Krauze: Energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts izdarījusi ļoti maz

Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju. Kā intervijā “Neatkarīgajai” norādīja ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts no iespējamajiem 100% izdarījusi piecus.
“Tas, ka [valsts] samazināja pārvades tarifus, dod minimālu efektu, ņemot vērā esošo cenu kāpumu biržā. Tas varētu kompensēt cenu kāpumu līdzvērtīgi PVN samazinājumam, bet cilvēku makos to reāli nejūt. Kam bija rēķini 30 eiro, tiem tagad ir līdz 80, kam 100 eiro – tagad ir 300. Mūsu piedāvājums ir līdzīgs tam, kādu izveidojušas atsevišķas Skandināvijas valstis. Piemēram, Norvēģija, kas ir daudz turīgāka, kur cilvēkiem ir četras reizes lielākas algas. Norvēģijā jau decembrī ir ieviests līdzīgs kompensācijas mehānisms, kaut arī viņiem ir lētāka elektroenerģija. Mūsu piedāvājums nozīmēja to, ka cilvēkiem, kuriem līdzšinējo 80 eiro vietā rēķins par elektrību tagad ir 180 eiro, būtu jāmaksā vien 100 eiro. Pārējo kompensētu valsts no “Latvenergo” peļņas. Tas būtu ļoti efektīvi. Šis priekšlikums attiektos uz visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur elektrība tiek pirkta. Tas būtu ļoti efektīvi, bet tā vietā valsts dzen iedzīvotājus izmisumā,” skaidroja Krauze.
Vaicāts, ko koalīcija dara nepietiekami energoresursu cenu krīzes mīkstināšanai, Krauze uzsvēra: “Viņi šobrīd vispār minimāli ir izdarījuši. Tai cenai jābūt kompensētai no valsts, vai jāregulē cenas, kā to dara Lietuvā, Spānijā, Beļģijā. Mūsu valsts pat negrib samazināt PVN, jo Krišjāņa Kariņa koalīcija saprot, ka tā samazināsies ieņēmumi budžetā. Es teiktu, ka mūsu valsts no iespējamajiem 100% ir izdarījusi 5% un tos atlikušos 95% atstājusi iedzīvotāju pašu pārziņā. Sak’, tieciet galā kā gribat. Šis Saeimas balsojums ir pret Latvijas tautu.”
2021. gadā vidējās mēneša elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas piedzīvoja vairākus netipiski straujus kāpumus jūnijā, septembrī un decembrī, kā rezultātā decembra vidējā cena 207,4 eiro/MWh pārsniedza 3,5-4 reizes iepriekšējo cenu līmeni. Tas savukārt palielināja arī 2021. gada vidējo elektroenerģijas cenu līdz 89,78 eiro/MWh. Rezultātā tautsaimniecībā ir krasi pieaugušas ražošanas izmaksas un produkcijas gala cenas visos segmentos. Patēriņa cenu pieaugums ir vidēji 7-8% robežās.
Vēl par tēmu:
Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālāk