Konceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei

Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija pārrunāt ES fondu investīciju ieviešanas, tai skaitā Ministru kabineta (MK) noteikumu progresu un vienoties par tālāk uz MK virzāmiem konkrētiem priekšlikumiem finansējuma pārdalēm, lai veicinātu Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma maksimālu ieguldīšanu.
“Šodien panācām būtisku konceptuālu vienošanos par 50 miljonu eiro pārvirzīšanu patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei. Šī vienošanās līdz martam vēl jāapstiprina valdībā, lai izmaiņas iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijai,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopš pagājušā gada novembra izskaņas ministrijas ir uzrādījušas ievērojamu progresu MK noteikumu izstrādē. Šajā periodā apstiprināti MK noteikumi par vairāk nekā 600 miljoniem eiro. Līdz ar to šobrīd ES fondu regulējums ir kopumā apstiprināts par 80 % no 2024. gadā plānotā.
Vienlaikus, ņemot vērā 20 % novirzi ES fondu regulējuma izstrādē un lai novērstu situācijas ietekmi uz 2025. gada mērķiem, komiteja atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu veikt finanšu pārdales, ņemot vērā valsts drošības prioritāti. Priekšlikums paredz novirzīt 50 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības infrastruktūras attīstībai, finansējumu pārdalot no ministrijām, kuru pārziņā esošajās investīcijās ir kavējumi vai neizstrādāts regulējums. Nosacījumi paredz, ka IeM jānodrošina efektīva un ātra līdzekļu ieviešana, kā arī papildus jāvērtē arī savā pārziņā esošās fondu aploksnes pārprioritizēšana.
Komiteja konceptuāli atbalstīja arī ministriju iesniegtos priekšlikumus par iekšējām pārdalēm savu aplokšņu ietvaros. Piemēram, Ekonomikas ministrija plāno novirzīt aptuveni 4,2 miljonus eiro starta un izaugsmes aizdevumiem, bet 25,6 miljonus eiro – produktivitātes aizdevumiem inovācijām. Veselības ministrija savukārt paredz pārvirzīt 56,2 miljonus eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novirzīt aptuveni 5,2 miljonus eiro pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.
Attiecībā uz Satiksmes ministrijas (SM) pārdaļu priekšlikumu par 419,5 miljoni eiro dzelzceļa jomas prioritātēm tika panākta vienošanās SM turpināt diskusijas un konsultācijas ar Eiropas Komisiju un vienlaikus sasaukt Rail Baltica projekta tematisko komiteju, lai ziņotu par aktuālāko projekta virzībā, tai skaitā progresu ES fondu pārdaļu priekšlikuma virzībā.
Finanšu ministrija turpinās darbu pie ES fondu vidusposma grozījumu izstrādes, lai tos iesniegtu Eiropas Komisijā līdz šī gada marta beigām. Daļa no grozījumiem paredz aptuveni 136 miljonu eiro novirzīšanu valsts drošības prioritātēm, par ko konceptuāla vienošanās tika panākta jau 2024. gada oktobra ministru komitejas sēdē. Šie līdzekļi tiks ieguldīti kiberdrošībā, militārās mobilitātes uzlabošanā, enerģētiskās drošības stiprināšanā, reģionālajā attīstībā un atbalsta sniegšanā materiāli nenodrošinātām iedzīvotāju grupām.
Komitejā arī vienojās par tālākajiem risinājumiem investīciju plūsmas palielināšanai, lai novērstu 2025. gada mērķa izpildes risku. Plānots pārnest esošās vai tuvākajā laikā plānotās augstas gatavības valsts budžeta investīcijas uz ES fondu sistēmu, lai nodrošinātu tūlītēju pozitīvu ietekmi uz maksājumu apjoma pieaugumu.
Tāpat paredzēts prioritizēt projektu atlases, paātrinot finansiāli ietilpīgākās atlases ar augstas gatavības projektiem, kas spētu nodrošināt ātrāku un lielāka apjoma maksājumu plūsmu. Papildus tam plānots koncentrēties uz riskos balstītu pieeju maksājumu kontrolē, kas nozīmē pastiprinātu uzmanību projektiem un maksājumiem ar augstāku risku neatbilstībām vai kavējumiem. Šāda pieeja ļaus savlaicīgi identificēt un novērst iespējamās problēmas, nodrošinot fondu līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izlietojumu.
Jau ziņots, ka novembra vidū valdība lēma par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē, lai veicinātu investīciju apjomu un ātrumu. Tika nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu.
2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk