Komercbanku asociācijas vadībā Bičevski nomaina Liepiņa

Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA), turpinot vasarā uzsākto pārmaiņu stratēģijas ieviešanu, gaidāma arī vadības maiņa – pašreizējais LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis ir izlēmis par labu jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un viņu nomainīs Sanda Liepiņa, kuru šajā amatā piektdien, 4. novembrī apstiprināja LKA padome. Liepiņa LKA prezidentes pienākumus sāks pildīt 2017. gada 9. janvārī.
“Asociācijas padomes vārdā pateicos Mārtiņam par asociācijas vadīšanu pēdējos gados. Cilvēku uzticēšanās bankām pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies, skaidrāk iezīmējusies arī banku svarīgā loma Latvijas ekonomikā. Bankas ne vien kreditē vairāk un attīsta ekonomiku, bet valsts budžetā ik gadu nodokļos iemaksā ap 200 miljoniem eiro. Apmēram puse no šiem ieņēmumiem, pateicoties modernai finanšu infrastruktūrai, tiek gūta, eksportējot banku pakalpojumus, un šī segmenta spēja sekmīgi adaptēt vispāratzītus finanšu tirgus standartus – ne tikai vietējos, bet arī labāko starptautisko praksi – ir nākamais lielais asociācijas uzdevums. Es ļoti priecājos, ka, turpinot šo ceļu, asociācijas komandai pievienojusies Sanda. Viņas pieredze valsts sektorā un starptautiskajā mērogā ir svarīga, lai Latvijas bankas uzlabotu savu reputāciju, veiksmīgāk konkurētu ar citām Eiropas valstīm un sniegtu Latvijai to, ko no bankām sagaida – labklājību, drošību un izaugsmi,” teic Guntis Beļavskis, LKA padomes priekšsēdētājs, bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.
Sanda Liepiņa LKA vadītājas amatam tika izvēlēta personāla atlases kompānijas Amrop vadītā, profesionālā slēgtā atlases konkursā, pēdējā kārtā saņemot nedalītu LKA padomes atbalstu. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.
“Darbs Latvijas banku nozarē un profesionālas organizācijas vadībā man būs jauns, interesants izaicinājums. Finanšu industrijā šis ir dinamisku pārmaiņu laiks, un tajā strādāt noteikti būtu aizraujoši. Uzskatu, ka mana starptautiskā darba pieredze varētu būt īpaši noderīga, veidojot dialogu ar sadarbības partneriem. Tādēļ esmu gandarīta par uzticību un doto iespēju uzsākt jaunu ciklu nozares tālākās attīstības vīzijas un stratēģijas izstrādē un ieviešanā ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm,” stāsta S. Liepiņa.
M. Bičevskis ir LKA prezidents kopš 2011. gada 16. maija un vadīs organizāciju līdz 2016. gada 17. novembrim: “Esmu nostrādājis LKA vadītāja amatā teju divus termiņus, kas ir divreiz trīs gadi. Nākamā gada martā beigtos manas pilnvaras, un uz trešo termiņu kandidēt neesmu plānojis, esmu gatavs jauniem profesionālās dzīves izaicinājumiem. LKA vadītāja amatu atstāju ar virkni paveiktu darbu. Pirmkārt, ir sperti pirmie un iezīmēti nākamie soļi banku nozares pašregulācijas virzienā – LKA biedru sapulcē apstiprināta Banku sociālā harta, izmaiņas statūtos un turpmākas pašregulācijas virziens. Otrkārt, ir iekustējušās maksātnespējas sistēmas pārmaiņas, lai uzlabotu tiesisko un biznesa vidi Latvijā. Treškārt, bankas ir nopietni mainījušas attieksmi pret atbilstības un naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, izvirzot tos pirmajā plānā. Īpašs gandarījums man ir par Latvijā izveidoto kredītbiroju regulējumu un sistēmu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošinājuši Latvijas pakāpšanos Pasaules Bankas Doing Business 2017 novērtējumā,” tā M. Bičevskis.
LKA biedru sapulce 2016. gada 16. jūnijā apstiprināja asociācijas pārmaiņu stratēģiju, kas ietver strukturālas un saturiskas izmaiņas, lai nodrošinātu dinamiskāku iekšējo un ārējo dialogu. Tika paplašināta LKA padome un valde, izveidots jauns stratēģiskās vadības formāts banku augstākās vadības līdzdalībai asociācijas darbā. Tāpat statūtos iekļauti jauni pienākumi asociācijas biedriem, lai veicinātu augstus nozares ētikas un atbilstības standartus, un apstiprinātas nozares labās prakses vadlīnijas Banku sociālā harta. Nozare plāno turpmāk izstrādāt detalizētu pašregulācijas mehānismu.
Foto: LKA
Vēl par tēmu:
PTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālāk