Kā sakrāt naudu lielākiem pirkumiem?

Mūsdienās dažādi kreditēšanas pakalpojumi ir kļuvuši tik populāri, ka tikai retais vairs krāj naudu lielāku pirkumu veikšanai. Pārsvarā visi pērk preces līzingā, vai arī ņem ātros kredītus to iegādei. Līzings nereti var tikt noformēts tur pat tirdzniecības vietā un klientam pat nav jāapmeklē kredītiestāde. Arī ātrā kredīta paņemšana ir ļoti vienkārša. Atliek tikai salīdzināt kredītus, atrast sev izdevīgāko aizdevumu un nauda ienāks kontā jau dažu minūšu laikā. Ja jau viss ir tik vienkārši, tad kāpēc kādam vajadzētu apgrūtināt sevi un krāt naudu, ja jebkuru preci var iegūt tūlīt? Tomēr mēs nereti piemirstam par to, cik dārgi ir kreditēšanas pakalpojumi un cik lielu risku tie uzliek. Lai nebūtu jāliek uz spēles sava finansiālā labklājība, tikai lai iegūtu kārotās lietas, naudu plānotiem pirkumiem ir jākrāj, nevis jāaizņemas. Šeit būs daži padomi, kā to paveikt.
Nosakiet mērķi
Pats svarīgākais ir uzstādīt sev mērķi. Loģiski, ka vispārīgais mērķis būs sakrāt naudu konkrētajam pirkumam, piemēram, jaunam viedtālrunim, taču mērķim ir jābūt precīzam un izmērāmam. Tātad, jums jānodefinē ne tikai tas, kam krāsiet naudu un kādu summu jāsakrāj, bet arī, cik ilgā laikā to izdarīsiet. Varbūt sākumā tas varētu šķist mazsvarīgi, taču ļoti bieži naudas krāšana ir tika sarežģīta tieši tāpēc, ka nav uzstādīti nekādi noteikumi. Nauda it kā tiek krāta, taču ja nav konkrētu laika limitu, krāšana var ievilkties bezgalīgi un beigās vai nu paliksiet bez kārotās preces, vai vienkārši jums apniks un paņemsiet aizdevumu. Nepieļaujiet to un nosakiet sev konkrētu mērķi uz ko tiekties.
Pārskatiet savu budžetu
Pēc tam ir jādomā par to, kur dabūt naudu šī mērķa sasniegšanai. To ir jāmēģina sameklēt jūsu pašu budžetā. Ja jums līdz šim nebija izveidots budžeta plāns un savus tēriņus nekad neesat pārskatījis, noteikti atradīsies daudz veidu, kā ietaupīt, īpaši sevi neierobežojot. Piemēram, varat atteikties no dažādiem sīkajiem pirkumiem, komisijas maksām par dažādiem pakalpojumiem utt. Tāpat arī noteikti izdosies samazināt tēriņus uz lielākajām izdevumu kategorijām, kā, piemēram, pārtika un komunālie maksājumi, ja vairāk piedomāsiet pie to patēriņa racionalitātes. Tad, ja jūsu budžets jau ir saplānots un nekādas naudas noplūdes tajā vairs nav, nāksies no kaut kā atteikties, lai iegūtu papildus naudu. Vispirms noteikti jāķeras klāt izklaižu un atpūtas izdevumu kategorijai un pēc tam, jāpārskata arī citas mazāk svarīgās kategorijas, līdz teorētiskais ietaupījums ir gana liels, lai varētu izpildīt iepriekš uzstādīto mērķi.
Turiet ietaupījumus atsevišķi no pārējās naudas
Kad esat panācis to, ka jums ir brīvi naudas līdzekļi, ko iekrāt, ir svarīgi tos nodalīt no pārējās naudas. Ja paturēsiet naudu norēķinu kontā, tā neviļus var aizplūst tur, kur nevajag. Ja kāda izdevumu kategorija tiek samazināta, tad nereti kāda cita automātiski palielinās, ja vien īpaši netiek pielūkots, lai tas nenotiktu. Krājiet naudu vai nu atsevišķā krājkontā, vai arī izņemiet no konta naudu un veidojiet skaidras naudas uzkrājumus. Tas, ka nauda tiek nodalīta atsevišķi, palīdzēs arī uzskatāmi redzēt, kā pildās plāns un cik tuvu vai tālu no sava mērķa esat.
Motivējiet sevi netērēt iekrāto
Kad izveidojies jau pieklājīgs uzkrājums, atliek tikai neļaut sev šai naudai ķerties klāt. Parasti jau vēlmes neaprobežojas ar vienu vien pirkumu. Kaut gan nauda tiek krāta kam konkrētam, var rasties vēlme to iztērēt citām lietām. Ir ļoti svarīgi motivēt sevi neķerties klāt uzkrātajai naudai un izpildīt mērķi. Dažiem palīdzēs mentāla motivācija, piemēram, domas par to, cik svarīgs ir uzstādītais mērķis un cik priecīgs jūs būsiet, kad beidzot iegūsiet savā īpašumā kāroto mantu, bet citiem līdzēs vien fiziska motivācija, proti, pieejas liegšana savai naudai.
Patiesībā, naudas kašāšanas process neko daudz neatšķiras no kredīta atmaksas procesa, jo abos gadījumos ir jāierobežo sevi un jāmeklē brīvi naudas līdzekļi savā budžetā, tikai naudas krāšanai ir daudz vairāk plusu. Krājot naudu, nav jāuzņemas lieks risks, kā arī nav jāmaksā procenti, kā tas ir aizdevuma ņemšanas gadījumā.
Vēl par tēmu:
Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālāk