13/02/2026, Kategorija: Finanses, bankas

euro1

Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt krāpnieku radīto ietekmi, Valentīndienas gaidās Luminor banka aicina iedzīvotājus nezaudēt modrību. Krāpnieki arvien viltīgāk izmanto cilvēku emocijas, lai radītu šķietamas romantiskas attiecības un rezultātā iegūtu personas naudu. Kā atpazīt “viltus mīlniekus” un pasargāt savu sirdi, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn Latvijas iedzīvotāji romantiskās krāpniecības shēmās zaudējuši vismaz 166 858 eiro, taču patiesais cietušo skaits, visticamāk, ir lielāks, jo cietušie visbiežāk kauna vai emocionāla trieciena dēļ izvēlas par notikušo neziņot ne bankām, ne tiesībsargājošām iestādēm. Arī Luminor dati liecina, ka 2025. gadā identificēto romantiskās krāpšanas gadījumu skaits ir dubultojies, salīdzinot ar 2024. gadu.

Luminor bankas dati rāda, ka visbiežāk par upuriem kļūst sievietes pēc 58 gadu vecuma, taču krāpnieku nagos var iekrist ikviens neatkarīgi no dzimuma vai vecuma, jo krāpšana tiek īstenota, izmantojot cilvēka dabisko vēlmi pēc tuvības un izvairīšanās no vientulības.

Mākslīgā intelekta radītie pielūdzēji
Romantiskā krāpšana nav tikai naudas izkrāpšana – tā ir rūpīgi izplānota psiholoģiska manipulācija. Krāpnieki rada viltus tiešsaistes personības, lai mēnešiem ilgi iegūtu personas uzticību, kas sākotnēji līdzinās jebkurai jaunai romancei. Saziņai turpinoties, ar laiku persona tiek mudināta izolēties no tuviniekiem, jo tie vienkārši nespēj pieņemt jauniegūto laimi. Pēdējā laika tendences rāda, ka “digitālie mīlnieki” vairs neaprobežojas tikai ar zagtām bildēm no interneta. Lai radītu ticamu personas tēlu, krāpnieki arvien biežāk izmanto mākslīgā intelekta radītas personas – gan fotoattēlus, gan pat īsus videozvanus, kas parasti pārtrūkst it kā savienojuma problēmu dēļ, un rada turpmāku ticamību, ka videozvans nav iespējams nevis vēlmes trūkuma dēļ, bet gan it kā neatkarīgu tehnisku ierobežojumu dēļ. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību krāpniekiem ir daudz vienkāršāk veidot arī saturu, lai uzturētu milzīgu apjomu ar sarunām.

Sarkanie karogi: kā atpazīt “mākslīgo mīlu”?
Romantiskās krāpšanas shēma parasti sākas ar strauju un pastiprinātu uzmanību, ko dēvē par “love bombing” – krāpnieks ļoti īsā laikā apliecina savas jūtas un plāno lielus notikumus. Tiek iegūta un sniegta informācija, būvēta savstarpēja uzticība un likti pamati tālākai naudas prasīšanai. Tiklīdz persona ir emocionāli iesaistīta, seko dažādi naudas lūgumi – steidzamas medicīniskas palīdzības apmaksai, ārvalstu muitā aizturēti sūtījumi, nepieciešamība iegādāties aviobiļetes, lai abi varētu satikties vai citiem “neatliekamiem” izdevumiem, kur palīdzēt var tikai jaunais partneris. Tomēr nauda netiek prasīta uzreiz – brīdī, kad krāpšana nonāk līdz pārskaitījumiem, persona pati jau vēlas palīdzēt, domājot, ka nauda tiks atgūta. Šie lūgumi sākotnēji tiek prasīti kā aizdevumi, solot atgriezt tos ar procentiem vai arī atmaksāt, kad tiksies klātienē. Krāpnieki rada tēlu, ka ir turīgi, bet dažādu apstākļu dēļ līdzekļi konkrētajā brīdī nav pieejami.

Būtiskākais signāls par krāpšanu ir sistemātiska izvairīšanās no satikšanās klātienē, kā arī jebkādas citas normālas video sarunas. Krāpnieki pieprasa steidzamību un slepenību attiecībā uz veiktajiem maksājumiem. Turklāt šādās shēmās naudas saņēmējs būs kāda trešā persona – “biznesa partneris” vai “draugs” –, jo viltotajai identitātei nevar būt sava norēķinu konta.

Sargi savu sirdi un naudu: ekspertes padomi
Rūpējoties par finansiālo drošību, ieteicams ievērot vairākus pamatprincipus:

Pārbaudiet personas identitāti: Izmantojiet Google Reverse Image Search, lai pārliecinātos, vai pielūdzēja fotoattēls nav atrodams citos profilos vai interneta resursos ar citu vārdu. Iespējams jau ir pieejama informācija par citām personām, kas cietuši no viltus identitātes.
Saglabājiet privātumu: Esiet piesardzīgi ar personīgās informācijas publicēšanu sociālajos tīklos – jo vairāk par sevi atklājat, jo vieglāk krāpniekam ir pielāgot savu stāstu jūsu interesēm. Tāpat ieteicams sociālos tīklos apstiprināt draudzības uzaicinājumus tikai no zināmām personām.
Nekādā gadījumā nesūtiet naudu: Nekad nepārskaitiet līdzekļus, nepērciet dāvanu kartes un citas materiālas lietas personai, kuru nepazīstat vai neesat satikuši dzīvē. Pat ja šķietami persona ir tuva un uzticama, naudas līdzekļu nodošana pirms tikšanās klātienē liecina par krāpšanu.
Konsultējieties ar tuviniekiem: Ja rodas šaubas, nekautrējieties pārrunāt jauno iepazīšanos ar draugiem vai ģimeni – skats no malas bieži palīdz ieraudzīt manipulācijas pazīmes.
Ja radušās aizdomas, ka notikusi krāpšana, nekavējoties sazinieties ar savu banku un ziņojiet Valsts policijai. Savlaicīga rīcība var palīdzēt pasargāt ne tikai jūsu finanses, bet arī brīdināt citus potenciālos upurus.

977 skatījumi




Video

Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”

29/06/2026

Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā

26/06/2026

Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...

Lasīt tālāk
Video

Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei

25/06/2026

Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?

18/06/2026

Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro

16/06/2026

41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās

16/06/2026

Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...

Lasīt tālāk
Video

Kredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro

15/06/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...

Lasīt tālāk
Video

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu

15/06/2026

Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā

11/06/2026

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu

11/06/2026

Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...

Lasīt tālāk