Konceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei
Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija pārrunāt ES fondu investīciju ieviešanas, tai skaitā Ministru kabineta (MK) noteikumu progresu un vienoties par tālāk uz MK virzāmiem konkrētiem priekšlikumiem finansējuma pārdalēm, lai veicinātu Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma maksimālu ieguldīšanu.
“Šodien panācām būtisku konceptuālu vienošanos par 50 miljonu eiro pārvirzīšanu patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei. Šī vienošanās līdz martam vēl jāapstiprina valdībā, lai izmaiņas iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijai,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopš pagājušā gada novembra izskaņas ministrijas ir uzrādījušas ievērojamu progresu MK noteikumu izstrādē. Šajā periodā apstiprināti MK noteikumi par vairāk nekā 600 miljoniem eiro. Līdz ar to šobrīd ES fondu regulējums ir kopumā apstiprināts par 80 % no 2024. gadā plānotā.
Vienlaikus, ņemot vērā 20 % novirzi ES fondu regulējuma izstrādē un lai novērstu situācijas ietekmi uz 2025. gada mērķiem, komiteja atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu veikt finanšu pārdales, ņemot vērā valsts drošības prioritāti. Priekšlikums paredz novirzīt 50 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības infrastruktūras attīstībai, finansējumu pārdalot no ministrijām, kuru pārziņā esošajās investīcijās ir kavējumi vai neizstrādāts regulējums. Nosacījumi paredz, ka IeM jānodrošina efektīva un ātra līdzekļu ieviešana, kā arī papildus jāvērtē arī savā pārziņā esošās fondu aploksnes pārprioritizēšana.
Komiteja konceptuāli atbalstīja arī ministriju iesniegtos priekšlikumus par iekšējām pārdalēm savu aplokšņu ietvaros. Piemēram, Ekonomikas ministrija plāno novirzīt aptuveni 4,2 miljonus eiro starta un izaugsmes aizdevumiem, bet 25,6 miljonus eiro – produktivitātes aizdevumiem inovācijām. Veselības ministrija savukārt paredz pārvirzīt 56,2 miljonus eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novirzīt aptuveni 5,2 miljonus eiro pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.
Attiecībā uz Satiksmes ministrijas (SM) pārdaļu priekšlikumu par 419,5 miljoni eiro dzelzceļa jomas prioritātēm tika panākta vienošanās SM turpināt diskusijas un konsultācijas ar Eiropas Komisiju un vienlaikus sasaukt Rail Baltica projekta tematisko komiteju, lai ziņotu par aktuālāko projekta virzībā, tai skaitā progresu ES fondu pārdaļu priekšlikuma virzībā.
Finanšu ministrija turpinās darbu pie ES fondu vidusposma grozījumu izstrādes, lai tos iesniegtu Eiropas Komisijā līdz šī gada marta beigām. Daļa no grozījumiem paredz aptuveni 136 miljonu eiro novirzīšanu valsts drošības prioritātēm, par ko konceptuāla vienošanās tika panākta jau 2024. gada oktobra ministru komitejas sēdē. Šie līdzekļi tiks ieguldīti kiberdrošībā, militārās mobilitātes uzlabošanā, enerģētiskās drošības stiprināšanā, reģionālajā attīstībā un atbalsta sniegšanā materiāli nenodrošinātām iedzīvotāju grupām.
Komitejā arī vienojās par tālākajiem risinājumiem investīciju plūsmas palielināšanai, lai novērstu 2025. gada mērķa izpildes risku. Plānots pārnest esošās vai tuvākajā laikā plānotās augstas gatavības valsts budžeta investīcijas uz ES fondu sistēmu, lai nodrošinātu tūlītēju pozitīvu ietekmi uz maksājumu apjoma pieaugumu.
Tāpat paredzēts prioritizēt projektu atlases, paātrinot finansiāli ietilpīgākās atlases ar augstas gatavības projektiem, kas spētu nodrošināt ātrāku un lielāka apjoma maksājumu plūsmu. Papildus tam plānots koncentrēties uz riskos balstītu pieeju maksājumu kontrolē, kas nozīmē pastiprinātu uzmanību projektiem un maksājumiem ar augstāku risku neatbilstībām vai kavējumiem. Šāda pieeja ļaus savlaicīgi identificēt un novērst iespējamās problēmas, nodrošinot fondu līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izlietojumu.
Jau ziņots, ka novembra vidū valdība lēma par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē, lai veicinātu investīciju apjomu un ātrumu. Tika nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu.
2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.
Vēl par tēmu:
Asociācija: BRELL atslēgšanās ažiotāžas radīšana bija mērķtiecīgi radīta provokācija, kuru varēja valsts paredzēt
Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un enerģētikas eksperts Edgars Bergholcs norāda, ka atslēgšanās no BRELL tīkla un ažiotāžas ap to radīšana...
Lasīt tālākGatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien,...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākNeskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā
Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...
Lasīt tālāk