• Tweet

Drīzumā piena un konditorejas produkti atsevišķos veikalos kļūs dārgāki. Taču tas šogad nebūs vienīgais cenu kāpums pārtikai, jo, palielinoties elektrības cenām un citām ražošanas izmaksām, veikalos par pārtiku, visticamāk, būs jāmaksā vairāk.

Gandrīz desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju ir spiesti taupīt uz pārtikas rēķina. Portāla gudriem.lv veiktais pētījums liecina – 9,2% aptaujāto atzinuši, ka nevar atļauties iegādāties kvalitatīvu pārtiku, bet ir spiesti izvēlēties veikalos pašu lētāko.

Veikalnieki piesardzīgi

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn gada beigās dārgāk nekā rudens sākumā veikalos maksāja ne tikai dārzeņi, bet arī liellopu gaļa, sviests, piens, milti, olas, cukurs. «Gada beigās atkal sāka palielināties piena produktu cenas pasaulē un piena iepirkuma cenas. Tas izsauca arī nelielu cenu kāpumu Latvijā. Sakarā ar augstajām pasaules graudu cenām lielākas ir olu, miltu un graudu pārslu cenas. Neraugoties uz to, ka pasaulē cukura cena ir ievērojami samazinājusies, Eiropas Savienībā sakarā ar kvotēto ražošanu tā ir pieaugusi. Tāpēc tā ir palielinājusies arī Latvijā. Jāņem vērā, ka kopumā maize ir palikusi dārgāka, bet ražotāji ir izstrādājuši īpašas receptūras ļoti lētas maizes izgatavošanai,» uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

SIA Palink (lielveikalu tīkla IKI, Cento operators) mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis Neatkarīgajai atzina – tirgotājs jau ir saņēmis brīdinājumu no ražotājiem, ka februārī ražošanas izmaksu pieauguma dēļ iespējams 5–10% cenu kāpums konditorejas izstrādājumiem un piena produktiem. «Mēs kā tirgotāji, protams, izskatīsim iespējas, vai un kā šo cenu kāpumu veikalu plauktos varam mazināt, piemēram, mazinot amortizācijas izmaksas vai meklējot citus risinājumus. Taču kopējā tendence rāda, ka produktu ražošanas izmaksas pieaug, līdz ar to gribot vai negribot pieaug arī to cenas veikalu plauktos,» teica R. Janševskis.

Citi lielveikalu tīkli – Rimi, Maxima, Elvi – savās prognozēs ir piesardzīgāki un apgalvo, ka pagaidām nav saņēmuši ražotāju vai piegādātāju pieteikumus par cenu kāpumu.

«Latvijas mazumtirdzniecības tirgū valda sīva konkurence, un viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā spējam piesaistīt un noturēt pircējus, ir ne vien atmosfēra, preču piedāvājums un apkalpošana, bet tieši cena. Katrs tirgotājs smagi strādā, lai noturētu savus klientus un apgrozījumu. Mēs saņemam cenu celšanas pieprasījumus, izskatām tos, rūpīgi vērtējam, vai uzrādītie cenu celšanās iemesli tiešām ir objektīvi un ekonomiski pamatoti. Esam tādi kā cenu policisti, kas nopietni bremzē cenu celšanās ātrumu,» Neatkarīgajai sacīja SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš zināja stāstīt, ka pēdējā laikā vienīgi a/s Gutta ir mainījusi atsevišķu savu produktu cenas – vieniem tās ir samazinātas, citiem – nedaudz palielinātas, bet kopumā vidējās cenas palikušas iepriekšējā līmenī.

PVN pārtikai atkal deputātu rokās

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv ierosinājumu noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai atbalstījuši jau vairāk nekā 11 600 cilvēki. Tiesības iesniegt Saeimā priekšlikumu likuma maiņai ir tad, ja to ir parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu. Lai gan nepieciešamais parakstu skaits ir ne tikai sasniegts, bet pat pārsniegts, šīs iniciatīvas autors Normunds Grostiņš pagaidām nesteidzas šo priekšlikumu iesniegt Saeimā, jo esot nepieciešams, kā viņš pats teica, «sagatavot augsni», proti, pārrunāt minēto jautājumu ar Saeimas frakcijām un tikai tad iesniegt priekšlikumu. Pretējā gadījumā iznākums būs tāds pats kā pirms divām nedēļām, kad Saeima balsoja par līdzīgu ZZS priekšlikumu, – līdz 12% samazināt PVN likmi maizei, nepārstrādātai gaļai un zivīm, piena pamatproduktiem, olām, svaigiem augļiem un dārzeņiem. Šo priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja.

Tomēr, nesamazinot PVN pārtikai, visticamāk, jau pēc pāris mēnešiem izmaksu sadārdzināšanās dēļ pārtikas preču cenas atkal varētu sākt kāpt.

Bažas par eiro

Latvija gatavojas pievienoties eirozonai pēc 11 mēnešiem, Igaunija to izdarīja pirms diviem gadiem. Lielākās bažas, kas saistās ar eiro ieviešanu, ir par iespējamu cenu kāpumu. Eiro virzītāji apgalvo, ka šādas raizes ir nevietā. Bet finanšu ministrs Andris Vilks piektdien atzina, ka eiro tomēr atstāšot nelielu ietekmi uz inflāciju. Pēc viņa domām, eiro ieviešana varētu paaugstināt patēriņa cenas par 0,2–0,3 procentiem. Pēc A. Vilka teiktā, precēm, kas maksā 10 latus, eiro ieviešanas dēļ cena kāps par diviem līdz trim santīmiem.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusijā Eiro 2014: Latvija var! norādīja – par spīti eiroskeptiķu apgalvojumiem, ka, ieviešot eiro, Latvijā strauji kāps cenas, nevienā no pēdējām piecām ES valstīm, kas ieviesušas eiro, pārejas dēļ cenas neesot cēlušās vairāk par 0,2–0,3 procentpunktiem.

Avots: nra.lv / Ilze Šteinfelde