Kad ziedēs pūcei aste vai kad Latvijas mediji kļūs objektīvi?
Pēdējā laikā Latvijā arvien plašāks izvēršas konflikts starp akciju sabiedrību “Latvijas Gāze” (LG) un Konkurences padomi (KP), kas ir pašlaik viens no aktuālākajiem notikumiem uzņēmējdarbības un tiesību jomās.
Kā zināms, Administratīvā apgabaltiesa š.g. 2. septembrī atstāja spēkā vairāk nekā divu miljonu eiro sodu, kuru akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze” uzlika Konkurences padome par rīkošanos saskaņā ar pašas Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) norādēm. “Latvijas Gāze” paļāvās uz uzraugošo iestāžu kompetenci, sekoja to norādījumiem attiecībā uz konkrētām situācijām un ievēroja likuma prasības, taču tagad par to var nākties dārgi samaksāt.
Informācijas aģentūra, kas sevi pozicionē kā kvalitatīvas informācijas sniedzēju, gan ir izlēmusi pati būt tiesas vietā un jau pirms laika sākusi apvainot “Latvijas Gāzi”. Savā 28. septembra ziņā ar nosaukumu “LG pārsūdzēs spriedumu, kas atzīst par pamatotu tai uzlikto 2,2 miljonu sodu”, aģentūra pievienojusi šādu teikumu: “Kopumā KP par “Latvijas Gāzes” negodīgo rīcību pret parādniekiem saņēma vairākus simtus iesniegumu.” Rodas jautājums – kā gan informācijas aģentūra var atļauties tiražēt šādu informāciju un pēc savām simpātijām / antipātijām nostāties kāda konfliktā iesaistītā pusē, vērtēt, kura rīcība ir godīga un kura nē, vēl pirms tiesas pēdējā instance lēmusi? Vai patiesi profesionālai ziņu aģentūrai nebūtu jābūt tai, kas spēj lasītājus nodrošināt ar objektīvu un kvalitatīvu informāciju, nevis vienpusēji spriest, kurš ir “labais” un kurš nē?
Jāpiemin, ka tikpat līdzatbildīgi šādas informācijas sludināšanā ir arī plašsaziņas līdzekļi, kuri akli, nemaz neiedziļinoties piedāvātajā informācijā, šo ziņu pārpublicē. Katram medijam vajadzētu notikumus izvērtēt un analizēt pašam, nepieņemot, ka it viss, ko raksta medijs, ir patiesība. Šķiet, ka informācijas aģentūra pašlaik izmanto savu ietekmi medijos, lai kādam lemtu netaisnīgu tiesu, šajā gadījumā, “Latvijas Gāzei”.
Kamēr plašsaziņas līdzekļi uzskata “Latvijas Gāzes” rīcību par “negodīgu”, nav gan saprotams, kā var būt negodīgi pieprasīt to, kas pienākas – it īpaši, ja arī valsts iestādes ir bijušas ar uzņēmumu vienisprātis. Ziņu aģentūrai nevajadzētu “piekarināt birkas” pēc saviem ieskatiem, kas nemaz neatbilst patiesībai, taču publiski nomelno un apvaino strīdā iesaistīto. Gan pašai informācijas aģentūrai, gan citiem medijiem būtu jākļūst atbildīgākiem un vairāk jādomā – kāda un cik patiesa informācija tiek publicēta, lai lasītāji tiktu nodrošināti tikai ar objektīvu informāciju, kas atbilst realitātei.
Ļoti gan gribētos ticēt, ka mediju acis uz to, ka nav pieļaujams spriest tiesu pirms pašas tiesas un neobjektīvi vērtēt notikumus, neatvērsies vien tad, kad pūcei aste ziedēs – tad, kad būs jau par vēlu, lai labotu pieļautās kļūdas un atgūtu auditorijas uzticību.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk
