Jaunzeme: Šogad piedzīvotais saistībā ar IIN parādiem būs mācība visiem
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme cer, ka šogad piedzīvotais saistībā ar diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem būs mācība visiem, ka reformas ir jāplāno rūpīgāk.
Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” VID ģenerāldirektore norādīja, ka līdz aprīļa vidum konstatēts, ka teju 74 000 iedzīvotājiem jāveic tā dēvētā nodokļu piemaksa par 2018. gadu.
Viņa uzsvēra, ka 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1. decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018. gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019. gadā – 62 800 eiro; tie ir saņemti tikai Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas pabalsti, ienākumi no uzņēmuma līguma, ja persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību, u.c.)
Savukārt ja persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu un turpmākajiem gadiem, konstatēs, ka aprēķinātā nodokļa piemaksas summa nepārsniedz 1 (vienu) eiro, to neuzskatīs par nodokļa parādu un valsts budžetā to nebūs jāiemaksā.
Pēc viņas sacītā, trešais jaunums ir saistīts ar to, ka iedzīvotāji paši varēs izlemt, cik lielu neapliekamo minimumu vēlas piemērot saviem mēneša ienākumiem.
Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformā ieviešot diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kā rezultātā daļa nodokļu maksātāju palikuši parādā valstij, ir nepareizi tas, ka VID kļūst par ienaidnieku visai sabiedrībai. “Es gribētu ticēt, ka šī gada pieredze būs mācība visiem – gan man, gan politiķiem, gan iedzīvotājiem,” uzsvēra Jaunzeme.
Galvenā mācība esot tā, ka reformas jāplāno rūpīgāk. VID vadītāja pieļāva, ka nodokļu reformas plānošanā netika padomāts par to, ka cilvēki tik ļoti sāpīgi uztvers situāciju ar nodokļa parādiem.
Tāpat kā līdz šim iedzīvotājiem būs jāiesniedz gada ienākuma deklarācija, kurā uzrādīti ar nodokli neapliekamie ienākumi. Taču sākot ar 2020.gadu to būs obligāti jādara tikai gadījumā, kad kopējā gada laikā saņemto ar nodokli neapliekamo ienākumu summa pārsniedz 10 000 eiro. Līdz šim šis slieksnis bija 4000 eiro.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk