Kulbergs: nemitīgās tehnisko prasību izmaiņas, izmaksu uzskaites un kontroles trūkums – būtiski klupšanas akmeņi “Rail Baltica” projektā

“Būtiskākais, kā dēļ par četriem gadiem esam iekavējuši projektēšanas fāzi, ir nekontrolētas tehnisko prasību izmaiņas, ar tām saistīto izmaksu uzskaites un ietekmes uz projektu novērtējuma trūkums,” pēc komisijas sēdes uzsvēra parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu vadītājs Andris Kulbergs, norādot, ka šobrīd tas tiek novērsts.
Izmaiņas projektā ir veiktas vairāk nekā 116 reizes, akcentēja komisijas priekšsēdētājs. Tas ir būtiski kavējis projektēšanas gaitu un ievērojami to sadārdzinājis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka izmaiņas projektā nav bijušas kontrolētas, kā arī nav veikta to ietekmes uz projektu izvērtēšana.
“Par projekta īstenošanu atbildīgā ministrija nav skaidri definējusi projekta ietvaru, tai skaitā finanšu apjomu. Komisijas sēdē mēs guvām apstiprinājumu tam, ka kopš 2021.gada AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība vairākkārt ir sniegusi Satiksmes ministrijai informāciju, ka projekts ir sadārdzinājies par 5,4 miljardiem eiro. Diemžēl jākonstatē, ka šī informācija tā arī palika ministrijas politiskās vadības atvilktnēs, jo publiskajā telpā arvien figurēja, ka projekts izmaksā 2,3 miljardus,” pauda A.Kulbergs.
A.Kulbergs atzīmēja, ka šobrīd projektam ir “ieslēgta atpakaļgaita”, cenšoties rast iespējas samazināt prasības, izslēgt pozīcijas, lai ietaupītu: “Tas ir pierādījums tam, ka iepriekšējās prasības bija šī milzīgā sadārdzinājuma iemesls, un šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai labotu kļūdas”.
Komisija arī norādīja, ka Rīgas loka projektēšanas kavēšanās, kas lielā mērā ir atkarīga no tā, ka arvien tiek meklēts jauns projektētājs, rada reālus draudus daļējai finansējuma zaudēšanai.
Par “Rail Baltica” projekta finansējumu Parlamentārās izmeklēšanas komisija sēdē iztaujāja Satiksmes ministrijas, AS “RB Rail” un SIA ”Eiropas Dzelzceļa līnijas” pārstāvjus.
Komisija šobrīd praktiski ir noslēgusi informācijas savākšanas un izvērtēšanas ciklu, informēja A.Kulbergs. Tāpat plānots, ka kādā no nākamajām sēdēm piedalīsies Eiropas Komisijas pārstāvis.
Saeima 13.jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Latvijas prognozētās izmaksas šajā projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro.
Vēl par tēmu:
Septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālāk