• Tweet

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA), aicinot valdības partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, rosināja veikt izmaiņas Izglītības likumā, nosakot, ka pāreja uz apmācībām latviešu valodā notiek valsts un pašvaldības skolās.

Grozījumi nosaka, ka arī mazākumtautību skolās mācību priekšmeti, kas nav svešvalodas vai nav nepieciešami mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei, apgūstami valsts valodā. Kārtību un termiņu, kādā šie grozījumi stājas spēkā noteiktu Ministru kabinets.

“Izglītības un zinātnes ministrija solījusi līdz 25. oktobrim sagatavot savu redzējumu par pamatprincipiem, kas iekļaujami Izglītības likuma grozījumos. Ja NA ministrijas sagatavotais piedāvājums neapmierinās, tā Saeimā sniegs savu sagatavoto likumdošanas iniciatīvu,” pēc koalīcijas sēdes informē NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Ieceres mērķis ir sekmēt visu Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā. Latviešu valoda kā mācībvaloda pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs ir nepieciešama, lai veidotos saliedēta un vienota Latvijas sabiedrība.

Apmācība valsts valodā visas valsts un pašvaldību skolās novērstu to, ka bērnu vecāki, kas vēlas sūtīt savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācībvalodu, tomēr saņem piedāvājumu sūtīt savu bērnu iestādēs ar krievu mācībvalodu, jo tās Latvijā ir daudz pieejamākas.

NA jau informēja, ka grozījumi nepieciešami, lai pārtrauktu skolnieku apmācību divās valodās – divās slēgtās sistēmās pēc padomju laiku parauga. Satversmē ir noteikts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. 2010. gadā NA rosināja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, sākot no mazajām klasītēm, ar katru gadu latviskojot vienu klašu grupu, bet Nacionālajai apvienībai iekļūstot valdībā, valdības deklarācijā tika panākts ieraksts, ka pāreja uz mācībām valsts valodā jāveic līdz 2018. gadam.

Foto: Saeimas kanceleja