Konceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei

Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija pārrunāt ES fondu investīciju ieviešanas, tai skaitā Ministru kabineta (MK) noteikumu progresu un vienoties par tālāk uz MK virzāmiem konkrētiem priekšlikumiem finansējuma pārdalēm, lai veicinātu Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma maksimālu ieguldīšanu.
“Šodien panācām būtisku konceptuālu vienošanos par 50 miljonu eiro pārvirzīšanu patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei. Šī vienošanās līdz martam vēl jāapstiprina valdībā, lai izmaiņas iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijai,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopš pagājušā gada novembra izskaņas ministrijas ir uzrādījušas ievērojamu progresu MK noteikumu izstrādē. Šajā periodā apstiprināti MK noteikumi par vairāk nekā 600 miljoniem eiro. Līdz ar to šobrīd ES fondu regulējums ir kopumā apstiprināts par 80 % no 2024. gadā plānotā.
Vienlaikus, ņemot vērā 20 % novirzi ES fondu regulējuma izstrādē un lai novērstu situācijas ietekmi uz 2025. gada mērķiem, komiteja atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu veikt finanšu pārdales, ņemot vērā valsts drošības prioritāti. Priekšlikums paredz novirzīt 50 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības infrastruktūras attīstībai, finansējumu pārdalot no ministrijām, kuru pārziņā esošajās investīcijās ir kavējumi vai neizstrādāts regulējums. Nosacījumi paredz, ka IeM jānodrošina efektīva un ātra līdzekļu ieviešana, kā arī papildus jāvērtē arī savā pārziņā esošās fondu aploksnes pārprioritizēšana.
Komiteja konceptuāli atbalstīja arī ministriju iesniegtos priekšlikumus par iekšējām pārdalēm savu aplokšņu ietvaros. Piemēram, Ekonomikas ministrija plāno novirzīt aptuveni 4,2 miljonus eiro starta un izaugsmes aizdevumiem, bet 25,6 miljonus eiro – produktivitātes aizdevumiem inovācijām. Veselības ministrija savukārt paredz pārvirzīt 56,2 miljonus eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novirzīt aptuveni 5,2 miljonus eiro pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.
Attiecībā uz Satiksmes ministrijas (SM) pārdaļu priekšlikumu par 419,5 miljoni eiro dzelzceļa jomas prioritātēm tika panākta vienošanās SM turpināt diskusijas un konsultācijas ar Eiropas Komisiju un vienlaikus sasaukt Rail Baltica projekta tematisko komiteju, lai ziņotu par aktuālāko projekta virzībā, tai skaitā progresu ES fondu pārdaļu priekšlikuma virzībā.
Finanšu ministrija turpinās darbu pie ES fondu vidusposma grozījumu izstrādes, lai tos iesniegtu Eiropas Komisijā līdz šī gada marta beigām. Daļa no grozījumiem paredz aptuveni 136 miljonu eiro novirzīšanu valsts drošības prioritātēm, par ko konceptuāla vienošanās tika panākta jau 2024. gada oktobra ministru komitejas sēdē. Šie līdzekļi tiks ieguldīti kiberdrošībā, militārās mobilitātes uzlabošanā, enerģētiskās drošības stiprināšanā, reģionālajā attīstībā un atbalsta sniegšanā materiāli nenodrošinātām iedzīvotāju grupām.
Komitejā arī vienojās par tālākajiem risinājumiem investīciju plūsmas palielināšanai, lai novērstu 2025. gada mērķa izpildes risku. Plānots pārnest esošās vai tuvākajā laikā plānotās augstas gatavības valsts budžeta investīcijas uz ES fondu sistēmu, lai nodrošinātu tūlītēju pozitīvu ietekmi uz maksājumu apjoma pieaugumu.
Tāpat paredzēts prioritizēt projektu atlases, paātrinot finansiāli ietilpīgākās atlases ar augstas gatavības projektiem, kas spētu nodrošināt ātrāku un lielāka apjoma maksājumu plūsmu. Papildus tam plānots koncentrēties uz riskos balstītu pieeju maksājumu kontrolē, kas nozīmē pastiprinātu uzmanību projektiem un maksājumiem ar augstāku risku neatbilstībām vai kavējumiem. Šāda pieeja ļaus savlaicīgi identificēt un novērst iespējamās problēmas, nodrošinot fondu līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izlietojumu.
Jau ziņots, ka novembra vidū valdība lēma par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē, lai veicinātu investīciju apjomu un ātrumu. Tika nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu.
2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk