• Tweet

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) noliedz informāciju, ka pēc iecerētajām nodokļu sistēmas izmaiņām ienākumu zudums budžetā būs ap 460 miljoniem eiro.

Komentējot žurnāla “Ir” rīcībā esošo informāciju, ka pirmajā gadā pēc Finanšu ministrijas (FM) plānotajām nodokļu izmaiņām ienākumu zudums valsts budžetā varētu būt gandrīz 460 miljoni eiro, Kučinskis pauž, ka nevajag ņemt par pamatu pirmo priekšlikumu prezentāciju un to iztirzāt, it kā tā būtu galējā versija.

Intervijā laikrakstam “Diena” premjers uzsver, ka piesardzīgi skatās uz reformas fiskālo pusi, jo daudz to robu, kas jāaizlāpa, vienlaikus uzsverot, ka tam ir loģiska, sistēmiska pieeja.

“Ir paņemti divi stāsti no sarunām ar uzņēmējiem. Viens ir nodokļa atcelšana reinvestētajai peļņai, kur es redzu, ka tas ir tā vērts, lai uz to ietu. Otrs – darbaspēka nodokļu mazināšana. Ja vēl izdotos padarīt šo sistēmu ļoti vienkāršu un saprotamu, tas būtu ļoti liels ieguvums arī no uzņēmējdarbības veicināšanas, investīciju piesaistes viedokļa. Man visu laiku ir gribējies nonākt līdz tam, ka var pateikt: hei, mums ir ērta un progresīva nodokļu sistēma, nāciet, veidojiet biznesu! Protams, jo dziļāk iet detaļās, jo atklājas arī kādas vājās vietas, kas vienlaikus jārisina,” uzsver premjers.

Viņš min, ka jau tagad redz ļoti daudz ieguvumus. “Ja nebūtu sākts analizēt nodokļu sistēmu, vai mēs varētu pateikt, ka mums ir tuvu pie 200 tūkstošiem nodokļus maz vai nemaz nemaksājošu darba ņēmēju? Tas ir fantastisks cipars pie mūsu nodarbināto skaita. Tāpat visi zinām, kas ir mikrouzņēmēji, taču analizējam arī citus izņēmuma režīmus,” pauda Kučinskis.

Jau vēstīts, ka žurnāla “Ir” rīcībā esošā informācija liecina, ka pirmajā gadā pēc nodokļu izmaiņām ienākumu zudums būs gandrīz 460 miljoni eiro, bet turpmāk pat vairāk nekā pusmiljards eiro gadā. Šīs summas pārsniedz visu aizsardzībai šogad atvēlēto budžeta naudu – 450 miljonus eiro – un daudz neatpaliek no izglītībai veltītā apjoma – 678 miljoniem.

Kā raksta “Ir”, vislielākais fiskāli negatīvais efekts ir IIN izmaiņām – plānots pamatlikmes samazinājums no 23% līdz 20% un diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana, ko minimālās algas saņēmējiem noteiktu 300 (pirmajā gadā 250) eiro līmenī un pakāpeniski samazinātu līdz nullei tiem, kam mēneša ienākumi pārsniedz 1350 eiro.

FM cer šos iespaidīgos robus budžetā aizpildīt ar ekonomisko izaugsmi, no kuras ieplānotie papildu ienākumi pieaugšot no 89 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 331 miljonam 2021 gadā. Tas gan nesegtu pat 40% no nodokļu ienākumu samazinājuma nākamajos četros gados, norāda žurnāls.

Vēl daļu iztrūkuma ministrija plāno kompensēt ar dažādu nodokļu paaugstināšanu, no kuriem finansiāli nozīmīgākie – akcīzes paaugstināšana naftas produktiem un alkoholam, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu atšifrēšanas sliekšņa samazināšana deklarācijās no 1430 līdz 150 eiro, un reversā PVN plašāks pielietojums.

Foto: Valsts kanceleja