Kāpostu cena kritusi par 52%
Liellopu gaļa, sviests, kviešu milti, cukurs un griķi Rīgas veikalos trešajā ceturksnī ir kļuvuši dārgāki, savukārt dārzeņi lētāki, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe gan uzsver, ka pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos šā gada trešajā ceturksnī ir bijušas stabilas un lielākajai daļai pārtikas produktu cenas salīdzinājumā ar otro ceturksni bijušas bez būtiskām izmaiņām, tomēr atsevišķi produkti ir kļuvuši dārgāki. Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni cenas visvairāk ir palielinājušās liellopu gaļai, broileriem, atsevišķiem ekskluzīviem jogurtiem, sviestam, kviešu miltiem, cukuram un griķiem. Cenu pieaugums šiem produktiem ir bijis no 5 līdz 12 procentiem. Savukārt cenas šajā periodā visvairāk ir samazinājušās visu veidu dārzeņiem un kartupeļiem, vistu stilbiņiem, pilnpienam un atsevišķiem jogurtiem. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis galda bietēm par 61% un galviņkāpostiem par 52%.
«Dārzeņiem cenas samazinājās ļoti būtiski, jo bija ienākusies jaunā dārzeņu raža, kas šogad ir daudz lielāka nekā iepriekšējā gadā. Daudzas valstis pat prognozē dārzeņu un kartupeļu pārpalikumu. Savu darbu pie zemās cenas paveica arī ecoli baktērijas skandāls, kas mazināja uzticību dārzeņiem un līdz ar to arī samazināja patēriņu. Tāpat Krievijas aizvērtā robeža Eiropas dārzeņu ražotājiem lika meklēt papildu tirgus, kur savu saražoto lēti pārdot. Vidēji dārzeņu cenas ir samazinājušās par trešdaļu,» skaidroja I. Gulbe. Pēc viņas teiktā, gaļas cenu pieaugumu veicinājusi dārgā lopbarība un citu resursu cenu palielinājums un pieprasījuma pieaugums pasaules tirgū. «Griķu un cukura cenu kāpums šajā periodā nav attaisnojams ar cenu tendencēm ne vietējā, ne pasaules tirgū. Tuvākajā laikā vajadzētu sekot vairāku pārtikas produktu cenu samazinājumam, bet to varētu arī apslāpēt mazumtirdzniecības apjomu pieaugumi iepriekšējos mēnešos. Tas varētu neveicināt vēlmi samazināt produktu cenas,» bilda I. Gulbe.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk