Krauze: Energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts izdarījusi ļoti maz
Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju. Kā intervijā “Neatkarīgajai” norādīja ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts no iespējamajiem 100% izdarījusi piecus.
“Tas, ka [valsts] samazināja pārvades tarifus, dod minimālu efektu, ņemot vērā esošo cenu kāpumu biržā. Tas varētu kompensēt cenu kāpumu līdzvērtīgi PVN samazinājumam, bet cilvēku makos to reāli nejūt. Kam bija rēķini 30 eiro, tiem tagad ir līdz 80, kam 100 eiro – tagad ir 300. Mūsu piedāvājums ir līdzīgs tam, kādu izveidojušas atsevišķas Skandināvijas valstis. Piemēram, Norvēģija, kas ir daudz turīgāka, kur cilvēkiem ir četras reizes lielākas algas. Norvēģijā jau decembrī ir ieviests līdzīgs kompensācijas mehānisms, kaut arī viņiem ir lētāka elektroenerģija. Mūsu piedāvājums nozīmēja to, ka cilvēkiem, kuriem līdzšinējo 80 eiro vietā rēķins par elektrību tagad ir 180 eiro, būtu jāmaksā vien 100 eiro. Pārējo kompensētu valsts no “Latvenergo” peļņas. Tas būtu ļoti efektīvi. Šis priekšlikums attiektos uz visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur elektrība tiek pirkta. Tas būtu ļoti efektīvi, bet tā vietā valsts dzen iedzīvotājus izmisumā,” skaidroja Krauze.
Vaicāts, ko koalīcija dara nepietiekami energoresursu cenu krīzes mīkstināšanai, Krauze uzsvēra: “Viņi šobrīd vispār minimāli ir izdarījuši. Tai cenai jābūt kompensētai no valsts, vai jāregulē cenas, kā to dara Lietuvā, Spānijā, Beļģijā. Mūsu valsts pat negrib samazināt PVN, jo Krišjāņa Kariņa koalīcija saprot, ka tā samazināsies ieņēmumi budžetā. Es teiktu, ka mūsu valsts no iespējamajiem 100% ir izdarījusi 5% un tos atlikušos 95% atstājusi iedzīvotāju pašu pārziņā. Sak’, tieciet galā kā gribat. Šis Saeimas balsojums ir pret Latvijas tautu.”
2021. gadā vidējās mēneša elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas piedzīvoja vairākus netipiski straujus kāpumus jūnijā, septembrī un decembrī, kā rezultātā decembra vidējā cena 207,4 eiro/MWh pārsniedza 3,5-4 reizes iepriekšējo cenu līmeni. Tas savukārt palielināja arī 2021. gada vidējo elektroenerģijas cenu līdz 89,78 eiro/MWh. Rezultātā tautsaimniecībā ir krasi pieaugušas ražošanas izmaksas un produkcijas gala cenas visos segmentos. Patēriņa cenu pieaugums ir vidēji 7-8% robežās.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk