Kulbergs: nemitīgās tehnisko prasību izmaiņas, izmaksu uzskaites un kontroles trūkums – būtiski klupšanas akmeņi “Rail Baltica” projektā

“Būtiskākais, kā dēļ par četriem gadiem esam iekavējuši projektēšanas fāzi, ir nekontrolētas tehnisko prasību izmaiņas, ar tām saistīto izmaksu uzskaites un ietekmes uz projektu novērtējuma trūkums,” pēc komisijas sēdes uzsvēra parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu vadītājs Andris Kulbergs, norādot, ka šobrīd tas tiek novērsts.
Izmaiņas projektā ir veiktas vairāk nekā 116 reizes, akcentēja komisijas priekšsēdētājs. Tas ir būtiski kavējis projektēšanas gaitu un ievērojami to sadārdzinājis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka izmaiņas projektā nav bijušas kontrolētas, kā arī nav veikta to ietekmes uz projektu izvērtēšana.
“Par projekta īstenošanu atbildīgā ministrija nav skaidri definējusi projekta ietvaru, tai skaitā finanšu apjomu. Komisijas sēdē mēs guvām apstiprinājumu tam, ka kopš 2021.gada AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība vairākkārt ir sniegusi Satiksmes ministrijai informāciju, ka projekts ir sadārdzinājies par 5,4 miljardiem eiro. Diemžēl jākonstatē, ka šī informācija tā arī palika ministrijas politiskās vadības atvilktnēs, jo publiskajā telpā arvien figurēja, ka projekts izmaksā 2,3 miljardus,” pauda A.Kulbergs.
A.Kulbergs atzīmēja, ka šobrīd projektam ir “ieslēgta atpakaļgaita”, cenšoties rast iespējas samazināt prasības, izslēgt pozīcijas, lai ietaupītu: “Tas ir pierādījums tam, ka iepriekšējās prasības bija šī milzīgā sadārdzinājuma iemesls, un šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai labotu kļūdas”.
Komisija arī norādīja, ka Rīgas loka projektēšanas kavēšanās, kas lielā mērā ir atkarīga no tā, ka arvien tiek meklēts jauns projektētājs, rada reālus draudus daļējai finansējuma zaudēšanai.
Par “Rail Baltica” projekta finansējumu Parlamentārās izmeklēšanas komisija sēdē iztaujāja Satiksmes ministrijas, AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” pārstāvjus.
Komisija šobrīd praktiski ir noslēgusi informācijas savākšanas un izvērtēšanas ciklu, informēja A.Kulbergs. Tāpat plānots, ka kādā no nākamajām sēdēm piedalīsies Eiropas Komisijas pārstāvis.
Saeima 13.jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Latvijas prognozētās izmaksas šajā projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro.
Vēl par tēmu:
PTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālāk