Kaimiņu tur aizdomās par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā
Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lietā mainīta nozieguma kvalifikācija – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņu tur aizdomās par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Gadu pēc nostrādāšanas valdībā “KPV LV” notiek cīņas par to, kurš turpmāk vadīs politisko spēku – Artuss Kaimiņš vai Atis Zakatistovs. Vieni grib atbrīvoties no Kaimiņa un mainīt politiskā spēka nosaukumu, bet “KPV LV” dibinātājs tikmēr aicina organizāciju pašlikvidēties. Kurš saglabās ietekmi partijā būs zināms sestdien, kad plānots “KPV LV” kongress.
“KPV LV” 13. Saeimā ieguva 16 deputātu mandātus. Tas bija otrs labākais rezultāts vēlēšanās. Kaut politikas jaunpienācēja kampaņa galvenokārt balstījās uz varas partiju kritiku, Artusa Kaimiņa politiskais spēks pievienojās Krišjāņa Kariņa veidotajai valdībai un ieguva 3 svarīgas jomas – labklājību, ekonomiku un iekšlietas.
Nokļūstot pie varas, “KPV LV” uzreiz sašķēlās. Jo daļa uzskatīja, ka partijai bija jāpaliek opozīcijā. Par neatkarīgiem deputātiem kļuva redzamākie “KPV LV” līderi Linda Liepiņa un Didzis Šmits. Premjera kandidātu Aldi Gobzemu izslēdza ne vien no frakcijas, bet arī partijas. Kamēr valdībā “KPV LV” ministru domas atšķīrās no pārējās koalīcijas, “KPV LV” deputāti Saeimā nereti balsoja kopā ar opozīciju.
Kaimiņš un Aldis Blumbergs nerespektēja frakcijas no valdošajām partijām atšķirīgo viedokli par pašvaldību ārkārtas vēlēšanām, piebiedrojās koalīcijas balsīm, par ko arī viņus no “KPV LV” frakcijas šomēnes izslēdza.
Tomēr Kaimiņš kopā ar Ati Zakatistovu ir partijas valdē, un tās darbs patlaban ir paralizēts. Līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs grib Kaimiņu no valdes izslēgt, viņa vietā ievēlēt kādu citu, un turpināt vadīt atlikušo 10 deputātu Saeimas frakciju.
Savukārt Kaimiņš gluži pretēji – aicina organizācijai pašlikvidēties, jo tā neesot tā partija, ko viņš dibināja. Tas gan nozīmētu, ka “KPV LV” zaudētu valsts finansējumu – šogad vairāk nekā 600 tūkstošus. Par šādu scenāriju turklāt jānobalso biedru vairākumam.
“Mūsu plāns ir ievēlēt rīcībspējīgu valdi, kas ir paplašināta valde. Artuss Kaimiņš organizācijas nākotnē nav tik būtisks, valdes rīcībspēja ir būtiska,” norāda Zakatistovs.
Kaimiņš uzskata, ka “KPV LV” no valsts naudas būtu jāatsakās, jo partija nekalpo sabiedrības interesēm. Caur ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Reneboku tiekot īstenotas Andra Šķēles un Aināra Šlesera intereses.
“Šobrīd es dzirdu no dažādām pusēm apgalvojumus par angažētību jeb ietekmējamību , es tam neesmu redzējis pierādījumus. Bet, ja sabiedrības spiediens pieaugs, mēs varam pārdomāt ar Ralfu Nemiro to situāciju, lai noņemtu bažas,” skaidro Zakatistovs.
Kaimiņam bažas ir arī par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena padomdevējiem, starp kuriem viņš min vairāku uzņēmēju uzvārdus.
“Kaimiņš nav cietušais. Viņš jau sen strādāja JKP labā. Faktiski nenāca uz frakcijas sēdēm, visu informāciju piegādāja Strīķes kundzei. Principā šis aktieris ir atgriezies tur, kur viņam ir jāstrādā – pie savas mammas – un tā ir Strīķes kundze. Strīķes kundze, visticamāk, ir apsolījusi Kaimiņa kungam, ka viņam neiestāsies kriminālatbildība, un ir maigi viņu, kā saka, paņēmusi savos aptvērienos,” tā iepriekš norādījis Ģirģens.
2018. gada vasarā, dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, Artusu Kaimiņu KNAB aizturēja saistībā ar partijas finanšu pārkāpumiem un divas diennaktis viņš pavadīja aiz restēm.
Šonedēļ kvalifikācija lietā mainīta. Tā noņem stresu no partijas, taču joprojām nav labvēlīga pašam Kaimiņam. Viņu tur aizdomās par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, par ko paredzēts līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods.
Tuvākā mēneša laikā Kaimiņam varētu celt apsūdzību. Saeimai tādā gadījumā būs jābalso par viņa izdošanu kriminālvajāšanai, taču darbu parlamentā Kaimiņš varēs turpināt līdz pat tiesas gala iznākumam. Apsūdzēts lietā par iespējamām fiktīvām konsultācijām gan ir arī otrs “KPV LV” līderis Atis Zakatistovs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies sausa un pavasarīgi silta, bet turpinājumā laiks kļūs vēsāks, ar biežākiem nokrišņiem un brāzmainu vēju
Jaunā nedēļa iesāksies ar pavasarīgi siltu un sausu laiku. Saule mīsies ar mākoņiem un pūtīs lēns līdz mērens vējš. Savukārt nedēļas otrajā pusē Latviju sasniegs plašs ciklons,...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk
