Kā sakrāt naudu lielākiem pirkumiem?
Mūsdienās dažādi kreditēšanas pakalpojumi ir kļuvuši tik populāri, ka tikai retais vairs krāj naudu lielāku pirkumu veikšanai. Pārsvarā visi pērk preces līzingā, vai arī ņem ātros kredītus to iegādei. Līzings nereti var tikt noformēts tur pat tirdzniecības vietā un klientam pat nav jāapmeklē kredītiestāde. Arī ātrā kredīta paņemšana ir ļoti vienkārša. Atliek tikai salīdzināt kredītus, atrast sev izdevīgāko aizdevumu un nauda ienāks kontā jau dažu minūšu laikā. Ja jau viss ir tik vienkārši, tad kāpēc kādam vajadzētu apgrūtināt sevi un krāt naudu, ja jebkuru preci var iegūt tūlīt? Tomēr mēs nereti piemirstam par to, cik dārgi ir kreditēšanas pakalpojumi un cik lielu risku tie uzliek. Lai nebūtu jāliek uz spēles sava finansiālā labklājība, tikai lai iegūtu kārotās lietas, naudu plānotiem pirkumiem ir jākrāj, nevis jāaizņemas. Šeit būs daži padomi, kā to paveikt.
Nosakiet mērķi
Pats svarīgākais ir uzstādīt sev mērķi. Loģiski, ka vispārīgais mērķis būs sakrāt naudu konkrētajam pirkumam, piemēram, jaunam viedtālrunim, taču mērķim ir jābūt precīzam un izmērāmam. Tātad, jums jānodefinē ne tikai tas, kam krāsiet naudu un kādu summu jāsakrāj, bet arī, cik ilgā laikā to izdarīsiet. Varbūt sākumā tas varētu šķist mazsvarīgi, taču ļoti bieži naudas krāšana ir tika sarežģīta tieši tāpēc, ka nav uzstādīti nekādi noteikumi. Nauda it kā tiek krāta, taču ja nav konkrētu laika limitu, krāšana var ievilkties bezgalīgi un beigās vai nu paliksiet bez kārotās preces, vai vienkārši jums apniks un paņemsiet aizdevumu. Nepieļaujiet to un nosakiet sev konkrētu mērķi uz ko tiekties.
Pārskatiet savu budžetu
Pēc tam ir jādomā par to, kur dabūt naudu šī mērķa sasniegšanai. To ir jāmēģina sameklēt jūsu pašu budžetā. Ja jums līdz šim nebija izveidots budžeta plāns un savus tēriņus nekad neesat pārskatījis, noteikti atradīsies daudz veidu, kā ietaupīt, īpaši sevi neierobežojot. Piemēram, varat atteikties no dažādiem sīkajiem pirkumiem, komisijas maksām par dažādiem pakalpojumiem utt. Tāpat arī noteikti izdosies samazināt tēriņus uz lielākajām izdevumu kategorijām, kā, piemēram, pārtika un komunālie maksājumi, ja vairāk piedomāsiet pie to patēriņa racionalitātes. Tad, ja jūsu budžets jau ir saplānots un nekādas naudas noplūdes tajā vairs nav, nāksies no kaut kā atteikties, lai iegūtu papildus naudu. Vispirms noteikti jāķeras klāt izklaižu un atpūtas izdevumu kategorijai un pēc tam, jāpārskata arī citas mazāk svarīgās kategorijas, līdz teorētiskais ietaupījums ir gana liels, lai varētu izpildīt iepriekš uzstādīto mērķi.
Turiet ietaupījumus atsevišķi no pārējās naudas
Kad esat panācis to, ka jums ir brīvi naudas līdzekļi, ko iekrāt, ir svarīgi tos nodalīt no pārējās naudas. Ja paturēsiet naudu norēķinu kontā, tā neviļus var aizplūst tur, kur nevajag. Ja kāda izdevumu kategorija tiek samazināta, tad nereti kāda cita automātiski palielinās, ja vien īpaši netiek pielūkots, lai tas nenotiktu. Krājiet naudu vai nu atsevišķā krājkontā, vai arī izņemiet no konta naudu un veidojiet skaidras naudas uzkrājumus. Tas, ka nauda tiek nodalīta atsevišķi, palīdzēs arī uzskatāmi redzēt, kā pildās plāns un cik tuvu vai tālu no sava mērķa esat.
Motivējiet sevi netērēt iekrāto
Kad izveidojies jau pieklājīgs uzkrājums, atliek tikai neļaut sev šai naudai ķerties klāt. Parasti jau vēlmes neaprobežojas ar vienu vien pirkumu. Kaut gan nauda tiek krāta kam konkrētam, var rasties vēlme to iztērēt citām lietām. Ir ļoti svarīgi motivēt sevi neķerties klāt uzkrātajai naudai un izpildīt mērķi. Dažiem palīdzēs mentāla motivācija, piemēram, domas par to, cik svarīgs ir uzstādītais mērķis un cik priecīgs jūs būsiet, kad beidzot iegūsiet savā īpašumā kāroto mantu, bet citiem līdzēs vien fiziska motivācija, proti, pieejas liegšana savai naudai.
Patiesībā, naudas kašāšanas process neko daudz neatšķiras no kredīta atmaksas procesa, jo abos gadījumos ir jāierobežo sevi un jāmeklē brīvi naudas līdzekļi savā budžetā, tikai naudas krāšanai ir daudz vairāk plusu. Krājot naudu, nav jāuzņemas lieks risks, kā arī nav jāmaksā procenti, kā tas ir aizdevuma ņemšanas gadījumā.
Vēl par tēmu:
Jūlijā uzlabojas uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūlijā turpina uzlaboties apstrādes rūpniecībā, un tas ir optimistiskākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālākKas mainīsies alkohola iegādē veikalos no 1. augusta
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, no 1.augusta noteikti jauni alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi. Ar grozījumiem ierobežots laiks, kurā mazumtirdzniecībā, tostarp tīmekļvietnēs...
Lasīt tālākLatvijas vadošie kafijas grauzdētāji dodas uz Brazīliju un Kolumbiju
Lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un turpinātu sadarbību tikai ar labākajiem kafijas piegādātājiem, Latvijas vadošās grauzdētavas Rocket Bean komanda šovasar devās uz Brazīlijas un...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugumu jūnijā veicināja nepārtikas preču apgrozījuma kāpums
Šā gada jūnijā gada laikā piedzīvots neliels mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Straujāku izaugsmi kavēja pārtikas un degvielas tirdzniecības kritums, savukārt to veicināja nepārtikas...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākKur dzīvos mūsu vecāki? Senioru mājokļu krīze un iespējamie risinājumi
Latvijā jau katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 64 gadiem, un šī sabiedrības daļa ik gadu turpina pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.1 Tomēr jautājums, kur un kā...
Lasīt tālākŠogad būtiski auguši ārvalstu viesu tēriņi Latvijā
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu. Tas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaug...
Lasīt tālākKā pareizi rīkoties finanšu krāpšanas gadījumā, un kur meklēt palīdzību?
Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet, vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju sazinātos...
Lasīt tālākCeļojumi, festivāli un maksājumu karšu drošība – kā izvairīties no krāpšanas vasarā
Kad vasaras atvaļinājumu laiks ir iestājies un arvien vairāk cilvēku dodas ceļojumos, pavada brīvdienas ārpus mājas vai apmeklē pasākumus, aktuāls kļūst jautājums par maksājumu karšu...
Lasīt tālāk