• Tweet

Pēc gandrīz 40 gadu ilga dienesta, no kuriem deviņi pavadīti Valsts policijas priekšnieka amatā, šonedēļ atvaļinājās Ints Ķuzis. Viņa mantinieku meklēs konkursā. Atlases noteikumi jau izsaukuši virkni iebildumu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jaunā policijas šefa kandidāta iztaujāšanā grib izmantot melu detektoru. Un iekļaut to konkursa nolikumā. Ministru kritizē par neuzticēšanos policijas darbiniekiem, kuri vienīgie var pretendēt uz augsto posteni, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Līdzšinējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis dienestu atstāja pirms termiņa beigām. Tam pamatā bija nesaskaņas ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, kurš amatā stājās pirms gada. Neuzticēšanās Ķuža vadītajam dienestam no ministra puses jaušama ar jaunā šefa meklējumos.

“Es uzskatu, ka tā sistēma ir sapuvusi. Godīgi – sapuvusi. Cilvēki nav motivēti, cilvēkiem ir mazas algas, izmeklētājiem uz rokām ir nenormāli liels skaits lietu – no 300-500, nepareizi saplānoti cilvēkresursi, loģistika. Iepirkumi nestrādā,” norādīja Ģirģens.

Šobrīd šim postenim var pieteikties tikai esošās policijas amatpersonas ar noteiktu stāžu un pakāpi. Ministrs gribēja paplašināt pretendentu loku un rosināja mainīt likumu, lai var pretendēt arī prokurori, tiesneši, militārās policijas un VID darbinieki. Tomēr jau sadarbības padomē šādu ierosinājumu bloķēja “Jaunās konservatīvās partijas” un “Jaunās vienotības” politiķi.

Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) to salīdzināja ar armiju, kur nevar nevienu paņemt no malas. “Tieši tāpēc es nepiekritu. Es pats esmu strādājis, saprotu to specifiku. Tāpēc nav variantu, nē, nē, nē. Es nepiekrītu pašam konceptam, ka pēkšņi atnāks kāds laimes lācis no malas, kurš nevienu dienu nav strādājis iestādē, pēkšņi būs tāds labais, kas visu izmainīs. Tā nenotiek. Mēs redzam VID gadījumā, tiek iecelts cilvēks no malas un viņam aplikti apkārt izglītoti cilvēki, padomnieki, kuri palīdz vadīt iestādi,” izteicās Rancāns.

Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) norādīja, ka pati ir bijusi policiste, un ja jūs noņemat nost tos desmit gadus un pakāpe majors, jūs faktiski dodat signālu policistiem, kriminālpolicijas darbiniekiem, kārtības policijas darbiniekiem, kas pašlaik dien policijā – tev nekad nekļūt par ģenerāli. “Tu nekad nebūsi policijas priekšnieks, jo to var paņemt no malas. Es pati kā policiste biju desmit gadus, tas man skan aizvainojuši,” uzsvēra Strīķe.

“Ja ministram bija padomā kādi no ārpuses, tad jāmaina likums, un es šaubos, vai mēs to varam darīt krasi. To var darīt tad, ja mēs krasi mainām algu sistēmu un sakām, ka vairs nav ne izdienu, ne sociālo garantiju. Te jums liela alga, dariet paši, ko gribat,” sacīja Saeimas deputāts, frakcijas Jaunā Vienotība priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Tā kā Ģirģena ierosinājums par pretendentu loka paplašināšanu neguva atsaucību, viņš ķēries pie iepriekš neizmantotas un strīdīgas prasības iekļaušanas konkursa nolikumā. Nākamajam Valsts policijas priekšnieka kandidātam būs jāiziet melu detektora pārbaude. Poligrāfa ekspertīzes pie mums pamatā izmanto, lai aizdomās turētajam, lieciniekam vai cietušajam uzdotu jautājumus.

Melu detektors var reģistrēt reakciju, kad cilvēks cenšas slēpt patiesību. Tomēr, izdarot secinājumus tikai pēc poligrāfa rādījuma, nav izslēgta iespēja kļūdīties. Vēl bez kriminālprocesiem poligrāfu nereti izmanto arī slepenajos dienestos, lai pārliecinātos, ka potenciālie darbinieki pieteikuma anketās ir teikuši taisnību. Bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis kritizē ministra ieceri, tā esot cilvēktiesību ierobežojoša.

“Man liekas, ka tas nu nav pieņemams, un es neredzu šeit nekādu vajadzību un lietderību, jo būs taču konkurss un konkursa laikā tiks visi jautājumi noteikti tiks noskaidroti,” pauda bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Taču ministrs no šīs idejas neatkāpjas. Viņš gribētu izmantot melu detektoru, piemēram, jautājumos, vai pretendentam ir kāds konts ofšoros, vai viņa ģimenes locekļi ir ieinteresēti kādos iepirkumos. Ķuža vietnieki Juris Šulte, Andrejs Grišins un Normunds Krapsis vēl skaidri neatbild, vai konkursā piedalīsies. Šulte un Grišins ar policijas preses sekretāres starpniecību atbild, ka prasība iziet melu detektoru neietekmēs viņu izvēli piedalīties vai nepiedalīties konkursā. Krapsis uzskata, ka šāda Latvijā nebijusi prasība demonstrē ministra neuzticēšanos policijas augstākajiem virsniekiem.

“Jautājums varbūt ir par šī jautājuma ētisko pusi. Kur mums vēl tiek pielietota šāda prakse attiecībā uz amatpersonu izvēli? Domāju, ka laikam nekur. Te varbūt mazāk ir runa par bailēm, bet par ētisko pusi. Cilvēki to uztver tīri kā neuzticību,” pauda VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Poligrāfa ekspertīzes ir dārgs pakalpojums. Un arī laikietilpīgs. Ministrs pagaidām nevar pateikt, cik daudz naudas tam no iekšlietu ministrijas resursiem plāno tērēt. Un, vai pretendents, kurš izgāžas poligrāfa ekspertīzē, automātiski zaudē savu amatu dienestā.

“Šeit nebija mēģinājums kādu pazemot un es nesaku nekādas aizdomas, ka kāda persona ir saistīta ar organizēto noziedzību. Ja kādai persona ir acīmredzami riski, ka viņa nevar iziet šo poligrāfa ekspertīzi, ir viena iespēja – nepieteikties un vēl labāk – pamest dienestu,” izteicās Ģirģens.

Bijušais Valsts policijas priekšnieks uzskata, ka darbinieki, kuri atbilstu prasībām un vēlētos vadīt policiju nav daudz, ne vairāk par pieciem. Tā kā iekšlietu dienests ir pusmilitāra iestāde, Ķuzis uzskata, ka kandidātus noteikti iepriekš jāuzrunā. Ķuža sacīto apliecina arī viens no iespējamiem kandidātiem Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.

VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko norādīja: “Es esmu cilvēks ”uzplečos”, es šajā gadījumā drīzāk gaidītu piedāvājumu un tad es apsvērtu, vai kandidēt vai nē. Uzskatu, ka patlaban esmu īstā vietā. Un par mani ir cienījamāki kandidāti. Uzreiz neteiktu nē.”

Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars, kuru aizkulisēs min kā vēl vienu no iespējamiem konkursa kandidātiem no komentāriem par saviem plāniem atturējās. Konkursā uz valsts policijas priekšnieka amatu varētu pieteikties arī bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš gan dienestu jau labu laiku kā atstājis.

“Tas ir ļoti sensitīvs jautājums, uz kuru es jums pagaidām atbildi sniegt nevaru, jo nav vēl nekāda konkursa kā tāda vēl. Šeit jau vairāk iet runa par to, vai Zivtiņš ir gatavs kalpot valstij, vai nav. Tie ir nopietni apsvērumi, nopietnas domas, kuras vēl līdz galam nav izdomātas, tā teiksim,” izteicās Zivtiņš.

Bijušais valsts galvenais policists dienestu atstājis ar diezgan cienījamu tā saucamo izpletni. Papildus atvaļināšanās pabalstam četru mēnešalgu apmērā, kas ir apmēram 18 tūkstoši, Ķuzim pienākas arī atlīdzība par neizmantotajām 253 atvaļinājuma dienām. Kas pēc paša teiktā, kopā veido vairākus desmitus tūkstošus.

“Tas jau nav mans pašmērķis, lai neietu atvaļinājumā, lai saņemtu šo lielo pabalstu, nekādā gadījumā. Es vienmēr esmu pildījis savus pienākumus, esmu gribējis būt klāt, būt pirmais, atbildēt un uzņemties atbildību. Ka ir tā sakrājies, es neesmu vienīgais, kam tā ir, es zinu, ka daudziem vadītājiem ir sakrājies,” izteicās Ķuzis.

Ierindas policisti nevar līdzīgi Ķuzim neiet atvaļinājumā vairākus gadus, neizmantotās dienas uzkrāt un promejot saņemt lielu atlīdzību, kas pozitīvi ietekmēs arī pensijas lielumu.

Jaunā valsts policijas priekšnieka konkursa komisijā plāno iekļaut pārstāvjus no prokuratūras un valsts drošības dienesta. Un atšķirībā no iepriekšējām reizēm Galveno policistu neiecels iekšlietu ministrs vienpersoniski, bet kandidātam būs nepieciešams visu koalīcijas partneru atbalsts valdībā.

Foto: Valsts kanceleja