Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājies eksports, bet būtiski pieaudzis imports

Fresh assorted vegetables in boxes on farmer’s market
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 2,1%. Savukārt importa vērtība bijusi par 16,8% lielāka nekā pirms gada. Tirdzniecības bilance janvārī veidoja 6,8%.
Janvārī gada griezumā straujāk saruka graudaugu kultūru, lidaparātu, to daļu, dārzeņu, dzelzs un tērauda, lopbarības un organisko ķīmisko savienojumu eksporta vērtība. Savukārt pieauga minerālo produktu, piena produktu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksports.
Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 1%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Lietuvu un Igauniju (uz abām – minerālie produkti), Dāniju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Portugāli (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Beļģiju (eļļas augu sēklas, graudaugi), Nīderlandi (mehānismi, koksne) un Somiju (minerālie produkti).
Savukārt strauji – par 18,4% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, apavi), mērenāk uz Baltkrieviju (kaučuka izstrādājumi, farmācijas produkti). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Janvārī nedaudz samazinājās eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,5%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces, elektroiekārtas), Turciju (dzelzs un tērauds), Taizemi un Angolu (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Mozambiku (minerālie produkti), Maroku (graudaugi), Argentīnu, Dominikānu un Nigēriju (uz visām trim – minerālie produkti).
Janvārī gada griezumā importa pieaugumu būtiski ietekmēja minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības kāpums. Mērenāk pieauga dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un koksnes un tās izstrādājumu imports. Savukārt samazinājās dzērienu, lidaparātu, to daļu un lopbarības imports.
Paredzams, ka nākamajos 2025.gada mēnešos eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr mēnešu griezumā tas joprojām būs svārstīgs, to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālākMaijā pozitīva tendence uzņēmēju noskaņojumam būvniecībā un rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk