Latvijā arī decembrī fiksē deflāciju
2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu pieaugumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,1 %. Būtiskākais cenu kāpums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,7 %), tai skaitā cenas pieauga žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+2,4 %) un gaļas izstrādājumiem (+2,0 %). Dārgāka bija arī kafija (+4,7 %), šokolāde (+7,8 %) un konditorejas izstrādājumi (+2,5 %). Gada laikā bija novērojams cenu pieaugums griķiem (+17,7 %), ko daļēji ietekmēja arī Covid-19 krīze, kuras rezultātā bija pieaudzis pieprasījums pēc tiem. Vidējais cenu līmenis pieauga piena produktiem (+2,3 %), sieram un biezpienam (+2,1 %), kā arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+9,2 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-2,2 %), kartupeļi (-9,6 %), svaigi dārzeņi (-1,8 %) un piens (-2,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,6 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās par 2,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga vidēji par 0,8 %, galvenokārt cenām palielinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (+1,6 %). Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. marta.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apģērbu cenas kritās vidēji par 2,4 %, bet apavu cenas – par 5,0 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 3,6 %, ko galvenokārt noteica vairāku komunālo pakalpojumu cenu samazinājums. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, cietais kurināmais un mājokļa īre. Savukārt dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,5 %. Cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja zobārstniecības, ārstu speciālistu un vispārējās medicīniskās prakses pakalpojumu sadārdzinājums. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt vidējam cenu līmenim samazinoties kompensējamajiem medikamentiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,5 %, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 11,9 %. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 14,5 %, benzīna – par 9,3 %, bet auto gāzes – par 5,6 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ārkārtas situācija pasaulē. Cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu, ka arī automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,2 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga kultūras pakalpojumiem, personālajiem datoriem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Savukārt cenas samazinājās rotaļlietām.
Covid-19 atstāja savu ietekmi arī uz restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kam vidējais cenu līmenis pieauga par 2,0 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājies restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 2,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 5,0 %. Šogad vairākus mēnešus lielākā daļa ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvāja ēdienus līdzņemšanai. Lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-11,2 %), kam būtiski samazinājās viesu skaits pandēmijas ietekmē.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,5 %, ko lielākoties ietekmēja cenu kritums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki kļuva frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa mēbelēm un augstākajai izglītībai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs
2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem paaugstinājās par 0,5 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākais cenu līmeņa kritums bija svaigiem dārzeņiem (-4,2 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,7 %), pienam (-3,0 %), maizei (-0,9 %), konditorejas izstrādājumiem (-0,9 %), kā arī brokastu pārslām (-4,8 %). Dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+3,2 %), kā arī cūkgaļa (+3,3 %), ko ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu līmenis palielinājās jogurtam (+3,4 %), kafijai (+1,7 %), piena produktiem (+1,4 %) un rīsiem (+8,1 %).
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 3,7 %. Akciju ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 3,1 %, bet apaviem – par 6,1 %. Apģērbus un apavus decembra pirmajā pusē vēl bija iespējams iegādāties klātienē, līdz ar to cenu reģistrācijas perioda laikā valstī izsludinātie un pieņemtie ierobežojumi vēl būtiski neietekmēja grupas indeksu.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,7 %. Dārgāka kļuva siltumenerģija, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā. Vidējais cenu līmenis samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,2 %).
Mājokļa iekārtas grupā cenas samazinājās vidēji par 1,6 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 2,3 %. Degviela kļuva dārgāka par 3,0 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 3,7 %, benzīns – par 2,5 % un auto gāze – par 1,2 %. Vidējā cenu līmeņa palielinājums bija novērojams arī lietotām automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 0,6 %. Akciju ietekmē lētāka kļuva barība lolojumdzīvniekiem un rotaļlietas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā bija novērojams cenu kritums par 1,8 %, ko lielākoties ietekmēja akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, farmaceitiskajiem produktiem, savukārt cenas pieauga alum un ārstu speciālistu pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada decembrī bija par 8,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,8 %, bet pakalpojumiem – par 14,5 %.
Vēl par tēmu:
Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālāk