Kukulis par valsts pasūtījumu kļuvis lielāks
Pētījums liecina, ka pērn vairāk nekā puse uzņēmumu devuši kukuļus, lai saņemtu valsts pasūtījumu. Lielākoties uzņēmēji kukulī ir maksājuši vairāk nekā 10% no pasūtījumu summas.
Pētnieku Arņa Saukas un Tāļa J. Putniņa veiktais pētījums apstiprina sabiedrībā valdošās bažas – konkursi valsts pasūtījumu saņemšanai daudzos gadījumos tiek veidoti tā, lai uzvarētu konkrēts uzņēmums, kas savukārt revanšējas, samaksājot kukuli attiecīgām valsts amatpersonām vai ierēdņiem. Par to liecina, piemēram, nesenie Daimler, Latvenergo, Daugavpils siltumtīklu kukuļošanas skandāli.
Pētījumā secināts, ka situācija īstenībā ir dramatiskāka. Kukuļošana Latvijā nav izņēmums, bet gan diezgan izplatīta parādība, jo pērn kukuļus valsts pasūtījumu saņemšanai maksājuši puse uzņēmumu. SSE Riga pētnieks un Ventspils augstskolas prorektors Dr. Arnis Sauka Neatkarīgajai atzīst, ka īstenībā kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu skaits proporcionāli ir lielāks, jo pētījumā tika aptaujāti arī tādi uzņēmumi, kuri valsts pasūtījumu nav veikuši.
Iepirkumu uzraudzības biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka ik gadu iepirkumos tiek tērēti simtiem miljonu latu. 2010. gadā valsts un pašvaldību iestādes bija noslēgušas iepirkumu līgumus kopumā par 921 miljonu latu, 2011. gadā – par 1,2 miljardiem latu. Aprēķinu par to, cik no šīm summām ir samaksāts kukuļos, nav.
Pētījumā gan secināts, ka lielākoties uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs maksāja vairāk nekā 10% no pasūtījumu summas, lai nodrošinātu valsts iepirkumu, turklāt pēdējā gada laikā procentu lielums, kas tiek maksāts kukulī, palielinās. A. Sauka pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar sīvo konkurenci iepirkumos un grūtībām uzvarēt konkursos.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Neatkarīgajai satraucošo kukuļošanas pieauguma tendenci nosauca par traģisku, jo kukuļošana valsts tautsaimniecībai nodara milzīgu postu.
«Jau tas vien, ka pastāv izpratne, ka konkurēt un saņemt valsts pasūtījumu bez kukuļa nav iespējams, ir dramatiski. Es pats arī esmu bijis uzņēmējs un piedalījies valsts iepirkumu konkursos. Man neviens nekad nebija pat devis mājienu, ka vajadzētu kaut ko maksāt. Esmu pārliecināts, ka noteikti ir uzņēmēji, kuri nekad nav devuši kukuļus un kuri tāpat ir veiksmīgi startējuši konkursos un saņēmuši valsts pasūtījumu. Turklāt katrai monētai ir divas puses. Lai notiktu kukuļošana, vai nu kukulis tiek prasīts, vai arī piedāvāts. Tāpēc tikai tad, kad abas puses – gan konkursa rīkotāji, gan uzņēmēji – sapratīs, ka kukuļošana ir destruktīvs ceļš, šo parādību varēs izskaust,» uzsvēra D. Pavļuts.
Turklāt jārēķinās, ka kukuļošana iet roku rokā ar nelegālas naudas apriti, kas savukārt nozīmē preču pārdošanu bez vērtību apliecinošiem dokumentiem, čeku viltošanu utt.
Pētot ēnu ekonomikas īpatsvaru, A. Sauka un T. J. Putniņš secināja, ka pēdējo divu gadu laikā uzņēmēji Latvijā tomēr kļuvuši godīgāki. Saskaņā ar pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars 2012. gadā Latvijā bija 21,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tiesa, šajā aprēķinā nav ietverta kontrabanda un nelegālā uzņēmējdarbība. Iespējams, tuvāk patiesībai ir Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera aprēķini, ka ēnu ekonomika Latvijā ir 25,5% no IKP.
Pētnieki, Valsts ieņēmumu dienests, ekonomikas ministrs un citas amatpersonas priecājas, ka ēnu ekonomikas īpatsvars saskaņā ar SSE Riga pētnieku aprēķiniem sarucis teju par 10 procentpunktiem un pietuvojies Lietuvas un Igaunijas līmenim. Tomēr, pārrēķinot absolūtos skaitļos, jāsecina, ka Latvijā valsts kabatai aizslīd garām milzu summas. IKP 2012. gadā bija 15,5 miljardi latu, bet ēnu ekonomikā, pamatojoties uz šī pētījuma datiem, pērn apgrozījās 3,2 miljardi latu.
Latvijā lielāko ēnu ekonomikas daļu – 42,9% – veido aplokšņu algas, 39,5% ir neuzrādītā peļņa, bet 17,6% – neuzrādītais darbinieku skaits. Lietuvā un Igaunijā situācija ir līdzīga – arī šajās kaimiņvalstīs ēnu ekonomikas lielāko daļu veido neuzrādītā peļņa un aplokšņu algas.
Savukārt vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, attiecīgi 28,7% un 26% apmērā. Pakalpojumu nozarē pelēkajā daļā strādā 23,2%, bet celtniecībā – 17,9 procenti.
***
Kukuļošanā iesaistīto uzņēmumi Latvijā, % no aptaujāto skaita
2010. gadā 56
2011. gadā 52,1
2012. gadā 50,5
***
Vidējais procentu lielums no līguma vērtības, kas tiek maksāti valsts pasūtījuma saņemšanai
Igaunija
2010 5,9
2011 7,6
2012 8,6
Latvija
2010 9,5
2011 6,6
2012 7,5
Lietuva
2010 2,2
2011 3,4
2012 5
Avots: SSE Riga, Neatkarīgā
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Tirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālākAlkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai nevarēs iegādāties pēc plkst. 20.00
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots ierobežot laiku, kurā mazumtirdzniecībā varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus. Plānots, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu...
Lasīt tālāk26% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti
Pētījumu kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, vai darbinieki savā ikdienas darba...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālāk