Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājies eksports, bet būtiski pieaudzis imports

Fresh assorted vegetables in boxes on farmer’s market
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 2,1%. Savukārt importa vērtība bijusi par 16,8% lielāka nekā pirms gada. Tirdzniecības bilance janvārī veidoja 6,8%.
Janvārī gada griezumā straujāk saruka graudaugu kultūru, lidaparātu, to daļu, dārzeņu, dzelzs un tērauda, lopbarības un organisko ķīmisko savienojumu eksporta vērtība. Savukārt pieauga minerālo produktu, piena produktu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksports.
Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 1%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Lietuvu un Igauniju (uz abām – minerālie produkti), Dāniju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Portugāli (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Beļģiju (eļļas augu sēklas, graudaugi), Nīderlandi (mehānismi, koksne) un Somiju (minerālie produkti).
Savukārt strauji – par 18,4% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, apavi), mērenāk uz Baltkrieviju (kaučuka izstrādājumi, farmācijas produkti). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Janvārī nedaudz samazinājās eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,5%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces, elektroiekārtas), Turciju (dzelzs un tērauds), Taizemi un Angolu (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Mozambiku (minerālie produkti), Maroku (graudaugi), Argentīnu, Dominikānu un Nigēriju (uz visām trim – minerālie produkti).
Janvārī gada griezumā importa pieaugumu būtiski ietekmēja minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības kāpums. Mērenāk pieauga dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un koksnes un tās izstrādājumu imports. Savukārt samazinājās dzērienu, lidaparātu, to daļu un lopbarības imports.
Paredzams, ka nākamajos 2025.gada mēnešos eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr mēnešu griezumā tas joprojām būs svārstīgs, to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk