Krištopans: Vecos, kuri ir sastrādājuši visus šos mēslus, vajadzētu nedaudz pastumt nost!

Latvijas valsts nespēj veikt savas funkcijas bez aizņemšanās, intervijā “Neatkarīgajā” pauda kādreizējais premjers un satiksmes ministrs, tagad Saeimas deputāts Vilis Krištopans.
Vaicāts, kas ir nepareizais virziens, kurp valdības kuģis ir aizpeldējis, Krištopans pauda: “Te varētu saukt ārkārtīgi daudzas pozīcijas. Piemēram, valsts aizņemšanās, kas Latvijā notiek fenomenālos apjomos. Pat Valsts prezidents Egils Levits šķiet saklausījies, ko es divus gadus stāstu par mūsu atpalicību no Igaunijas un Lietuvas, un no Saeimas tribīnes aicina topošo valdību panākt mūsu kaimiņus. Es gan tā negribētu teikt. Mums atkal ir jābūt Baltijas līderiem! Mūsu ostām, Rīgai, kas kādreiz bija reālā Baltijas galvaspilsēta. Šobrīd diemžēl ir iestājies totāls pagrimums!”
Pēc viņa teiktā, uzņēmējdarbības vide ir briesmīga: “Darbaspēka nodokļi ir vislielākie Eiropas Savienībā (ES). Ostu reforma – tas, ko mēs kādreiz 90. gados būvējām, rakstījām ostu likumus, speciālo ekonomisko zonu likumus – tagad tas ar vieglu roku tiek demontēts. Un ko iedeva vietā – neko, pilnīgu aplamu [ostu pārvaldības] konstrukciju. Tagad uzņēmējs īrēs citiem uzņēmējiem, noņems skaidu no stividoriem un ieliks citā kabatā. Nu, tas ir greizi! Tāpēc es gribu nākt atpakaļ un vismaz mēģināt skaļi par to runāt!”
Savukārt runājot par valdības veidošanu, Krištopans pauda, ka būtībā ir vēlēšanās uzbūvēt kaut kādu konstrukciju, nevienojoties par mērķiem: “39 līdz šim pie varas esošie Saeimas deputāti grib kaut ko veidot kopā ar 15 jaunajiem. Kuri it kā saka, ka ostu reforma jāpārtaisa, teritoriālā reforma jāpārveido, aizņemšanās jāpārtrauc, par “airBaltic” darbību jāuzdod daudzi nopietni jautājumi. Banku kapitālais remonts bija pilnīgi nepareizs. To saka jaunie spēki Saeimā, un arī mēs to sakām. Bet vecie saka – nē, viss bija kārtībā! Un šādā situācijā – kā tad viņi var kopā strādāt? Ja Uldis Pīlēns grib iet ar Krišjāni Kariņu kopā, tad viņam abiem būtībā ir jāsaka – OK, aizmirstam pagātni, darām lietas pa jaunam. Bet vai tad tie 39 proporcionāli pret 15 griezīs to kuģi uz otru pusi? Viņi turpinās to pašu. Viņiem nākamgad vēl divi miljardi eiro būs jāaizņemas, viņi grims vēl lielākā parādu jūgā, Latvija vēl vairāk atpaliks no Igaunijas.”
Krištopans uzsvēra: “Vecos, kuri ir sastrādājuši visus šos mēslus, vajadzētu nedaudz pastumt nost! Tā teikt, pastāvēt pie ratiem, mēs, jaunie spēki, jums parādīsim, kā vajag saimniekot. Un tas teorētiski ir iespējams. 40 jaunie un 13 vecie deputāti! Kopā 53 – tas ir LPV, Zemnieku savienība, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA). Jo “nacionāļi” īsti neasociējas ar tiem visiem mēsliem, ko sastrādāja Jānis Bordāns, Daniels Pavļuts, Kariņš. Un viņiem arī būtu izdevīgi pagātni norakstīt uz tiem otriem. Un tad jau šie 40 jaunie deputāti vai 53 kopā ar NA uzreiz varētu sākt strādāt, kā vajag – pateikt, ka tas un tas nebija pareizi un mēs tagad rīkosimies citādi. Pārtaisām banku kapitālo remontu, atgriežamies pie ostu brīvības, izrevidējam, cik nodokļu maksātāju naudas ir nozagts “airBaltic”, kas bija ar to visu kovida pārvaldību, vakcīnām… Taču, kamēr pie varas grožiem pārsvarā būs vecie, nekas nenotiks! Un Levits var sapņot, cik viņš grib, par Igaunijas ķeršanu. Ar Kariņu kā premjeru nekāda Igaunijas noķeršana nenotiks. Tāpēc arī viņi nezina, kā to valdību uzkonstruēt.”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk