Latvijā arī decembrī fiksē deflāciju

2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu pieaugumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,1 %. Būtiskākais cenu kāpums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,7 %), tai skaitā cenas pieauga žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+2,4 %) un gaļas izstrādājumiem (+2,0 %). Dārgāka bija arī kafija (+4,7 %), šokolāde (+7,8 %) un konditorejas izstrādājumi (+2,5 %). Gada laikā bija novērojams cenu pieaugums griķiem (+17,7 %), ko daļēji ietekmēja arī Covid-19 krīze, kuras rezultātā bija pieaudzis pieprasījums pēc tiem. Vidējais cenu līmenis pieauga piena produktiem (+2,3 %), sieram un biezpienam (+2,1 %), kā arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+9,2 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-2,2 %), kartupeļi (-9,6 %), svaigi dārzeņi (-1,8 %) un piens (-2,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,6 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās par 2,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga vidēji par 0,8 %, galvenokārt cenām palielinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (+1,6 %). Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. marta.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apģērbu cenas kritās vidēji par 2,4 %, bet apavu cenas – par 5,0 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 3,6 %, ko galvenokārt noteica vairāku komunālo pakalpojumu cenu samazinājums. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, cietais kurināmais un mājokļa īre. Savukārt dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,5 %. Cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja zobārstniecības, ārstu speciālistu un vispārējās medicīniskās prakses pakalpojumu sadārdzinājums. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt vidējam cenu līmenim samazinoties kompensējamajiem medikamentiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,5 %, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 11,9 %. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 14,5 %, benzīna – par 9,3 %, bet auto gāzes – par 5,6 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ārkārtas situācija pasaulē. Cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu, ka arī automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,2 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga kultūras pakalpojumiem, personālajiem datoriem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Savukārt cenas samazinājās rotaļlietām.
Covid-19 atstāja savu ietekmi arī uz restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kam vidējais cenu līmenis pieauga par 2,0 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājies restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 2,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 5,0 %. Šogad vairākus mēnešus lielākā daļa ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvāja ēdienus līdzņemšanai. Lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-11,2 %), kam būtiski samazinājās viesu skaits pandēmijas ietekmē.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,5 %, ko lielākoties ietekmēja cenu kritums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki kļuva frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa mēbelēm un augstākajai izglītībai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs
2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem paaugstinājās par 0,5 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākais cenu līmeņa kritums bija svaigiem dārzeņiem (-4,2 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,7 %), pienam (-3,0 %), maizei (-0,9 %), konditorejas izstrādājumiem (-0,9 %), kā arī brokastu pārslām (-4,8 %). Dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+3,2 %), kā arī cūkgaļa (+3,3 %), ko ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu līmenis palielinājās jogurtam (+3,4 %), kafijai (+1,7 %), piena produktiem (+1,4 %) un rīsiem (+8,1 %).
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 3,7 %. Akciju ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 3,1 %, bet apaviem – par 6,1 %. Apģērbus un apavus decembra pirmajā pusē vēl bija iespējams iegādāties klātienē, līdz ar to cenu reģistrācijas perioda laikā valstī izsludinātie un pieņemtie ierobežojumi vēl būtiski neietekmēja grupas indeksu.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,7 %. Dārgāka kļuva siltumenerģija, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā. Vidējais cenu līmenis samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,2 %).
Mājokļa iekārtas grupā cenas samazinājās vidēji par 1,6 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 2,3 %. Degviela kļuva dārgāka par 3,0 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 3,7 %, benzīns – par 2,5 % un auto gāze – par 1,2 %. Vidējā cenu līmeņa palielinājums bija novērojams arī lietotām automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 0,6 %. Akciju ietekmē lētāka kļuva barība lolojumdzīvniekiem un rotaļlietas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā bija novērojams cenu kritums par 1,8 %, ko lielākoties ietekmēja akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, farmaceitiskajiem produktiem, savukārt cenas pieauga alum un ārstu speciālistu pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada decembrī bija par 8,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,8 %, bet pakalpojumiem – par 14,5 %.
Vēl par tēmu:
2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālāk