• Tweet

Otrdiena ir pēdējā diena, kad var pieteikties uz tautsaimniecībai svarīgo Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja amatu. Ilggadējā iestādes vadītāja Skaidrīte Ābrama par aiziešanu no posteņa paziņoja jau pirms četriem mēnešiem, taču konkurss izsludināts tikai aprīļa sākumā. Līdz šim konkursā uz KP priekšsēdētāja amatu uzrunāti 120 kandidāti.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka prasības pretendentiem un komisijas sastāvu izraudzījās vēl iepriekšējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Skaidrītes Ābramas ieteikumi nav ņemti vērā un prasības pretendentiem liek uzdot jautājumu, vai tās nav gatavotas kādai konkrētai personai?

Konkurences padome darbinieku skaita ziņā nav liela, tajā strādā ap pussimt juristu un ekonomistu. Taču iestāde veic uzraudzību daudzos tirgos, tai skaitā farmācijā un būvniecībā un tā rūpējas, lai būtu nodrošināta godīga konkurence.

Izmeklēšanas ziņā nelielā ekonomikas ministrijas padotības iestāde darbojas līdzvērtīgi KNAB. Konkurences padomes naudas sodi ir uzņēmējiem sāpīgi, piemēram, pērn piecām kompānijām piesprieda samaksāt vairāk nekā 3 miljonus eiro. Arī tiesvedības pēdējā laikā noslēgušās par labu tirgus uzraugiem – liels kaitējumu konkurencei bijis iespaidīgais 26 energobūvniecības uzņēmumu kartelis .

Arī ”Nekā personīga” atklātais nanoūdens stāsts ”Rīgas satiksmes” iepirkumos nonāca zem konkurences uzraugu lupas. Un tika atklāta kā aizliegta karteļa vienošanās, tā arī ”Rīgas satiksmes” amatpersonas līdzdalība karteļa iniciēšanā.

Uzreiz pēc Jaunā gada par aiziešanu no Konkurences padomes priekšsēdētājas amata paziņoja Skaidrīte Ābrama. Viņa lūdza, lai iespējami drīz meklē iestādei jaunu vadītāju.

“Jaunajam vadītājam jābūt absolūti neatkarīgam, jo šis ir amats, kad tevi var sist no visām pusēm. Un šeit nevar vadītājam būt nekādām simpātijām vienam vai otram politiskajam spēkam, un atkarībai. Jo principā pārkāpumi ir visur,” norāda Ābrama.

Skaidrīte Ābrama uzsver, ka atstātais mantojums ir smags. Kā nozīmīgākās lietas, kur gala lēmumi vēl tikai gaidāmi, viņa nosauc trīs.

Aizdomās par konkurences kropļošanu, Ābramas vadītā iestāde pērn vasarā apturēja Rīgā iecerēto gandrīz 700 miljonu vērto darījumu, ar kuru Rīga visu atkritumu savākšanu uzticēja sabiedrībai “Tīrīga”. Tajā apvienojušies divi lielākie privātie atkritumu apsaimniekotāji “Clean R” un “Eko Baltija vide plus” pašvaldības “Getliņi Eko”. “Clean R” saista ar Andra Šķēles interesēm, jo viņa ģimene vēl nesen bija uzņēmuma īpašniekos. Konkurences padome pieņēmusi pagaidu noregulējumu, taču gala lēmums, lai novērstu tirgus monopolizāciju vēl tikai gaidāms.

Tāpat rudenī Konkurences padome un KNAB veica izmeklēšanas darbības aizdomās par vismaz desmit lielāko būvniecības uzņēmumu iesaisti noziedzīgos darījumos un aizliegtu karteļa vienošanos. Iespējamo pārkāpēju vidū – lielie spēlētāji ” Skonto būve” ar Gunti Rāvi un Ivaru Milleru, ”LNK Group” ar Artjomu Milovu, būvkompānijas ”Arčers” un ”Binders” ar Armandu Garkānu.

“Sabiedrība, protams, gaida un es arī gaidu, šī te būvnieku karteļa lieta. Es ceru, ka iestāde tad nāks klajā, kad būs sagatavota faktu vēstule, kāds būs lēmums. Lieta ļoti sarežģīta. Jāsaka uzreiz, inspekcijas bija pagājušā gada septembra sākumā, bet lietā ir ļoti daudz epizožu, apmēram ap 100. Ir arī daudz šī procesa dalībnieku,” pauž bijusi KP vadītāja.

Tāpat lēmums vēl nav pieņemts lietā pret “Latvijas dzelzceļu” un tās meitassabiedrību “Ldz Cargo” par iespējamu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgū un citu tirgus dalībnieku diskriminēšanu. Tomēr neskatoties uz Ābramas paziņojumu par aiziešanu, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nesteidzās. Nolikums un komisijas sastāvs tapa ilgāk nekā divus mēnešus.

“Ļoti ilgi tas nolikums tika gatavots. Es gaidīju kuru katru dienu, un tad es uzzināju, ka nolikums jau ir nonācis Valsts kancelejā. Tā kā man tas netika parādīts. Bet es vērsos pie toreizējā ministra Nemiro biroja, lai man to noteikti parāda. Bet tas netika izdarīts, nezinu, kādu iemeslu dēļ,” norāda Ābrama.

Nolikumu 10.martā ekonomikas ministrija nosūtīja Valsts kancelejai. Skaidrīti Ābramu izbrīna, ka no konkursa pretendentiem netiek prasīta pieredze konkurences tiesībās. Tajā pašā laikā nepieciešama piecu gadu nepārtraukta pieredze vadītāja amatā. Tas nozīmē, ka, piemēram, Valsts kontrolieris šim darbam nekvalificētos, jo amatā ir četrus gadus. Ietvertās prasības liek domāt, vai iepriekšējā ekonomikas ministra laikā nolikums netika gatavots kādas konkrētas personas interesēs.

Samilztot konfliktam ministra Ralfa Nemiro un ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša starpā, bija ieplānota rotācija starp tieslietu ministrijas un ekonomikas ministrijas valsts sekretāriem. Tad Ralfa Nemiro ministrijā nonāktu Raivis Kronbergs. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra pieredze pilnībā atbilst nākamā Konkurences padomes priekšsēdētāja izvirzītajām prasībām. Viņš gan norāda, ka nedomā piedalīties šajā konkursā.

Pretendentus uz Konkurences padomes vadītāja amatu vērtēs pieci cilvēki – ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Katrīna Zariņa no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Kāpēc starp vērtētājiem uz tautsaimniecībai nozīmīgo amatu nav pārstāvju no radniecīgām iestādēm – KNAB vai Valsts kontroles, komisijas vadītājs Jānis Citskovskis pateikt nevar. Tāpat kā prasības pretendentam, arī komisijas sastāvs apstiprināts ekonomikas ministrijā.

“Locekļu mainīšana ir tikai un vienīgi ekonomikas ministra kompetence,” uzsver Citskovskis.

Ralfs Nemiro zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, un viņa vietā amatā stājies partijas biedrs Jānis Vitenbergs. Ekonomiks ministrs uzskata, ka komisijas sastāvs ir pietiekami profesionāls un to mainīt negrasās.

“Šis nolikums un atlases kritēriji ir atbilstoši šim amata un es ļoti ceru, ka mēs ļoti ātri tiksim pie laba un tālredzīga Konkurences padomes jaunā vadītāja,” pauž Vitenbergs.

Jaunā Konkurences padomes priekšsēdētāja atlasē piesaistīta personālatlases firma ”Eiro personāls”. Par tirgus izpēti, pretendentu uzrunāšanu un motivēšanu tā jau saņēmusi 3000. Tomēr pagaidām konkursā saņemto pieteikumu skaits esot mazs. ”Nekā personīga” uzrunāja divus pieredzējušus Konkurences padomes darbiniekus, par viņu iespējamo dalību konkursā un atbildi, ka jautājums tiek apsvērts, saņēma tikai no viena.

“Šobrīd personālatlases firma ”Eiro personāls” ir uzrunājusi apmēram 120 pretendentus. Diemžēl šobrīd man ir jānorāda, ka ir ļoti zema interese no potenciālo kandidātu puses. Un galvenie argumenti tiek minēti – zems atalgojums, un politizēts amats. To, cik pieteiksies mēs redzēsim otrdien, īsi pirms pusnakts noslēdzas elektroniskā pieteikšanās. Tad arī redzēsim, cik būs cilvēki,” norāda Citkovskis.

Konkurences padomes priekšsēdētāja atlasi novēros ārvalstu investoru padome un finanšu nozares asociācija. Mutisku solījumu tikt pieaicinātiem kā novērotājiem saņēmusi arī Darba devēju konfederācija.

Foto: F64