Kā sakrāt naudu lielākiem pirkumiem?
Mūsdienās dažādi kreditēšanas pakalpojumi ir kļuvuši tik populāri, ka tikai retais vairs krāj naudu lielāku pirkumu veikšanai. Pārsvarā visi pērk preces līzingā, vai arī ņem ātros kredītus to iegādei. Līzings nereti var tikt noformēts tur pat tirdzniecības vietā un klientam pat nav jāapmeklē kredītiestāde. Arī ātrā kredīta paņemšana ir ļoti vienkārša. Atliek tikai salīdzināt kredītus, atrast sev izdevīgāko aizdevumu un nauda ienāks kontā jau dažu minūšu laikā. Ja jau viss ir tik vienkārši, tad kāpēc kādam vajadzētu apgrūtināt sevi un krāt naudu, ja jebkuru preci var iegūt tūlīt? Tomēr mēs nereti piemirstam par to, cik dārgi ir kreditēšanas pakalpojumi un cik lielu risku tie uzliek. Lai nebūtu jāliek uz spēles sava finansiālā labklājība, tikai lai iegūtu kārotās lietas, naudu plānotiem pirkumiem ir jākrāj, nevis jāaizņemas. Šeit būs daži padomi, kā to paveikt.
Nosakiet mērķi
Pats svarīgākais ir uzstādīt sev mērķi. Loģiski, ka vispārīgais mērķis būs sakrāt naudu konkrētajam pirkumam, piemēram, jaunam viedtālrunim, taču mērķim ir jābūt precīzam un izmērāmam. Tātad, jums jānodefinē ne tikai tas, kam krāsiet naudu un kādu summu jāsakrāj, bet arī, cik ilgā laikā to izdarīsiet. Varbūt sākumā tas varētu šķist mazsvarīgi, taču ļoti bieži naudas krāšana ir tika sarežģīta tieši tāpēc, ka nav uzstādīti nekādi noteikumi. Nauda it kā tiek krāta, taču ja nav konkrētu laika limitu, krāšana var ievilkties bezgalīgi un beigās vai nu paliksiet bez kārotās preces, vai vienkārši jums apniks un paņemsiet aizdevumu. Nepieļaujiet to un nosakiet sev konkrētu mērķi uz ko tiekties.
Pārskatiet savu budžetu
Pēc tam ir jādomā par to, kur dabūt naudu šī mērķa sasniegšanai. To ir jāmēģina sameklēt jūsu pašu budžetā. Ja jums līdz šim nebija izveidots budžeta plāns un savus tēriņus nekad neesat pārskatījis, noteikti atradīsies daudz veidu, kā ietaupīt, īpaši sevi neierobežojot. Piemēram, varat atteikties no dažādiem sīkajiem pirkumiem, komisijas maksām par dažādiem pakalpojumiem utt. Tāpat arī noteikti izdosies samazināt tēriņus uz lielākajām izdevumu kategorijām, kā, piemēram, pārtika un komunālie maksājumi, ja vairāk piedomāsiet pie to patēriņa racionalitātes. Tad, ja jūsu budžets jau ir saplānots un nekādas naudas noplūdes tajā vairs nav, nāksies no kaut kā atteikties, lai iegūtu papildus naudu. Vispirms noteikti jāķeras klāt izklaižu un atpūtas izdevumu kategorijai un pēc tam, jāpārskata arī citas mazāk svarīgās kategorijas, līdz teorētiskais ietaupījums ir gana liels, lai varētu izpildīt iepriekš uzstādīto mērķi.
Turiet ietaupījumus atsevišķi no pārējās naudas
Kad esat panācis to, ka jums ir brīvi naudas līdzekļi, ko iekrāt, ir svarīgi tos nodalīt no pārējās naudas. Ja paturēsiet naudu norēķinu kontā, tā neviļus var aizplūst tur, kur nevajag. Ja kāda izdevumu kategorija tiek samazināta, tad nereti kāda cita automātiski palielinās, ja vien īpaši netiek pielūkots, lai tas nenotiktu. Krājiet naudu vai nu atsevišķā krājkontā, vai arī izņemiet no konta naudu un veidojiet skaidras naudas uzkrājumus. Tas, ka nauda tiek nodalīta atsevišķi, palīdzēs arī uzskatāmi redzēt, kā pildās plāns un cik tuvu vai tālu no sava mērķa esat.
Motivējiet sevi netērēt iekrāto
Kad izveidojies jau pieklājīgs uzkrājums, atliek tikai neļaut sev šai naudai ķerties klāt. Parasti jau vēlmes neaprobežojas ar vienu vien pirkumu. Kaut gan nauda tiek krāta kam konkrētam, var rasties vēlme to iztērēt citām lietām. Ir ļoti svarīgi motivēt sevi neķerties klāt uzkrātajai naudai un izpildīt mērķi. Dažiem palīdzēs mentāla motivācija, piemēram, domas par to, cik svarīgs ir uzstādītais mērķis un cik priecīgs jūs būsiet, kad beidzot iegūsiet savā īpašumā kāroto mantu, bet citiem līdzēs vien fiziska motivācija, proti, pieejas liegšana savai naudai.
Patiesībā, naudas kašāšanas process neko daudz neatšķiras no kredīta atmaksas procesa, jo abos gadījumos ir jāierobežo sevi un jāmeklē brīvi naudas līdzekļi savā budžetā, tikai naudas krāšanai ir daudz vairāk plusu. Krājot naudu, nav jāuzņemas lieks risks, kā arī nav jāmaksā procenti, kā tas ir aizdevuma ņemšanas gadījumā.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālākĒģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālāk