Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājies eksports, bet būtiski pieaudzis imports

Fresh assorted vegetables in boxes on farmer’s market
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 2,1%. Savukārt importa vērtība bijusi par 16,8% lielāka nekā pirms gada. Tirdzniecības bilance janvārī veidoja 6,8%.
Janvārī gada griezumā straujāk saruka graudaugu kultūru, lidaparātu, to daļu, dārzeņu, dzelzs un tērauda, lopbarības un organisko ķīmisko savienojumu eksporta vērtība. Savukārt pieauga minerālo produktu, piena produktu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksports.
Janvārī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 1%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Lietuvu un Igauniju (uz abām – minerālie produkti), Dāniju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Portugāli (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Beļģiju (eļļas augu sēklas, graudaugi), Nīderlandi (mehānismi, koksne) un Somiju (minerālie produkti).
Savukārt strauji – par 18,4% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, apavi), mērenāk uz Baltkrieviju (kaučuka izstrādājumi, farmācijas produkti). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Janvārī nedaudz samazinājās eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,5%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces, elektroiekārtas), Turciju (dzelzs un tērauds), Taizemi un Angolu (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Mozambiku (minerālie produkti), Maroku (graudaugi), Argentīnu, Dominikānu un Nigēriju (uz visām trim – minerālie produkti).
Janvārī gada griezumā importa pieaugumu būtiski ietekmēja minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības kāpums. Mērenāk pieauga dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un koksnes un tās izstrādājumu imports. Savukārt samazinājās dzērienu, lidaparātu, to daļu un lopbarības imports.
Paredzams, ka nākamajos 2025.gada mēnešos eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr mēnešu griezumā tas joprojām būs svārstīgs, to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālāk