdībai Ministru prezidenta Valda Dombrovska personā savulaik nācās dot solījumu, ka 2014. gadā Latvijā būšot bezdeficīta budžets. Aģentūras LETA arhīvā šis solījums datēts ar 2010. gada 30. jūliju. Divus gadus vēlāk Eiropas Komisija kā lielākais Latvijas kreditors atgādināja V. Dombrovskim šo solījumu. Tajā pašā arhīvā ar 2012. gada 1. jūniju datēts V. Dombrovska nākamais solījums sasniegt bezdeficīta budžetu ja ne 2014., tad 2015. gadā. Drīz vien pēc tam ar likuma spēku tika noteikts, ka 2015. gadā nekāda bezdeficīta budžeta nebūs, tomēr Latvija par savu mānīšanos pagaidām sodīta netiek.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

254 skatījumi




Video

Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību

15/09/2026

Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku

14/09/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem

10/09/2026

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...

Lasīt tālāk
Video

Kabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam

09/09/2026

Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...

Lasīt tālāk
Video

VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva

09/09/2026

Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...

Lasīt tālāk
Video

Neraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela

08/09/2026

Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...

Lasīt tālāk
Video

Tautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai

08/09/2026

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem

07/09/2026

Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...

Lasīt tālāk
Video

Pēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus

07/09/2026

Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...

Lasīt tālāk