Krauze: Energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts izdarījusi ļoti maz

Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju. Kā intervijā “Neatkarīgajai” norādīja ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts no iespējamajiem 100% izdarījusi piecus.
“Tas, ka [valsts] samazināja pārvades tarifus, dod minimālu efektu, ņemot vērā esošo cenu kāpumu biržā. Tas varētu kompensēt cenu kāpumu līdzvērtīgi PVN samazinājumam, bet cilvēku makos to reāli nejūt. Kam bija rēķini 30 eiro, tiem tagad ir līdz 80, kam 100 eiro – tagad ir 300. Mūsu piedāvājums ir līdzīgs tam, kādu izveidojušas atsevišķas Skandināvijas valstis. Piemēram, Norvēģija, kas ir daudz turīgāka, kur cilvēkiem ir četras reizes lielākas algas. Norvēģijā jau decembrī ir ieviests līdzīgs kompensācijas mehānisms, kaut arī viņiem ir lētāka elektroenerģija. Mūsu piedāvājums nozīmēja to, ka cilvēkiem, kuriem līdzšinējo 80 eiro vietā rēķins par elektrību tagad ir 180 eiro, būtu jāmaksā vien 100 eiro. Pārējo kompensētu valsts no “Latvenergo” peļņas. Tas būtu ļoti efektīvi. Šis priekšlikums attiektos uz visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur elektrība tiek pirkta. Tas būtu ļoti efektīvi, bet tā vietā valsts dzen iedzīvotājus izmisumā,” skaidroja Krauze.
Vaicāts, ko koalīcija dara nepietiekami energoresursu cenu krīzes mīkstināšanai, Krauze uzsvēra: “Viņi šobrīd vispār minimāli ir izdarījuši. Tai cenai jābūt kompensētai no valsts, vai jāregulē cenas, kā to dara Lietuvā, Spānijā, Beļģijā. Mūsu valsts pat negrib samazināt PVN, jo Krišjāņa Kariņa koalīcija saprot, ka tā samazināsies ieņēmumi budžetā. Es teiktu, ka mūsu valsts no iespējamajiem 100% ir izdarījusi 5% un tos atlikušos 95% atstājusi iedzīvotāju pašu pārziņā. Sak’, tieciet galā kā gribat. Šis Saeimas balsojums ir pret Latvijas tautu.”
2021. gadā vidējās mēneša elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas piedzīvoja vairākus netipiski straujus kāpumus jūnijā, septembrī un decembrī, kā rezultātā decembra vidējā cena 207,4 eiro/MWh pārsniedza 3,5-4 reizes iepriekšējo cenu līmeni. Tas savukārt palielināja arī 2021. gada vidējo elektroenerģijas cenu līdz 89,78 eiro/MWh. Rezultātā tautsaimniecībā ir krasi pieaugušas ražošanas izmaksas un produkcijas gala cenas visos segmentos. Patēriņa cenu pieaugums ir vidēji 7-8% robežās.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk