• Tweet

Latvijas ekonomikas izaugsme pērn bijusi lēnākā pēdējos gados, taču makroekonomiskie procesi ierasti notiek ar zināmu laika nobīdi, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka šodien pareizi izdarot lietas, savos maciņos mēs to varam ieraudzīt pēc diviem, pēc trim gadiem. “Līdz ar to pēc gada gaidīt milzīgus uzlabojumus nav nekāda pamata,” piebilda Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka valdība pieļāva kļūdu saistībā ar plāniem ieviest minimālās sociālās iemaksas – uzņēmumi tām vēl nebija gatavi un šī problēma risināta novēloti, proti, pagājušā gada pēdējās nedēļās, kad jau 2017.gada valsts budžets bija pieņemts. Vienlaikus viņš šo soli vērtēja atzinīgi, norādot, ka tam bija vajadzīga pietiekama drosme.

Endziņš pauda, ka pašreizējā Māra Kučinska vadītā valdība ir labākā no visām iepriekšējām. “Ja salīdzina Māra Kučinska valdību ar iepriekšējām valdībām, tad sadarbība vismaz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ar valdībām šī ir labākā nekā ir bijis iepriekš jebkad,” vērtēja LTRK vadītājs.

Endziņš atgādināja, ka pērn augustā ar premjeru noslēgta vienošanās, kas paredz reformas nodokļu politikā, valsts pārvaldē, arī Valsts ieņēmumu dienestā.

Jau vēstīts, ka, lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, ir sagatavots un saskaņots vienošanās projekts starp Ministru prezidentu Māri Kučinski, finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu un valdības partnerorganizācijām.

Vienošanos ir izstrādājušas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Dokuments paredz, ka līdz 2020.gadam iekšzemes kopprodukts jāpalielina līdz 17 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, nodokļu iekasējamībai jāpieaug līdz 32% no IKP. To iespējams panākt, fokusējoties uz eksportu, augstu produktivitāti, lai būtiski palielinātu vidējo atalgojumu.

Tāpat vienošanās paredz, ka nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, un pirmās reformas kā pilotprojektu veikt Valsts Ieņēmumu dienestā (VID).

Partneri vienojas, ka līdz 2017. gada 1.aprīlim tiek izstrādāta, izdiskutēta un valdībā apstiprināta nodokļu politikas stratēģija 2017.-2021.gadam, ko izstrādājot, tiek ņemts vērā, ka būtiski jāuzlabo nodokļu iekasējamība, jāpadara uzņēmējiem un valstij lētāka un vienkāršāka nodokļu samaksāšanas un iekasēšanas kārtība, motivēt pašvaldības veicināt biznesa attīstību savā teritorijā, nodrošināt investoriem pievilcīgu un konkurētspējīgu nodokļu režīmu.

Foto: Valsts kanceleja