Kariņš: Latvijas ekonomikai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro
Otrdien, 21. jūlijā, Briselē, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei.
Šī ir unikāla 27 ES dalībvalstu vienošanās par nepieciešamajiem ieguldījumiem ES dalībvalstu ekonomiku stiprināšanā, kas ļaus Eiropai un dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums breksita dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm. Neskatoties uz to, sarunu gaitā Latvijai ir izdevies panākt savām interesēm ļoti labvēlīgu vienošanos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, noslēdzoties samitam, uzsvēra: “Ļoti sarežģītu sarunu rezultātā mums ir izdevies panākt Latvijas interesēm labvēlīgu vienošanos. Pieejamais Eiropas finansējums Latvijai vislielāko pievienoto vērtību nesīs, ja to gudri investēsim. Iespējas mums ir ļoti plašas, taču pamats mūsu izaugsmei ir pašu darbs, nepieciešamie uzlabojumi dažādās jomās – izglītības, veselības aprūpes, nodokļu un citās. Ir panākta vēsturiska vienošanās, tālākais jau ir mūsu pašu rokās.”
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumu, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikās, salīdzinot ar esošo periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugumu Latvijai par 40 %. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.
Ne mazāk svarīgi atzīmēt, ka vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu “Rail Baltica” projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams ievērojams finansējums militārajai mobilitātei – infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.
Pēc četru dienu diskusijām dalībvalstu līderi šonakt panāca vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi Covid- 19 izraisīto seku pārvarēšanai. Tuvāko septiņu gadu laikā dalībvalstu ekonomikās ES kopumā investēs 1,85 triljonus eiro, attiecīgi vienošanās paredz ES daudzgadu budžeta apjomu 1,07 triljonu eiro un ekonomikas atjaunošanas fonda finansējumu 750 miljardu eiro apmērā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļas nogalē laiks būs lielākoties mākoņains un sals mazināsies
Februāra sākums aizvadīts ar sausu un saulainu laiku, kā arī ar atsevišķiem aukstuma rekordiem. Nedēļas izskaņā laika apstākļus noteiks plašs ciklons no rietumiem – tā ietekmē debesis...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālāk
