Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājies eksports, bet būtiski pieaudzis imports

Fresh assorted vegetables in boxes on farmer’s market
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 2,1%. Savukārt importa vērtība bijusi par 16,8% lielāka nekā pirms gada. Tirdzniecības bilance janvārī veidoja 6,8%.
Janvārī gada griezumā straujāk saruka graudaugu kultūru, lidaparātu, to daļu, dārzeņu, dzelzs un tērauda, lopbarības un organisko ķīmisko savienojumu eksporta vērtība. Savukārt pieauga minerālo produktu, piena produktu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksports.
Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 1%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Lietuvu un Igauniju (uz abām – minerālie produkti), Dāniju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Portugāli (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Beļģiju (eļļas augu sēklas, graudaugi), Nīderlandi (mehānismi, koksne) un Somiju (minerālie produkti).
Savukārt strauji – par 18,4% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, apavi), mērenāk uz Baltkrieviju (kaučuka izstrādājumi, farmācijas produkti). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Janvārī nedaudz samazinājās eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,5%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces, elektroiekārtas), Turciju (dzelzs un tērauds), Taizemi un Angolu (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Mozambiku (minerālie produkti), Maroku (graudaugi), Argentīnu, Dominikānu un Nigēriju (uz visām trim – minerālie produkti).
Janvārī gada griezumā importa pieaugumu būtiski ietekmēja minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības kāpums. Mērenāk pieauga dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un koksnes un tās izstrādājumu imports. Savukārt samazinājās dzērienu, lidaparātu, to daļu un lopbarības imports.
Paredzams, ka nākamajos 2025.gada mēnešos eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr mēnešu griezumā tas joprojām būs svārstīgs, to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk