Krauze: Energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts izdarījusi ļoti maz

Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju. Kā intervijā “Neatkarīgajai” norādīja ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts no iespējamajiem 100% izdarījusi piecus.
“Tas, ka [valsts] samazināja pārvades tarifus, dod minimālu efektu, ņemot vērā esošo cenu kāpumu biržā. Tas varētu kompensēt cenu kāpumu līdzvērtīgi PVN samazinājumam, bet cilvēku makos to reāli nejūt. Kam bija rēķini 30 eiro, tiem tagad ir līdz 80, kam 100 eiro – tagad ir 300. Mūsu piedāvājums ir līdzīgs tam, kādu izveidojušas atsevišķas Skandināvijas valstis. Piemēram, Norvēģija, kas ir daudz turīgāka, kur cilvēkiem ir četras reizes lielākas algas. Norvēģijā jau decembrī ir ieviests līdzīgs kompensācijas mehānisms, kaut arī viņiem ir lētāka elektroenerģija. Mūsu piedāvājums nozīmēja to, ka cilvēkiem, kuriem līdzšinējo 80 eiro vietā rēķins par elektrību tagad ir 180 eiro, būtu jāmaksā vien 100 eiro. Pārējo kompensētu valsts no “Latvenergo” peļņas. Tas būtu ļoti efektīvi. Šis priekšlikums attiektos uz visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur elektrība tiek pirkta. Tas būtu ļoti efektīvi, bet tā vietā valsts dzen iedzīvotājus izmisumā,” skaidroja Krauze.
Vaicāts, ko koalīcija dara nepietiekami energoresursu cenu krīzes mīkstināšanai, Krauze uzsvēra: “Viņi šobrīd vispār minimāli ir izdarījuši. Tai cenai jābūt kompensētai no valsts, vai jāregulē cenas, kā to dara Lietuvā, Spānijā, Beļģijā. Mūsu valsts pat negrib samazināt PVN, jo Krišjāņa Kariņa koalīcija saprot, ka tā samazināsies ieņēmumi budžetā. Es teiktu, ka mūsu valsts no iespējamajiem 100% ir izdarījusi 5% un tos atlikušos 95% atstājusi iedzīvotāju pašu pārziņā. Sak’, tieciet galā kā gribat. Šis Saeimas balsojums ir pret Latvijas tautu.”
2021. gadā vidējās mēneša elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas piedzīvoja vairākus netipiski straujus kāpumus jūnijā, septembrī un decembrī, kā rezultātā decembra vidējā cena 207,4 eiro/MWh pārsniedza 3,5-4 reizes iepriekšējo cenu līmeni. Tas savukārt palielināja arī 2021. gada vidējo elektroenerģijas cenu līdz 89,78 eiro/MWh. Rezultātā tautsaimniecībā ir krasi pieaugušas ražošanas izmaksas un produkcijas gala cenas visos segmentos. Patēriņa cenu pieaugums ir vidēji 7-8% robežās.
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālāk