• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
28/03/2014, Kategorija: Āzija, Bizness, Eksports, Pasaulē, Svarīgākais

dzintarsJau aptuveni gadu nerimstas dzintara uzpirkšanas trakums. Tā cenas šobrīd esot augstas kā nekad, taču eksperti lēš, ka tas neturpināsies mūžīgi.

Latvijas laikrakstos un interneta portālos pēdējā gada laikā manīti neskaitāmi sludinājumi ar dažādiem tālruņu numuriem, uz kuriem aicina zvanīt dzintara uzpircēji. Daļa no tiem par dzintaru sola augstu samaksu. Tiek uzpirktas gan dzintara krelles un brošas, gan atsevišķi dzintara gabali. Pārsvarā uzpircējus interesē necaurspīdīgais dzintars.

NRA.lv apzvanīja vairākus uzpircējus, lai painteresētos, kur Latvijas dzintars paliek. Daži no viņiem ir ļoti nerunīgi. «Rakstiet, ka Latvijā ir saradušies ļoti daudz daiļamata meistaru, kuri grib kaut ko veidot,» norāda viens no negribīgajiem komentētājiem. Tam ticēt būtu naivi.

Lielāku apgaismību ievieš ventspilnieks Agris, kurš arī uzpērk dzintaru un kuru visvairāk interesē lieli, necaurspīdīga dzintara gabali, sākot no 10 centimetriem – vismaz ābola lielumā. Jo lielāki gabali, jo labāk. Pirms neilga laika viņam ļoti paveicies Liepājā nopirkt 1,2 kilogramu lielu dzintara gabalu, kas bijis teju automašīnas stūres lielumā. Uzpirktie akmeņi tiekot apstrādāti un slīpēti līdz ovālai vai apaļai formai un sūtīti prom uz Ķīnu. Dabiskā dzintara krājumi tur ir izsīkuši, tādēļ arvien biežāk parādās presētā dzintara krelles, proti, dzintara bumbas tiek izlietas no vairākiem dzintara gabaliņiem, kas neizskatās tik labi, jo tam nav dzintaram raksturīgā raibumiņa. Par cenām Agris runā izvairīgi, jo dzintars vispirms ir jāredz un jānovērtē. Var būt liels dzintara gabals, taču tam ir plaisa, kas dzintara slīpēšanas laikā, to sadalīs gabalos. Viņš apstiprina dzirdēto informāciju, ka labas kvalitātes dzintara gabala (virs kilograma) cena tirgū var sasniegt pat 20 līdz 30 tūkstošus eiro.

Atsaucīgs sarunai bija arī kāds pieredzējis antikvāru priekšmetu uzpircējs, kurš savu vārdu publiskot nevēlējās. Viņiem esot vairāki antikvariāta veikali Rīgā. Vīrietis uzpērk gan senas dzintara krelles un brošas, gan arī dzintara gabalus, arī caurspīdīgus. Viņš stāsta, ka vēl pirms gada viņi dzintaru vispār neuzpirka, taču tagad pasaules tirgū, tostarp Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un citās valstīs pēc tā ir radies negaidīti liels pieprasījums. Antikvariāta speciālists norāda, ka tik augsta cena dzintaram nekad nav bijusi un tas ir mākslīgi uzpūsts burbulis, kas jebkurā brīdī var pārsprāgt. «Ja pirms gada dzintara krelles maksāja kādus 30 līdz 50 latus, tad tagad tās var pārdot par vairākiem simtiem,» situāciju ieskicē uzpircējs. Viņš uzskata, ka šobrīd cilvēkiem ir īstais laiks savus dzintara krājumus pārdot, jo ilgi tik neadekvāti augsta cena noteikti neturēsies.

Dārgakmeņi Ķīnā ir diezgan populāri, visiecienītākais ir nefrīts. Necaurspīdīgais, dzeltenais dzintars pēc sava izskata atgādina nefrītu, tādēļ tas ir tik ļoti pieprasīts. Ķīniešiem patīk apaļas formas dzintari, kas saistās ar ticību īpašu formu nozīmi. No dzintara tiek izgatavotas ne tikai rokassprādzes un krelles, bet arī Budas vai nelielas citu dievību figūras.

942 skatījumi




Video

2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%

04/02/2026

[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Tiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā

03/02/2026

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts

02/02/2026

61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...

Lasīt tālāk
Video

Sala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°

02/02/2026

Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...

Lasīt tālāk
Video

VSAA brīdina par telefonkrāpniekiem

29/01/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari

29/01/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...

Lasīt tālāk
Video

Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze

27/01/2026

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku

23/01/2026

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”

23/01/2026

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē

23/01/2026

45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...

Lasīt tālāk