• Tweet

Pavisam nesen pie lasītājiem nonāca Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes jau plašu ievērību guvusī grāmata “Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai. Grāmata, kas sākas ar vārdiem: “Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi” ir tik šokējoša, ka nav šaubu, ka no Valsts prezidenta puses varētu tikt darīts viss, lai grāmatas tirdzniecība tiktu apturēta.

Jau pirms grāmatas izdošanas, Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē piedraudējis grāmatas autoram ar kriminālsodu, savukārt Levits lika noprast, ka centīsies panākt, lai grāmata tiktu uztverta kā tādi paši “sacerējumi” kā grāmatas par plakano Zemi un lidojošiem šķīvīšiem.

Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis Levita uzdevumā atteicis toreiz vēl gaidāmās grāmatas “Viltvārdis” autoram iespēju iepazīties ar dokumentiem, kas viestu skaidrību par šaubām ar pašreizējā valsts galvas biogrāfijas faktiem, norādot, ka prezidents nav ieinteresēts, piemēram, lai kāds pārbaudītu datus par viņa gūto izglītību un sacerētajiem zinātniskajiem darbiem.

“Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 3. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa zinātniskajiem darbiem, kā arī nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa iegūtajiem izglītības dokumentiem un dokumentiem, kas apliecina viņa apgūtos kursus attiecīgo izglītības programmu ietvaros,” vēstulē pauda Teikmanis.

Tāpat prezidents esot atteicies izteikties par to, ka Levita runu un rakstu krājums “Valstsgriba” pērn izdots ar nopietniem autortiesību pārkāpumiem. Arī uz jautājumu, kāda īsti pilsonība vai pat vairākas pilsonības ir bijušas un ir tagadējam Valsts prezidentam, Levits nevēlas sniegt atbildi.

“Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 5. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju iepazīties ar Vācijas Federatīvās Republikas varas iestāžu rīcībā esošo informāciju par viņu,” vēstulē pauda Teikmanis, piebilstot, ka sabiedrībai pietiek ar Levita intervijās teikto par šo tēmu.

Tāpat vēl aizvien tiek izteiktas dažādas versijas par to, kādā veidā Levitam ar ģimeni 1972. gadā izdevās izceļot no Padomju Savienības, taču arī par šo tēmu prezidents vēlas ne tikai klusēt, bet arī nepieļaut, lai tiktu publiskoti arhīvu materiāli. “Informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Latvijas nacionālajā arhīvā iepazīties ar Iekšlietu ministrijas Vīzu un ārvalstu pilsoņu reģistrācijas nodaļas Jonasa Levita ar ģimeni emigrācijas lietu, kas datēta ar 21.01.1970. – 21.06.1972,” pausts vēstulē.

Vēstulē pausts arī nepārprotams brīdinājums par to, ar ko var beigties informācijas vākšana par pašreizējā prezidenta biogrāfijas noslēpumiem: “Vēlos uzsvērt, ka prettiesiska privāta rakstura informācijas iegūšana un publicēšana jeb nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem ir kriminālsodāma darbība, par ko var tikt piemērots Krimināllikumā paredzētais sods.”

“Un tagad pajautājiet paši sev – kādu iemeslu dēļ Egilam Levitam ir jāmēģina slēpt arhīvu materiālus par viņa ģimenes izbraukšanu no PSRS? Kādu iemeslu dēļ viņš liedz piekļuvi datiem par savu pilsonību Vācijas oficiālajos reģistros? Kādu iemeslu dēļ viņš tik ļoti nevēlas, lai tiktu pārbaudīti viņa izglītības dokumenti un zinātnisko grādu iegūšana (ja tādi tiešām ir iegūti)? Un kāpēc šie jautājumi Egilu Levitu satrauc tik ļoti, ka prezidentam nākas dot uzdevumu savam kalpam – piedraudēt ar kriminālprocesu tiem, kas grib zināt pārāk daudz?” toreiz norādīja Lato Lapsa.

Jāpiebilst, ka arī pats Levits jau paudis viedokli par izdoto grāmatu, salīdzinot to ar izdomājumiem, bet sava kancelejas vadītāja Teikmaņa vēstulē izteiktos draudus jaunās grāmatas “Viltvārdis” autoriem prezidents nemaz nepieminēja.

“Bija skaidrs, ka rūdīts viltvārdis iesākumā mēģinās rīkoties tieši šādi – paziņot, ka jaunā grāmata esot vieni vienīgi izdomājumi. Ar šādu primitīvu izlocīšanos grāmatas autori un izdevēji jau rēķinājās, un tieši tāpēc liela daļa no grāmatas ir arhīvu materiāli, tostarp arī paša viltvārža rakstītas anketas padomju varas iestādēm un citi aizraujoši dokumenti. Tie ir tieši tie materiāli, kuru nonākšanu sabiedrības rokās, kā atceraties no aizvadītajā nedēļā publiskotās Egila Levita kancelejas vadītāja draudu vēstules, tagadējais prezidents tik ļoti nevēlējās. Šīs izmisīgās reakcijas iemesli kļūs skaidri ikvienam grāmatas lasītājam,” paudis Lato Lapsa.

Skaidrs, ka šāda reakcija tikai apstiprina to, ka prezidents ļoti nevēlētos, lai šī grāmata nonāktu pie lasītājiem un, iespējams, tiks darīts viss, lai aizliegtu grāmatas pārdošanu, līdz ar to prezidents, visticamāk, varētu vērsties tiesā saistībā ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu.

Faktiski personas goda un cieņas aizsardzība pašlaik ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā.

Krimināllikuma 157.pants nosaka, ka “par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski” piespiedu darbu vai naudas sodu. Bet minētā panta otrā daļa “par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī” nosaka īslaicīgu (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Savukārt Civillikuma 2352.1 pants paredz: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.”

Par godu un cieņas aizskaršanu, tiesa pēc Valsts prezidenta pieprasījuma, kā pagaidu aizsardzības līdzekli varētu noteikt pārtraukt grāmatas tirdzniecību un jebkuras informācijas izplatīšanu par tās saturu. Tātad, šajā gadījumā pat tie, kuri būs jau nopirkuši grāmatu un izlasījuši to, publiski par to nevarēs runāt.

Ņemot vērā, ka tiesa varētu ilgt vairākus gadus, pie šāda iznākuma prezidents Levits būs sev nodrošinājis otro termiņu, pat neraugoties uz to, ka grāmata varētu būt atklājusi faktus, kas sabiedrībai varētu šķist absolūti nepieņemami un ar ieņemamo amatu nesavienojami.