Kā nepārtērēties, veicot ikdienas pirkumus?

Teorētiski iepirkšanās ir ļoti vienkāršs uzdevums, bet, to veicot praksē, diemžēl bieži vien mēs pieļaujam kļūdas. Nereti gadās iegādāties lietas, kuras nemaz neplānojām pirkt un kuras nemaz nav vajadzīgas. Tas liek mums regulāri iztērēt vairāk naudas nekā varam atļauties, un tāpēc tiek ņemti kredīti internetā un meklēti citi veidi, kā uzlabot savu finansiālo situāciju līdz nākamajai algai. Ar laiku tas var radīt nopietnas finansiālas problēmas, tāpēc labāk ir nepieļaut šādu spontānu pirkumu veikšanu. Lai nepārtērētos, veicot ikdienas pirkumus, ievērojiet dažus vienkāršus nosacījumus.
Pirmais un pats svarīgākais nosacījums ir izveidot iepirkumu sarakstu un stingri pie tā pieturēties. Pirms dodaties uz veikalu, izveidojiet detalizētu sarakstu ar visu, ko nepieciešams iegādāties. Svarīgi ir ne vien pierakstīt preces, bet arī to nepieciešamos apjomus, lai nenopirktu vairāk nekā vajadzīgs. Ja iemācīsieties iepirkties, izmantojot sarakstu, varat būt droši, ka jūsu nauda vairs netiks tērēta nevajadzīgām precēm un finansiālā situācija strauji uzlabosies, tomēr tas nav tik vienkārši kā izklausās, jo veikali mūsdienās ir pilni ar vilinošiem piedāvājumiem.
Nepērciet akcijas preces, ja vien tās nav jūsu sarakstā. Tieši akcijas preces ir visbiežākais iemesls nelietderīgai naudas izdošanai. Redzot, ka kāda prece ir ievērojami lētāka nekā parasti, rodas vēlme to iegādāties pat tad, ja šī prece nav vajadzīga. Tādā veidā tiek radīta ilūzija, ka ietaupāt naudu, kaut arī patiesībā to nevajadzīgi tērējat. Padomājiet, vai šo preci tiešām lietosit un vai pirktu to arī tad, ja tai akcijas nebūtu? Ja tiešām esat pārliecināti, ka prece jums noderēs, varat to iegādāties, bet ja vēlaties to pirkt tikai un vienīgi tāpēc, ka tā ir šķietami lētāka, labāk to atstāt tur pat veikalā.
Nepērciet arī neko, kas atrodas pie norēķinu kasēm. Arī tas ir ar nodomu izstrādāts triks, kā likt jums nopirkt nevajadzīgus sīkumus. Tieši stāvot rindās pie kasēm, pircēji pavada visvairāk laika, tāpēc tur tiek izvietotas dažādas sīkas preces, kas varētu šķist noderīgas, piemēram, košļājamās gumijas, šokolādes batoniņi, šķiltavas utt. Ja vien jūs nebijāt plānojuši kādu no šīm precēm pirkt pirms došanās uz veikalu, nepievērsiet tām nekādu uzmanību.
Vēl ļoti svarīgi ir izvēlēties labāko laiku, lai iepirktos. Būtu ieteicams iepirkties tad, kad jums nav daudz laika, ko veltīt, lai aplūkotu visus plauktus un vairākas reizes ietu cauri veikalam. Jo īsāku laiku pavadīsit veikalā, jo lielāka iespēja, ka nenopirksit neko lieku. Ja staigāsit cauri veikalam lēnām un aplūkosit visas preces, visticamāk, jūsos radīsies nepārvarama vēlme kādu no tām nopirkt.
Vēl viena laba metode ir paņemt līdzi tikai tik daudz naudas, cik nepieciešams vajadzīgo preču iegādei. Ja jums nebūs vairāk naudas, liekās preces nopirkt vienkārši nevarēsit. Noteikti neņemiet līdzi maksājumu kartes. Tajās parasti atrodas liela daļa naudas, un, tās izmantojot, var krietni pārtērēt savu noteikto budžetu. Daudzām norēķinu kartēm ir arī kredītlīnija, kas dod iespēju ne vien pārtērēt savu naudu, bet arī aizņemties naudu no kredītlimita, lai veiktu šos nevajadzīgos pirkumus.
Pats svarīgākais ir motivēt sevi nepirkt neko lieku. Ja ar psiholoģisku sevis noskaņošanu vien ir par maz, radiet sev fiziskus šķēršļus nevajadzīgu preču iegādei. Ja jums izdosies tikt vaļā no nelāgā ieraduma regulāri veikalā atstāt vairāk naudas nekā plānots, jūsu finansiālā situācija ievērojami uzlabosies, bet dzīves līmenis nepasliktināsies.
Vēl par tēmu:
LBAS ceļ trauksmi: darba devēju lobijs ķēries klāt arodbiedrību tiesību ārdīšanai
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā ir nonākuši grozījumi Darba likumā. Tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība nākamnedēļ tiksies ar Saeimas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Michelin” zvaigznes atkal mirdz Latvijā – godināti izcilākie šefpavāri un restorāni
Trešdien, 22. oktobrī, Mežaparka Kokaru zālē norisinājās “MICHELIN Guide Latvia 2026” apbalvošanas ceremonija, kurā tika atklāta jaunā Latvijas restorānu izlase. Šī ir jau trešā...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālāk