Kariņš noliedz runas, ka lielāko daļu ekonomikas atveseļošanas atbalstu novirzīs valsts pārvaldei

Aptuveni 75% no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmā” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Nauda dalībvalstīm tiek sadalīta proporcionāli ekonomikas kritumam, mūsu aprēķins ir nedaudz samazinājies, jo ekonomika nav tik ļoti kritusi. Summa varētu mainīties. Ja ekonomikai būs grūtāk, palīdzības naudas būs vairāk,” runājot par Atveseļošanas un noturības mehānismu, sacīja Kariņš.
“Tas, ko varbūt sākumā pārprot, ir, ka, ja piemēram, nauda tiek sadalīta caur Ekonomikas ministriju, tā jau nav nauda Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, tā ir nauda, ko Ekonomikas ministrijas uzraudzībā finansē projektus, kas ir pamatā visi privātie projekti,” skaidroja Kariņš.
Premjers pauda pārliecību, ka “lauvas tiesa” – virs 70-75% – no šīs naudas “nonāks privātās kabatās”. “Jo ne jau valsts ir uzņēmējs, valsts apstiprina projektus, ko tad izpilda privātie uzņēmēji”.
“Mēs jau divreiz esam piešķīruši SPKC papildu finansējumu. Ja veselības ministrs nāks ar piedāvājumu, kādā veidā tur vajadzētu pacelt algas, es nešaubos ne mirkli, ka valdība tam piekritīs. Ir bijuši lūgumi celt mediķu atalgojumu, konkrēti SPKC tas vēl nav bijis,” sacīja Kariņš.
Komentējot valdības partneru neapmierinātību par iesaisti krīzes risināšanā, Kariņš pauda, ka “sociālie partneri aizstāv ekonomikas intereses mūsu valstī, tie ir labi organizēti un attaisnoti lobiji, kuriem patīk, ka viss notiek tā, kā viņi iesaka. Varbūt tas ir tas, kas notiek.”
Savukārt runājot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, Kariņš pauda, ka tā irloģiska un pareiza pieeja.
“Tagad tiek strādāts pie testēšanas algoritma, kas tiešām varētu apstiprināt, ka pašvaldībās ir zema saslimstība. Lielākā traģēdija būtu, ja ir liela saslimstība, mēs to nezinām un atveram skolas,” sacīja Kariņš.
Kā zināms, otrdien, 9. februārī, Finanšu ministrija (FM) iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu. Tāpat ikviens interesents aicināts sniegt savu viedokli un komentārus uzsāktajā sabiedriskajā apspriešanā par ANM plāna projektu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk