• Tweet

“Pedagogu darba samaksas modelis apliecina algu pieaugumu lielākajai Latvijas pedagogu daļai un perspektīvu iespēju visu skolotāju atalgojumam ievērojami pārsniegt 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas,” tā šodien, iepazīstinot ar datiem par pirmajām skolotāju algām kopš reformas ieviešanas, pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Apkopotā informācija liecina par vidējās algas likmes pieaugumu 106 pašvaldībās un 543 Latvijas vispārizglītojošajās skolās. 79 pašvaldībās vidējā algas likme ir pieaugusi no 40 līdz 160 eiro par likmi. 70 Latvijas pašvaldībās vidējā algas likme ir no 700 līdz 902 eiro.

Dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas pedagogu strādā nepilnu slodzi, kas ir viens no reālā atalgojuma ietekmes būtiskākajiem faktoriem. Reformas mērķis ir virzīties uz to, lai skolotājs varētu strādāt pilnu slodzi pie viena darba devēja un nopelnīt atalgojumu, kas pārsniedz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir reāli iespējams, ja atbildīgus lēmumus pieņem ne tikai valsts, bet arī skolu dibinātāji.

Ministrs uzsver, ka valsts ir nodrošinājusi papildu finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai, taču tikai no katras pašvaldības lēmumiem ir atkarīgs, kādu algu saņem skolotājs. “Ir pienācis laiks skaidri runāt par valsts un pašvaldību atbildību,” saka Šadurskis. Valsts nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai, šajā mācību gadā paredzot būtisku finansējuma pieaugumu, kas 2017. gadā pārsniegs 45 miljonus eiro. Finansējums ir aprēķināts tā, lai katra pašvaldība pilnā apmērā varētu nodrošināt mācību programmas īstenošanu. Pašvaldība kā skolu dibinātājs ir faktiskais pedagogu darba devējs, kuras pienākums ir nodrošināt, lai pedagogi saņemtu tādu algu, kā to noteikusi valsts.

Apkopotie dati skaidri parāda, kā skolēnu skaits, klašu piepildījums un skolu tīkls ir ietekmējis un arī turpinās ietekmēt pedagogu atalgojumu. Tomēr tikai pašvaldību kā skolu dibinātāju un pedagogu darba devēja rokās ir ietekmēt šos procesus izaugsmes un attīstības virzienā.

Ministrs uzsver, ka reforma ir tikai tās ieviešanas sākumā un pauž pārliecību, ka kopīga valsts un sociālo partneru izpratne par veicamajiem darbiem, bez to atlikšanas, ir turpmākās attīstības pamats, kur fokusā ir skolēns un izglītības kvalitāte.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/