• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed

solar-7788516_1280

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh). Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.
Kas mūs sagaida?
Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Līdz šim saražotās, bet uzreiz nepatērētās enerģijas apsaimniekošanai mājsaimniecības varēja izmantot neto uzskaites sistēmu. Tas nozīmē, ka brīžos, kad kopējā elektrotīklā nodotās enerģijas ir vairāk nekā no kopējā elektrotīkla saņemtās elektrības, starpība tiek ieskaitīta nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros. Vienkārši runājot – kilovatstundas (kWh) tiek pārvērstas citās kilovatstundās (kWh), un uzkrājumu var patērēt tikai tajā īpašumā jeb sistēmas pieslēgumā, kur enerģija saražota.

Jaunā neto norēķinu sistēma paredz, ka tā ne tikai uzskaitīs klienta saražotās un patērētās elektrības apjomu, bet arī noteiks šīs enerģijas vērtību naudas izteiksmē. Tātad paša vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas ražotājam ir tiesības izteikt elektrības pārpalikumu naudā, t. i., nodot elektrības pārpalikumu tīklā, par to saņemot konkrētu naudas summu atkarībā no tā brīža elektrības cenas, kuru iespējams ieguldīt elektrības iegādā no tīkla, kad pašam savas enerģijas nepietiek, tādējādi veidojoties t. s. saldo. Turklāt šo naudu var gan uzkrāt un lietot rēķinu apmaksai nākamajos mēnešos, gan attiecināt uz norēķiniem par elektrību citos tā paša klienta pieslēgumos. Piemēram, ja cilvēkam ir gan dzīvoklis, gan vasaras māja, ar naudas izteiksmē izteiktu vasaras mājas ražošanas pārpalikumu var segt elektrības rēķinu par dzīvokli. Lai arī gala noteikumi vēl tiek izstrādāti, iespējams, jārēķinās, ka gadījumos, ja pašpatēriņš ir mazāks par 80% no saražotā, mājsaimniecībām nāksies maksāt nodokli par peļņu, ko rada šāda sistēma.

It kā labāk, bet vai tiešām labāk?
Likumprojekta anotācijā KEM norāda, ka grozījumi elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā vajadzīgi, reaģējot uz straujo mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugumu un tādējādi nodrošinot neto sistēmas ilgtspējīgu attīstību. Līdzīgas izmaiņas tiek ieviestas arī citās Eiropas Savienības valstīs. No atjaunīgajiem resursiem enerģiju ģenerējošo mājsaimniecību sākotnēji bija ļoti maz, taču tas bija svarīgi zaļās domāšanas veicināšanai. Šobrīd situācija ir mainījusies – jo vairāk ģenerējošo mājsaimniecību, jo lielāks slogs sadales tīklu operatoriem. Saules enerģijas invertoriem piemīt tehniska īpatnība veidot kropļojumus tīklos, tāpēc ir jāiegulda zināmas investīcijas, lai nesanāk tā, ka viens priecīgs lieto paša saražoto enerģiju, bet kaimiņam tikmēr spuldzīte mirgo.

Kopējā tīkla aizsardzība un attīstība ir svarīga, īpaši ņemot vērā arvien pieaugošo elektroenerģijas patēriņu mājsaimniecībās, ko veicina ar elektrību darbināmu apkures siltumsūkņu, elektroauto un citu iekārtu ienākšana mūsu ikdienā. Tomēr jaunajai neto norēķinu sistēmai ir arī savi trūkumi. Proti, līdzšinējā neto uzskaites sistēma ir ļoti vienkārša – es zinu, cik patērēju; cik saražoju, tik arī paņemu no tīkla. “Sadales tīkls” būtībā ir bezmaksas akumulators – cilvēks ģenerē elektrību, ieliek tīklā lieko un paņem no tā, kad un cik daudz vajadzīgs. Tas ir prognozējams patēriņš – mēs apmēram zinām, cik varam patērēt, un izrēķināt, vai gada griezumā ar pašu saražoto pietiks. Savukārt neto norēķinu sistēmā pastāv risks, ka vasaras mēnešos, kad spīd saule un daudzi ģenerē elektrību, tās cena var būt zemāka nekā ziemā, kad tā jāpērk, jo saules nepietiek. Bet, kā rāda pēdējo gadu pieredze, elektrības cenu svārstības var izrādīties pamatīgs izaicinājums.

