Kosmētikas ražotāja “Dzintars” vadītājs: Mēs šai valstij esam vajadzīgi

Cilvēku atsaucība bija fenomenāla un tas pierāda, ka kosmētikas ražotājs “Dzintars” valstij ir vajadzīgs,trešdien laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” publicētā intervijā pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.
Runājot par iemesliem, kāpēc izveidojusies šāda situācija ar “Dzintaru”, uzņēmuma vadītājs stāsta, ka uzņēmums bijis gatavs maksāt esošos nodokļus, taču valsts pārstāvji “vienkārši ir iedzinuši stūrī ar soda sankcijām”, tāpēc nolemts vērsties tiesā, lūdzot tiesisko aizsardzību.
“Pusgada laikā mēs izstrādājām daudzus produktus. Ķīnas tirgum, Austrumu tirgum… Arī Latvijā parādās jaunumi. Taču, kā mums bija nodokļu parāds, tā tas šī pusgada laikā ir palicis. Esam teikuši, ka 2016. gada laikā mēs to nomaksāt nespēsim. Mēs to spēsim tikai dažu tuvāko gadu perspektīvā. Jo ļoti lieli tēriņi nepieciešami jaunu produktu radīšanai, jaunu tirgu apgūšanai. Valstij mēs naudu neesam prasījuši. Mēs neprasām to arī tagad. Jūsu zināšanai – viens pats Dzintars nodokļos, piemēram, 2015. gadā ir samaksājis tik, cik visa kosmētikas nozare kopumā. Mēs esam nodokļos samaksājuši pusotru miljonu eiro. No četrām līdz septiņām reizēm vairāk nekā tās atsevišķās firmas, kuras tagad slavē. Bet, ja klausāmies sacelto troksni, tad liekas, ka esam nemaksātāji,” stāsta Gerčikovs.
Viņš arī noliedz uzņēmuma bankrota risku: “Daudzi cilvēki to vispār nesaprot un saka: “Dzintars” veras ciet. Tas ir jau gandrīz bankrotējis. Patiesībā nekā tāda, protams, nav. Īstenībā mēs dzīvojam, strādājam, uzņemam apgriezienus. Ceturtajā kvartālā darbosimies, kā bijām iecerējuši, – ar lielāku apgrozījumu….(…) mēs vienkārši nespējam paņemt kredītus. Bankas pēc visiem šiem mūsu finanšu, ekonomisko krīžu nobrukumiem ir pārtraukušas kreditēšanu. Tās nevēlas riskēt,” iemeslus skaidro Gerčikovs.
Tāpat viņš atzīst, ka “Dzintars” pakļaujas valsts ārpolitikai, taču valdībai būtu jādomā arī par ekonomiskajām sekām.
“Ja šīs sekas rada kādus apgrūtinājumus pašu valstī, tad ir jādomā, kā palīdzēt biznesam pārkārtoties. Bet, lai pārkārtotos, ir vajadzīgi zināmi līdzekļi. Taču naudu nedod. Sanāk tāds kā apburtais loks. Tirgu nobrukuma dēļ jūs paliekat parādā, taču saņemt palīdzību nevarat. Tātad jūs esat nodokļu parādnieks. Lūk, arī viss stāsts. Un valsts pat nepūlas šo apburto loku pārraut,” klāsta Gerčikovs.
Pašlaik noliktavās ir maz produkcijas. “Mums pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Mums ir preču deficīts. Mēs nepaspējam saražot produkciju. Materiālu problēmu dēļ. Ja mēs strādātu nepareizi, mums noliktavās būtu preču kalni. Bet mums, par laimi, to nekad nav bijis.”
“Esmu neprātīgi pateicīgs cilvēkiem par viņu sapratni, par atsaucību. Cilvēku atsaucība – tas bija kaut kas fenomenāls! Ja skatām visas atsauksmes kopā – 95% no tām ir pozitīvas. Mūsu ikdienas ieņēmumi šajās dienās pieauga no divām līdz trim reizēm. Proti – cilvēki mūsu situāciju ņēma pie sirds. Un tas liecina, ka mūsu stratēģija, mūsu mārketinga stratēģija – radīt kvalitatīvu produktu – sevi attaisno. Tātad mēs šai valstij tās iedzīvotāju personā esam vajadzīgi!” pauž Gerčikovs.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kosmētikas ražotājam AS “Dzintars” ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Lieta ierosināta 17. oktobrī.
Foto: AS Dzintars
Vēl par tēmu:
PTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālāk