Latvijā arī decembrī fiksē deflāciju
2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu pieaugumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,1 %. Būtiskākais cenu kāpums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,7 %), tai skaitā cenas pieauga žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+2,4 %) un gaļas izstrādājumiem (+2,0 %). Dārgāka bija arī kafija (+4,7 %), šokolāde (+7,8 %) un konditorejas izstrādājumi (+2,5 %). Gada laikā bija novērojams cenu pieaugums griķiem (+17,7 %), ko daļēji ietekmēja arī Covid-19 krīze, kuras rezultātā bija pieaudzis pieprasījums pēc tiem. Vidējais cenu līmenis pieauga piena produktiem (+2,3 %), sieram un biezpienam (+2,1 %), kā arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+9,2 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-2,2 %), kartupeļi (-9,6 %), svaigi dārzeņi (-1,8 %) un piens (-2,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,6 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās par 2,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga vidēji par 0,8 %, galvenokārt cenām palielinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (+1,6 %). Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. marta.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apģērbu cenas kritās vidēji par 2,4 %, bet apavu cenas – par 5,0 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 3,6 %, ko galvenokārt noteica vairāku komunālo pakalpojumu cenu samazinājums. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, cietais kurināmais un mājokļa īre. Savukārt dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,5 %. Cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja zobārstniecības, ārstu speciālistu un vispārējās medicīniskās prakses pakalpojumu sadārdzinājums. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt vidējam cenu līmenim samazinoties kompensējamajiem medikamentiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,5 %, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 11,9 %. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 14,5 %, benzīna – par 9,3 %, bet auto gāzes – par 5,6 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ārkārtas situācija pasaulē. Cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu, ka arī automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,2 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga kultūras pakalpojumiem, personālajiem datoriem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Savukārt cenas samazinājās rotaļlietām.
Covid-19 atstāja savu ietekmi arī uz restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kam vidējais cenu līmenis pieauga par 2,0 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājies restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 2,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 5,0 %. Šogad vairākus mēnešus lielākā daļa ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvāja ēdienus līdzņemšanai. Lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-11,2 %), kam būtiski samazinājās viesu skaits pandēmijas ietekmē.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,5 %, ko lielākoties ietekmēja cenu kritums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki kļuva frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa mēbelēm un augstākajai izglītībai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs
2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem paaugstinājās par 0,5 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākais cenu līmeņa kritums bija svaigiem dārzeņiem (-4,2 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,7 %), pienam (-3,0 %), maizei (-0,9 %), konditorejas izstrādājumiem (-0,9 %), kā arī brokastu pārslām (-4,8 %). Dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+3,2 %), kā arī cūkgaļa (+3,3 %), ko ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu līmenis palielinājās jogurtam (+3,4 %), kafijai (+1,7 %), piena produktiem (+1,4 %) un rīsiem (+8,1 %).
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 3,7 %. Akciju ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 3,1 %, bet apaviem – par 6,1 %. Apģērbus un apavus decembra pirmajā pusē vēl bija iespējams iegādāties klātienē, līdz ar to cenu reģistrācijas perioda laikā valstī izsludinātie un pieņemtie ierobežojumi vēl būtiski neietekmēja grupas indeksu.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,7 %. Dārgāka kļuva siltumenerģija, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā. Vidējais cenu līmenis samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,2 %).
Mājokļa iekārtas grupā cenas samazinājās vidēji par 1,6 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 2,3 %. Degviela kļuva dārgāka par 3,0 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 3,7 %, benzīns – par 2,5 % un auto gāze – par 1,2 %. Vidējā cenu līmeņa palielinājums bija novērojams arī lietotām automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 0,6 %. Akciju ietekmē lētāka kļuva barība lolojumdzīvniekiem un rotaļlietas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā bija novērojams cenu kritums par 1,8 %, ko lielākoties ietekmēja akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, farmaceitiskajiem produktiem, savukārt cenas pieauga alum un ārstu speciālistu pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada decembrī bija par 8,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,8 %, bet pakalpojumiem – par 14,5 %.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālāk