• Tweet

Rīgas namu pārvaldnieks strīdos ar klientiem ir neuzvarams. Arī lietās, kur atklājas uzņēmuma neizdarība un klienti uzvar, izdevumus par zaudēto tiesvedību iekļauj uzvarētāju apsaimniekošanas izdevumos. Šādā situācijā nonāca arī Lauris Ērenpreiss. Viņš tiesā uzvarēja Rīgas namu pārvaldnieku par nepamatotiem ūdens rēķiniem, taču kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem bija spiests samaksāt apsaimniekotāja nolīgtos juristus.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, daudzdzīvokļu namos ūdenim ir viens kopīgais skaitītājs, kas pieder pašvaldības uzņēmumam Rīgas ūdens. Tas uzskaita mājas kopējo ūdens patēriņu. Dzīvokļos ir atsevišķi skaitītāji, kas fiksē mājsaimniecībā iztērēto. Gandrīz katrā mājā lielais skaitītājs saskaita vairāk, nekā atsevišķi dzīvokļos. Atšķirības var sasniegt 20 un vairāk procentus. Iemesli ir ūdens zagšana un neprecīzi skaitītāji dzīvokļos. Lielākais namu apsaimniekotājs galvaspilsētā ir Rīgas namu pārvaldnieks. Tā aprūpē ir četri tūkstoši divsimt daudzdzīvokļu namu.

Ūdens skaitīšana Rīgas namos sagādā galvassāpes dzīvokļu īpašniekiem. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks necenšas atrast, kur pazūd simtiem kubikmetru šķidruma. Tā vietā ieliek papildus ciparus rēķinos.

Uzņēmumā skaidro, ka problēma ar ūdens zudumiem nav atrisināma. Zādzības var izskaust ar modernākiem skaitītājiem, taču nolietoto, netīro cauruļu nomaiņai naudas nav. Tieši tās esot pie vainas rēķinu nesakritībai.

“Lielākajā daļā dzīvojamo māju ūdens apgādes sistēmas ir nolietojušās savs kalpošanas laiks viņām ir beidzies, un dēļ ūdens nogulsnēm sistēmā ir izveidojušās nogulsnes. Un tās ir ne tikai uz cauruļvadiem, bet arī uz skaitītājiem,” skaidro PU SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis.

Neesot citas iespējas, kā starpību starp individuālajiem skaitītājiem un mājas kopējo sadalīt starp visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr šis ir juridiski slidens risinājums. Daudzi tiesību eksperti uzskata, ka nevar likt cilvēkam maksāt par preci vai pakalpojumu, kas nav saņemts. Līdz ar to, iespējams, šādi noteikumi ir pretrunā ar Satversmi.
Rēķinus par nepatērētu ūdeni nevēlas maksāt arī Lauris Ērenpreiss. Viņš simtgadīgajā divdesmit dzīvokļu namā Eduarda Smiļģa ielā dzīvo desmit gadus un visu šo laiku strīdas ar apsaimniekotāju, pašvaldības uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks. Ērenpreisu neapmierina, ka viņam jāmaksā par pakalpojumu, ko nav saņēmis. Apsaimniekotājs necenšas zudumus novērst.

Apsaimniekotājs uz lūgumiem novērst ievērojamos zudumus nav reaģējis. Turpinājis sūtīt rēķinus par nesaņemto pakalpojumu.

“Mēs esam pilnā pārliecībā, ka mums par to nav jāmaksā. Un katru gadu viņi mums uzraksta soda procentus. Par katru nenomaksāto dienu. Tad viņi gada beigās viņu kapitalizē, ieskaita viņu peļņā. Atkal soda procenti uz soda procentiem. Un tā bija jau, Man bija jau kādi 2 tūkstoši ar kapeikām, brālim jau bija 3000 jau pa virsu, viņam tas patēriņš lielāks. Beigās mums nervi neizturēja un gājām un iesūdzējām viņus tiesā,” norāda Ērenpreiss.

2015.gadā tiesa nosprieda, ka Laurim Ērenpreisam ir taisnība. Spriedums liek Rīgas namu pārvaldniekam veikt pārrēķinus un dzēst parādus, kā arī apmaksāt Laura Ērenpreisa tiesāšanās izdevumus. Tikai pēc tiesu izpildītāja iesaistīšanas Rīgas namu pārvaldnieks daļu parāda pārrēķinājis.

Liels bija Laura Ērenpreisa pārsteigums, kad viņš saņēma informāciju par apsaimniekošanas izdevumu izlietojumu 2014.gadā. Izrādās, ka Rīgas namu pārvaldnieks savus tiesāšanās izdevumus zaudētajā tiesvedībā ar klientiem, liek viņiem pašiem apmaksāt.

“Tajā gadījumā, ja māja mums nebūtu devusi pilnvarojumu veikt parādu piedziņas darbības vai jebkāda cita veida tiesvedības ar kādu no kopīpašniekiem tad ari kopīpašniekiem šādi izdevumi nebūtu,” norāda Lecis.

Pārskatā par saimniekošanu namā Smiļģa ielā 2014.gadā, laikā kad notika tiesāšanās ar Ērenpreisu, ir rakstīts, ka juridiskajiem pakalpojumiem bija plānots tērēt 185 eiro, taču iztērēti 803.

“Kopīpašnieki ir tie kuri lemj un kuri ir zināmā mērā cietēji no tā, ja kāds no kopīpašniekiem neveic pārvaldīšanas maksa samaksu vai neveic komunālo maksājumu samaksu kas šajā gadījumā bija ūdens patēriņa starpība, ko īpašnieks neveic,” turpina uzstāt Lecis.

Savu interešu aizsardzību tiesvedībā ar Lauri Ērenpreisu Rīgas namu pārvaldnieks uzticējis juridiskajam birojam LEX Interpretis, lai gan pašiem štatā ir 20 juristu. Saskaņot juristu algošanu ar kopīpašniekiem strīdos ar viņiem pašiem neesot nepieciešams. Juristus algot atļaujot likums. Juristi ir priecīgi par Rīgas namu pārvaldnieka tiesvedībām. Sadarbība esot laba, lietu – tūkstošiem.

Lai gan ūdens zudumi ir ļoti aktuāla Rīgas namu pārvaldnieka problēma, uzņēmuma kapitāla daļu turētājs, pilsētas mērs Nils Ušakovs no šiem nepopulārajiem jautājumiem cenšas izvairīties.

Likums paredz, ka dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties slēgt līgumus tieši ar Rīgas ūdeni. Taču tad par to jāvienojas visiem nama iedzīvotājiem un tas ir dārgāk. Šādu iespēju nav izmantojis neviens.

Foto: Vanna44/https://pixabay.com/en/users/vanna44-444415//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/