Neparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos

Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25 %) būtu spiesti meklēt tuvinieku palīdzību vai izmantot bankas aizdevumu, liecina Luminor bankas aptaujas* dati. 48 % iedzīvotāju šādā situācijā izmantotu personīgos uzkrājumus, bet šādus izdevumus 1400 eiro vērtībā segtu no tekošajiem ienākumiem.
Neparedzēti izdevumi vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir aptuveni 1400 eiro, daļai iedzīvotāju kļūtu par nopietnu izaicinājumu, ja tie būtu jāsedz nekavējoties. Skaidrojot, no kādiem līdzekļiem iedzīvotāji segtu šāda apmēra neparedzētus izdevumus, lielākā daļa izmantotu savus personīgos uzkrājumus, bet katrs ceturtais šādu summu būtu spiests aizņemties – 14 % aizņemtos no ģimenes locekļiem vai draugiem un 11 % izmantotu bankas aizdevumu vai kredītlīniju. Savukārt gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa (12 %) izdevumus segtu no tekošajiem ienākumiem (piemēram, no savas algas vai pensijas).
“Ir pozitīvi, ka gandrīz puse iedzīvotāju pēkšņus izdevumus vidējās algas apmērā spētu segt no personīgajiem uzkrājumiem, taču tas vienlaikus nozīmē, ka tikpat lielai sabiedrības daļai tas varētu sagādāt grūtības. Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēki aizvien biežāk ir spiesti aizņemties neparedzētām situācijām, kuras nevar atlikt – piemēram, pēkšņām veselības problēmām, zobārsta apmeklējumam vai automašīnas remontam, santehnikas nomaiņai. Katrs trešais iedzīvotājs patēriņa kredītu uzskata par risinājumu neparedzētiem izdevumiem vai ārkārtas situācijām. Tajā pašā laikā nozīmīgs izdevumu mērķis, kam iedzīvotāji piesaista patēriņa kredītu, ir mājokļa remonts un labiekārtošanas darbi – sākot no negaidītu mājokļa bojājumu novēršanas, piemēram, applūdēm, beidzot ar skolnieka istabas sagatavošanu jaunajam mācību gadam. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir pietiekami personīgie uzkrājumi. Tāpēc iesakām dzīves garumā veidot “drošības spilvenu”, ideālā gadījumā vairāku mēnešalgu apmērā, kas palīdzēs vienkāršāk un arī nedaudz bezrūpīgāk sagatavoties šādām situācijām,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Vīrieši jūtas finansiāli stabilāki, jo vairāk nekā puse jeb 51 % izmantotu savus uzkrājumus, kamēr sieviešu vidū šādu gatavību pauž 45 %. Savukārt banku pakalpojumus neparedzētu izdevumu gadījumā vidējās mēnešalgas apmērā biežāk izvēlas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kā arī jaunieši no 18 līdz 29 gadiem.
Vēl par tēmu:
FICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākKopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālāk