Ķīnieši iekāro Latvijas dzintaru
Jau aptuveni gadu nerimstas dzintara uzpirkšanas trakums. Tā cenas šobrīd esot augstas kā nekad, taču eksperti lēš, ka tas neturpināsies mūžīgi.
Latvijas laikrakstos un interneta portālos pēdējā gada laikā manīti neskaitāmi sludinājumi ar dažādiem tālruņu numuriem, uz kuriem aicina zvanīt dzintara uzpircēji. Daļa no tiem par dzintaru sola augstu samaksu. Tiek uzpirktas gan dzintara krelles un brošas, gan atsevišķi dzintara gabali. Pārsvarā uzpircējus interesē necaurspīdīgais dzintars.
NRA.lv apzvanīja vairākus uzpircējus, lai painteresētos, kur Latvijas dzintars paliek. Daži no viņiem ir ļoti nerunīgi. «Rakstiet, ka Latvijā ir saradušies ļoti daudz daiļamata meistaru, kuri grib kaut ko veidot,» norāda viens no negribīgajiem komentētājiem. Tam ticēt būtu naivi.
Lielāku apgaismību ievieš ventspilnieks Agris, kurš arī uzpērk dzintaru un kuru visvairāk interesē lieli, necaurspīdīga dzintara gabali, sākot no 10 centimetriem – vismaz ābola lielumā. Jo lielāki gabali, jo labāk. Pirms neilga laika viņam ļoti paveicies Liepājā nopirkt 1,2 kilogramu lielu dzintara gabalu, kas bijis teju automašīnas stūres lielumā. Uzpirktie akmeņi tiekot apstrādāti un slīpēti līdz ovālai vai apaļai formai un sūtīti prom uz Ķīnu. Dabiskā dzintara krājumi tur ir izsīkuši, tādēļ arvien biežāk parādās presētā dzintara krelles, proti, dzintara bumbas tiek izlietas no vairākiem dzintara gabaliņiem, kas neizskatās tik labi, jo tam nav dzintaram raksturīgā raibumiņa. Par cenām Agris runā izvairīgi, jo dzintars vispirms ir jāredz un jānovērtē. Var būt liels dzintara gabals, taču tam ir plaisa, kas dzintara slīpēšanas laikā, to sadalīs gabalos. Viņš apstiprina dzirdēto informāciju, ka labas kvalitātes dzintara gabala (virs kilograma) cena tirgū var sasniegt pat 20 līdz 30 tūkstošus eiro.
Atsaucīgs sarunai bija arī kāds pieredzējis antikvāru priekšmetu uzpircējs, kurš savu vārdu publiskot nevēlējās. Viņiem esot vairāki antikvariāta veikali Rīgā. Vīrietis uzpērk gan senas dzintara krelles un brošas, gan arī dzintara gabalus, arī caurspīdīgus. Viņš stāsta, ka vēl pirms gada viņi dzintaru vispār neuzpirka, taču tagad pasaules tirgū, tostarp Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un citās valstīs pēc tā ir radies negaidīti liels pieprasījums. Antikvariāta speciālists norāda, ka tik augsta cena dzintaram nekad nav bijusi un tas ir mākslīgi uzpūsts burbulis, kas jebkurā brīdī var pārsprāgt. «Ja pirms gada dzintara krelles maksāja kādus 30 līdz 50 latus, tad tagad tās var pārdot par vairākiem simtiem,» situāciju ieskicē uzpircējs. Viņš uzskata, ka šobrīd cilvēkiem ir īstais laiks savus dzintara krājumus pārdot, jo ilgi tik neadekvāti augsta cena noteikti neturēsies.
Dārgakmeņi Ķīnā ir diezgan populāri, visiecienītākais ir nefrīts. Necaurspīdīgais, dzeltenais dzintars pēc sava izskata atgādina nefrītu, tādēļ tas ir tik ļoti pieprasīts. Ķīniešiem patīk apaļas formas dzintari, kas saistās ar ticību īpašu formu nozīmi. No dzintara tiek izgatavotas ne tikai rokassprādzes un krelles, bet arī Budas vai nelielas citu dievību figūras.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālāk