Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājies eksports, bet būtiski pieaudzis imports

Fresh assorted vegetables in boxes on farmer’s market
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 2,1%. Savukārt importa vērtība bijusi par 16,8% lielāka nekā pirms gada. Tirdzniecības bilance janvārī veidoja 6,8%.
Janvārī gada griezumā straujāk saruka graudaugu kultūru, lidaparātu, to daļu, dārzeņu, dzelzs un tērauda, lopbarības un organisko ķīmisko savienojumu eksporta vērtība. Savukārt pieauga minerālo produktu, piena produktu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksports.
Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 1%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Lietuvu un Igauniju (uz abām – minerālie produkti), Dāniju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Portugāli (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Beļģiju (eļļas augu sēklas, graudaugi), Nīderlandi (mehānismi, koksne) un Somiju (minerālie produkti).
Savukārt strauji – par 18,4% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, apavi), mērenāk uz Baltkrieviju (kaučuka izstrādājumi, farmācijas produkti). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Janvārī nedaudz samazinājās eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,5%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces, elektroiekārtas), Turciju (dzelzs un tērauds), Taizemi un Angolu (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Mozambiku (minerālie produkti), Maroku (graudaugi), Argentīnu, Dominikānu un Nigēriju (uz visām trim – minerālie produkti).
Janvārī gada griezumā importa pieaugumu būtiski ietekmēja minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības kāpums. Mērenāk pieauga dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un koksnes un tās izstrādājumu imports. Savukārt samazinājās dzērienu, lidaparātu, to daļu un lopbarības imports.
Paredzams, ka nākamajos 2025.gada mēnešos eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr mēnešu griezumā tas joprojām būs svārstīgs, to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
Septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālāk