Kulbergs: nemitīgās tehnisko prasību izmaiņas, izmaksu uzskaites un kontroles trūkums – būtiski klupšanas akmeņi “Rail Baltica” projektā

“Būtiskākais, kā dēļ par četriem gadiem esam iekavējuši projektēšanas fāzi, ir nekontrolētas tehnisko prasību izmaiņas, ar tām saistīto izmaksu uzskaites un ietekmes uz projektu novērtējuma trūkums,” pēc komisijas sēdes uzsvēra parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu vadītājs Andris Kulbergs, norādot, ka šobrīd tas tiek novērsts.
Izmaiņas projektā ir veiktas vairāk nekā 116 reizes, akcentēja komisijas priekšsēdētājs. Tas ir būtiski kavējis projektēšanas gaitu un ievērojami to sadārdzinājis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka izmaiņas projektā nav bijušas kontrolētas, kā arī nav veikta to ietekmes uz projektu izvērtēšana.
“Par projekta īstenošanu atbildīgā ministrija nav skaidri definējusi projekta ietvaru, tai skaitā finanšu apjomu. Komisijas sēdē mēs guvām apstiprinājumu tam, ka kopš 2021.gada AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība vairākkārt ir sniegusi Satiksmes ministrijai informāciju, ka projekts ir sadārdzinājies par 5,4 miljardiem eiro. Diemžēl jākonstatē, ka šī informācija tā arī palika ministrijas politiskās vadības atvilktnēs, jo publiskajā telpā arvien figurēja, ka projekts izmaksā 2,3 miljardus,” pauda A.Kulbergs.
A.Kulbergs atzīmēja, ka šobrīd projektam ir “ieslēgta atpakaļgaita”, cenšoties rast iespējas samazināt prasības, izslēgt pozīcijas, lai ietaupītu: “Tas ir pierādījums tam, ka iepriekšējās prasības bija šī milzīgā sadārdzinājuma iemesls, un šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai labotu kļūdas”.
Komisija arī norādīja, ka Rīgas loka projektēšanas kavēšanās, kas lielā mērā ir atkarīga no tā, ka arvien tiek meklēts jauns projektētājs, rada reālus draudus daļējai finansējuma zaudēšanai.
Par “Rail Baltica” projekta finansējumu Parlamentārās izmeklēšanas komisija sēdē iztaujāja Satiksmes ministrijas, AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” pārstāvjus.
Komisija šobrīd praktiski ir noslēgusi informācijas savākšanas un izvērtēšanas ciklu, informēja A.Kulbergs. Tāpat plānots, ka kādā no nākamajām sēdēm piedalīsies Eiropas Komisijas pārstāvis.
Saeima 13.jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Latvijas prognozētās izmaksas šajā projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk