• Tweet

Bijusī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova uzsākusi darbu Valsts meža dienestā (VMD) kā vecākā eksperte un turpmāko gadu atbildēs par iestādes attīstību, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Koļegova darbu bija spiesta atstāt pret viņu sāktās krimināllietas dēļ. Divās tiesu instancēs nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonu deklarācijā apstiprinājusies. Bet spriedums vēl nav stājies spēkā. Koļegovas iestāde iepriekš bija padota Nacionālās apvienības ministram Kasparam Gerhardam. Tagad Gerhards atbild par zemkopības ministriju un Koļegova iekārtota darbā tās padotības iestādē.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova plašākai sabiedrībai kļuva zināma pirms četriem gadiem, kad viņu kā vienīgo kandidāti virzīja apstiprināšanai amatā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībā.

Tā kā Koļegova grasījās kļūt par valsts galveno nodokļu iekasētāju, tad pastiprinātu uzmanību izpelnījās viņas amatpersonas deklarācijas un tajās atklājās nopietnas nesakritības. Koļegova norādīja, ka pēdējos gados turpat miljonu saņēmusi dividendēs no koka palešu ražotāja firmas, kurā ir līdzīpašniece ar savu brāli. Koļegova skaidroja, ka viņas dalība kompānijā bijusi tikai formāla, un iespaidīgās summas esot izsniegusi brāļa ģimenei kā dāvinājumu.

Taču pierādījumu tam nebija, un pret Koļegovu sāka krimināllietu par nepatiesu ziņu sniegšanu lielā apmērā.

Divas tiesu instances lēma Koļegovai nelabvēlīgi. Viņai piesprieda maksāt naudas sodu. Lietu patlaban skata Augstākā tiesa, kas pēc būtības strīdu vairs nevērtēs.

No plāniem vadīt VID Koļegova atteicās. Un mainoties vides ministrijas politiskajai vadībai, bija spiesta aiziet arī no Valsts vides dienesta. Šovasar pārmaiņas vadībā notika Valsts meža dienestā. Līdzšinējais vadītājs Andis Krēsliņš devās pensijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards bez konkursa šai amatā iecēla Ainu Stašāni, kas iepriekš bija Koļegovas vietniece Valsts vides dienestā. Jau pēc mēneša Stašāne pieņēmusi darbā savu kādreizējo priekšnieci. Koļegova Valsts meža dienestā būs vecākā eksperte un atbildēs par iestādes attīstību.

“Konkursa nebija. Es viņu izraudzījos, vērtējot viņas kompetenci un līdzšinējos darbu. Inga būtu vislabākais kandidāts. [..] Par Koļegavas kundzes kompetenci un darba spējām man ir pilnīga pārliecība. Savukārt kriminālprocess nav nekādā veidā saistīts ar to, kā viņa darīja savu darbu,” pauda Stašāne.

Valsts meža dienesta darbība ir specifiska. Dienests ne tikai eksaminē medniekus un izsniedz medību apliecības. Tas atbild par mežu izmantošanu un apsaimniekošanu un var dot un nedot ciršanas atļauju.

Koļegovai nav izglītības mežzinātnē. Tādas nav arī jaunajai Valsts meža dienesta vadītājai.

“Nav runa par iestādes darba specifiku. Runa ir par iestādes pašas attīstību. Faktiski par ierēdņu, darba kolektīva misijas, vīzijas – tādām lietām attīstību. Es arī neesmu mežinieks,” saka Stašāne.

Savukārt Koļegova norāda: “Droši vien grūti būtu apgalvot, ka cilvēks, kurš nostrādājis valsts pārvaldē vairāk nekā pusgadsimtu valsts pārvaldē nepārzina šo sistēmu. Un, ka mana pieredze un zināšanas nebūtu konkurētspējīgas…Ja runā par izglītību, tad viena no tām ietvēra sevī arī divus semestrus mežsaimniecībā. Bet tam nav sevišķas nozīmes, jo mani pienākumi nav saistīti ar mežziņa vai mežsarga pienākumu dublēšanu vai norādēm, kas viņiem būtu jādara. Mani pienākumi ir pavisam citi, kas ir mana kompetencē.”

Vaicāta, vai ar Gerhardu ir bijusi saruna, ka stratēģijas izstrādei pieaicināta Koļegova, Stašāne atbild: “Ministra kungs ir informēts, ka Inga šeit strādās. Pats Gerhards ir izvairīgs, norādot, ka “iestādes vadības atbildība ir organizēt darbus, kā viņa labāk dara.”

Koļegova nebūs amatpersona un viņas tālākie ienākumi nebūs izsekojami. Valsts meža dienestā viņa strādāšot gadu, saņemšot 1900 eiro mēnesī ar iespējamu piemaksu. Būtiskas reformas Valsts meža dienestā ministrs iecerējis nav. Iestādes darbs esot jāpadara caurspīdīgāks un efektīvāks.

“Pirmkārt, tā ir iestāde, kurā strādā civildienesta ierēdņi, kuri pamatā darbojas ar dabas resursu pārvaldību. Atļaujas medībām, atļaujas ciršanām, un mikroliegumi, kas ir liela daļa no viņu darba. Šeit vistiešākā sakarība ir ar to, ko dara Valsts vides dienests,” norāda Gerhards.

Šis nav pirmais gadījums, kad kāda valsts ierēdņa karjeras pavērsieni sakrīt ar Kaspara Gerharda darba gaitām. Kad Gerhards vadīja vides ministriju meteoroloģiskā centra vadībā nonāca Jānis Lapiņš. Gerhardam kļūstot zemkopības ministram, valsts kapitālsabiedrībā ”Latvijas valsts meži” Lapiņam radīja piekto valdes locekļa amatu.

Foto: F64