• Tweet

Vairāk nekā divsimt miljoni eiro – tāda ir Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmas kritiķiem. Pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti ir nākamā gada prioritāšu sarakstā.

Tomēr tajā nav atrodami ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķini, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. No Satversmes tiesas sprieduma gan izriet, ka problēma ir ne tikai zemajā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (zemākais ir vien 64 eiro), bet sociālās drošības pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā to īstenošanai, pēc ministrijas aprēķiniem, nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, kā norāda Labklājības ministrijā, tā kā atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā. Vai un kā Labklājības ministrija ar ministri priekšgalā spēs pamatot šo priekšlikumu pamatotību?

Tomēr šo prioritāšu sarakstā nav neviena vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu, lai gan labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Ministre valdībā iesniegšot minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu Labklājības ministrija iesniedza jau pagājušajā gadā, aicinot valdību šo minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība to neatbalstīja.

Pabalstiem prasīs vēl

Kā Neatkarīgajai paskaidroja Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš, jaunajā prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tas nozīmē, ka arī šajā lielajā – 216 miljonu eiro – summā šo pabalstu palielinājumam nauda nav ierēķināta. Tā tiks prasīta vēl papildus. Tas nozīmē vēl ap 30 miljoniem eiro, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.
Vai piešķirs asistentiem?

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Pensionāriem atjaunos piemaksas, bērniem pabalstus

Deviņi miljoni eiro plānoti pensiju saņēmēju atbalstam un ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpenisku piemaksu nodrošināšanu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums diskutēts Saeimā ne vienu reizi vien, bet līdz šim nav atrasts pietiekami naudas. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām uz 4200 eiro gadā jeb 350 eiro mēnesī (pašlaik 300).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Bet vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

Foto: F64