Vēl viens sarežģījums – neto norēķinu sistēma ir atvērtais tirgus, kurā katrs elektrības tirgotājs piedāvā savu cenu. Līdz ar to katram elektrības ražotājam būs jāatrod pircējs, kurš piedāvās visizdevīgākos noteikumus. Tas apgrūtina saules paneļu sistēmas atmaksāšanās perioda aprēķinu un arī sava elektrības rēķina aplēses nākotnē. Labs piemērs no ikdienas: nu jau vairākus mēnešus esam pieraduši pie ļoti zemas elektrības cenas, taču nav pamata domāt, ka tā būs vienmēr, jo dažās pēdējās nedēļās elektrības cena atkal kāpj, tā ir palielinājusies par 80%, un ir grūti prognozēt, cik dārga elektroenerģija var kļūt.

Vēl ir iespējams atvieglot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem
Saprātīgs risinājums tiem, kuri ir nolēmuši uzstādīt saules paneļu sistēmas, būtu to izdarīt vēl šogad, piesakoties valsts līdzmaksājumam, un pievienoties neto uzskaites sistēmai, kas tuvākos piecus gadus ļaus vieglāk prognozēt savu elektrības rēķinu. Protams, ir iespēja no atjaunīgajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju uzkrāt savā tīklā un kļūt pilnīgi neatkarīgam no valsts tīkla. Tomēr off-grid sistēmās ar uzkrājošo akumulatoru ir jāiegulda desmitiem tūkstošu eiro, turklāt paliek atvērts jautājums par slodžu balansēšanu un frekvences noturēšanu – lai privātmājai nodrošinātu pilnvērtīgu trīs fāžu pieslēgumu, jārēķinās ar astronomiskām izmaksām. Turklāt ziemas mēnešos ir iespējams saražot vien aptuveni 5% no gada kopējā enerģijas apjoma, un tad ar saules paneļiem vien izdzīvot nebūs iespējams.

Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka saules paneļi ir viena no labākajām investīcijām, jo elektrība ir vajadzīga visiem. Elektrību patērējošu iekārtu kļūst arvien vairāk, kopējais patēriņš mājsaimniecībām aug, un vislabākais risinājums ir pašpatēriņam ražot enerģiju no saules un uzreiz to ielikt savās ierīcēs. Vēlams, vēl šogad, baudot neto uzskaites sistēmas sniegtās priekšrocības turpmākos piecus gadus.

Kaspars Strautmanis
Asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis

916 skatījumi




Video

Norse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka

11/02/2025

Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%

10/02/2025

2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ ziemīgais laiks turpināsies

10/02/2025

Šonedēļ nebūs manāmi tik daudz mākoņi, laiks būs sauss, un nedēļas otrajā pusē (līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu no ziemeļaustrumiem) termometra stabiņš kā diennakts tumšajās,...

Lasīt tālāk
Video

Anticiklona ietekmē gaidāma vēsa un sausa nedēļas nogale

07/02/2025

Februāra pirmās darba nedēļas noslēgumā paaugstināsies atmosfēras spiediens, kas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām var pasliktināt pašsajūtu. Anticiklona ietekmē tuvākajās dienās...

Lasīt tālāk
Video

Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?

07/02/2025

8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā

07/02/2025

Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas Sv. Pētera baznīca plāno vērienīgu pārbūvi

07/02/2025

Īstenojot vērienīgo Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku

06/02/2025

Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....

Lasīt tālāk
Video

Budžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam

05/02/2025

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: puse respondentu no Latvijas plāno atvaļinājumu ārpus pīķa sezonas

05/02/2025

Tālsatiksmes autobusu operatora “FlixBus” aptaujā* noskaidrots, ka gandrīz puse jeb 48 % respondentu no Latvijas, plānojot ziemas brīvdienu ceļojumus, izvēlas ceļot ārpus brīvdienu pīķa...

Lasīt tālāk